Vairogs21. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
1. Katram cilvēkam ir tiesības piedalīties savas valsts
pārvaldē tieši vai ar brīvi izvēlētu pārstāvju
starpniecību.
2. Ikvienam ir vienlīdzīgas tiesības piedalīties valsts
pārvaldē savā zemē.
3. Tautas gribai ir jābūt valdības varas pamatam: šai
gribai ir jābūt izteiktai periodiskās un nefalsificētās
vēlēšanās, kam jānotiek uz vispārēju un vienlīdzīgu
vēlēšanu tiesību pamata, aizklāti balsojot vai arī citās
līdzvērtīgās formās, kas nodrošina vēlētāju brīvas gribas
izpaudumu.
3.
ANO Starptautiskais pakts par
pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (International
Covenant on Civil and Political Rights), 1966.gada
16.decembris
Saskaņā ar Starptautiskajā paktā
par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (turpmāk - pakts)
noteikto ikvienam ir tiesības brīvi paust savus uzskatus, šīs
tiesības ietver brīvību meklēt, saņemt un izplatīt dažāda
veida informāciju un idejas neatkarīgi no valstu robežām,
ciktāl tas nav pretrunā ar citu personu tiesību un
reputācijas cienīšanu un nacionālās drošības, sabiedriskās
kārtības, sabiedrības veselības vai tikumības aizsardzību.
Kara propaganda un nacionāla, rasu vai reliģiska naida
kurināšana ir aizliegta. Etniskās, reliģiskās un valodas
mazākumtautības, personām, kas pieder pie šīm
mazākumtautībām, nedrīkst atņemt tiesības kopā ar citiem tās
pašas grupas locekļiem baudīt savu kultūru, nodoties savai
reliģijai un izpildīt tās rituālus, kā arī lietot dzimto
valodu.
4.
Starptautiskā konvencija par
jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu (International
Convention on the Elimination of All Forms of Racial
Discrimination), 1965.gada 21.decembris
Starptautiskā konvencija par
jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu paredz, ka
dalībvalstīm jāveic īpaši un konkrēti pasākumi sociālajā,
ekonomiskajā, kultūras un citās jomās, lai nodrošinātu
atsevišķu rasu grupu vai pie tām piederīgu personu pienācīgu
attīstību un aizsardzību un tādējādi tām garantētu
cilvēktiesības un pamatbrīvības. Jānosoda un jānovērš jebkāda
propaganda, kura iedvesmojas no idejām vai teorijām par
vienas rases vai noteiktas ādas krāsas vai etniskās
piederības cilvēku grupas pārākumu vai kuras cenšas attaisnot
vai veicināt jebkāda veida rasu naidu un diskrimināciju.
Jānodrošina katra cilvēka vienlīdzība likuma priekšā
neatkarīgi no viņa rases, ādas krāsas, nacionālās vai
etniskās piederības.
5.
Eiropas Padomes Vispārējā
konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību
(Convention for the Protection of National
Minorities), 1995.gada 1.februāris
Konvencijas nolūks ir efektīvi aizsargāt nacionālās
minoritātes un tām piederošo personu tiesības un brīvības
likuma ietvaros un respektējot valstu teritoriālo
integritāti un nacionālo suverenitāti.
Tā kā Eiropas Padomes Vispārējā konvencijā par nacionālo
minoritāšu aizsardzību nav definēts termins
"nacionālās minoritātes", Latvijas Republikas
Saeima nolēma, ka šis termins konvencijas izpratnē
"nozīmē Latvijas pilsoņus, kuri kultūras, reliģijas
vai valodas ziņā atšķiras no latviešiem, paaudzēm ilgi
tradicionāli dzīvojuši Latvijā un uzskata sevi par
piederīgiem Latvijas valstij un sabiedrībai, vēlas saglabāt
un attīstīt savu kultūru, reliģiju vai valodu".
6.
Bērnu tiesību konvencija
(Convention on the Rights of the Child), 1989.gada
20.novembris
Bērnu tiesību konvencijā (turpmāk - konvencija) ietverts
redzējums, ka bērni ir indivīdi ar savām tiesībām. Bērnība
ir īpašs laika posms cilvēka dzīvē, kas jāsargā, kura laikā
bērniem jārada labākas iespējas personības attīstībai
mācoties, spēlējoties un mijiedarbojoties ar apkārtējo
vidi.
Konvencijas dalībvalstis savas likumdošanas un politikas
plānošanas kontekstā apņemas ievērot to, ka:
1. Jebkurš lēmums, kurš tiek pieņemts valstī, vispirms
ir jāizvērtē no bērnu interešu viedokļa;
2. Bērna intereses ir prioritāras;
3. Ikvienam bērnam ir tiesības, ka valsts garantēs bērna
pilnvērtīgu attīstību, izglītību, veselības aprūpi
visaugstākajā valstij iespējamā līmenī, nodrošinot bērna
konkurētspēju pasaulē;
4. Valsts garantēs bērna tiesības tikt pasargātam no
jebkura veida diskriminācijas un vardarbības.
Konvencijā nostiprinātās nozīmīgākās pamatvērtības un
nosacījumi:
- Diskriminācijas aizliegums,
- Bērna vislabāko interešu aizstāvība,
- Ģimeniskas vides un vecāku atbildības
nodrošināšana,
- Tiesības uz dzīvību un pilnvērtīgu attīstību,
- Aizsardzība no vardarbības,
- Tiesības uz privāto dzīvi,
- Tiesības uz izglītību,
- Bērnam piemērotas informācijas pieejamība u.c.
7.
ANO Konvencija par bēgļa statusu (Convention Relating to
the Status of Refugees), 1951.gada 28.jūlijs
Saeima ratificējusi 1997.gada 19.jūnijā
ANO Konvencija par bēgļa statusu (turpmāk - konvencija)
paredz, ka dalībvalstīm jāattiecina tās noteikumi uz
bēgļiem bez diskriminācijas pēc rases, reliģijas vai
izcelsmes zemes pazīmēm. Sabiedrības integrācijas kontekstā
konvencijā paredzēts, ka tās dalībvalstīm jāveic šādi
pasākumi:
1. Jānodrošina bēgļiem savā teritorijā tādas pat
iespējas piekopt savu reliģiju kā vietējiem
iedzīvotājiem;
2. Jāparedz iespējas mērķa grupas pārstāvjiem, kas
likumīgi atrodas to teritorijā, piedalīties nepolitiskās un
bezpeļņas organizācijās un arodbiedrībās;
3. Bēgļiem jānodrošina tādas pašas iespējas iegūt
pamatizglītību, kā šīs valsts pilsoņiem;
4. Jāsniedz bēgļiem, kas likumīgi uzturas to teritorijā,
tādi paši atvieglojumi un palīdzība, kā saviem
pilsoņiem.
8.
ES tieslietu un iekšlietu
padomes secinājumi par trešo valstu pilsoņu integrācijas
procesa pamatprincipiem ES (The Justice and Home Affairs
Council conclusions establishing the following Common Basic
Principles for immigrant integration policy in the European
Union), 2004.gada 19.novembris
Saskaņā ar ES tieslietu un iekšlietu padomes secinājumiem
par trešo valstu pilsoņu integrācijas procesa
pamatprincipiem ES dalībvalstīm nacionālās politikas trešo
valstu pilsoņu integrācijas jomā jāiekļauj šādi
pamatprincipi:
1. Integrācija ir dinamisks divvirzienu abpusējas
pieņemšanas process, kurā piedalās visi imigranti un
dalībvalstu iedzīvotāji;
2. Integrācija nozīmē ES pamatvērtību ievērošanu;
3. Nodarbinātība ir nozīmīga integrācijas procesa
sastāvdaļa, un tā ir būtiska imigrantu līdzdalības
nodrošināšanai, imigrantu ieguldījumam uzņēmējvalsts
sabiedrībā;
4. Pamatzināšanas par uzņēmējvalsts sabiedrības valodu,
vēsturi un institūcijām ir neatņemama integrācijas
sastāvdaļa;
5. Centieni izglītības jomā ir svarīgi, lai sagatavotu
imigrantus, jo īpaši to pēcnācējus, būt sekmīgākiem un
aktīvākiem sabiedrības dalībniekiem;
6. Vienlīdzīga imigrantu piekļuve iestādēm, kā arī
publiskām un privātām precēm un pakalpojumiem ar attiecīgās
valsts pilsoņiem;
7. Bieža imigrantu saskarsme ar attiecīgās dalībvalsts
pilsoņiem - kopīgi forumi, starpkultūru dialogs,
izglītošana par imigrantiem un to kultūru, kā arī dzīves
apstākļu uzlabošana pilsētas vidē;
8. Dažādu kultūru un reliģiju praktizēšanu garantē
ES Pamattiesību harta, un šis princips jāīsteno, ja
vien tas nav pretrunā citām neaizskaramām Eiropas tiesībām
vai valsts likumiem;
9. Imigrantu līdzdalība demokrātiskajos procesos un
integrācijas politikas un pasākumu izstrādē, īpaši vietējā
līmenī;
10. Integrācijas politikas un pasākumu iekļaušanai visās
attiecīgajās politikas jomās un pārvaldes un publisko
pakalpojumu līmeņos;
11. Caurskatāmu mērķu, rādītāju un novērtēšanas
mehānismu izveide integrācijas politiku izvērtēšanai.
9.
Eiropas Savienības trešo valstu
pilsoņu integrācijas dienaskārtība (European Agenda
for the Integration of Third-Country Nationals),
2011.gada 20.jūlijs
Eiropas Savienības trešo valstu pilsoņu integrācijas
dienaskārtības (turpmāk - dienaskārtība) galvenais
pamatelements ir integrācija caur līdzdalību dažādās
uzņemošās sabiedrības aktivitātēs un dažādu valsts
pārvaldes līmeņu sadarbība šajā jomā. Dienaskārtībā tiek
uzsvērts imigrantu sociālekonomiskais pienesums caur:
1. Uzņemošās sabiedrības valodas apguvi;
2. Dalību darba tirgū;
3. Pasākumiem izglītības sistēmā;
4. Labāku sadzīves apstākļu nodrošināšanu;
5. Efektīvāku ES finansējuma izlietojumu augstākminēto
mērķu sasniegšanai.
10.
Rīcības plāns trešo valstu
pilsoņu integrācijai (Action Plan on the integration of
third country nationals), 2016.gada 7.jūnijs
Rīcības plāns trešo valstu pilsoņu integrācijai (turpmāk -
rīcības plāns) paredz kopēju politikas ietvaru, lai
palīdzētu dalībvalstīm attīstīt un stiprināt trešo valstu
pilsoņu integrācijas politiku nacionālā līmenī, kā arī
apraksta politikas, operacionālo un finansiālo atbalstu,
kuru dalībvalstīm nodrošinās Eiropas Komisija. Pamatojoties
uz 2011.gada Eiropas darba kārtību integrācijai, rīcības
plānā noteikti pasākumi, lai sekmētu integrāciju galvenajās
politikas jomās:
1. Pirmsaizbraukšanas/pirmsierašanās pasākumi: patvēruma
meklētāju pārvietošana no trešajām valstīm, sadarbība ar
iebraucēju izcelsmes valstīm, informācijas sniegšana mērķa
grupas pārstāvjiem pirms izceļošanas un informācijas
nodrošināšana uzņemošajai sabiedrībai;
2. Izglītība: iemaņu nodrošināšana skolotājiem darbā ar
trešo valstu pilsoņu bērniem, izglītības nozares personāla
ar migrantu pagātni piesaistīšana darbam, ātrāka iebraucēju
bērnu iesaiste izglītības sistēmā;
3. Pieeja darba tirgum un arodapmācībām: pēc iespējas
ātrāka iebraukušo trešo valstu pilsoņu iesaiste darba
tirgū, valodas apguve darba vietā, ātrāka kvalifikācijas un
izglītības dokumentu atzīšana, mērķa grupas uzņēmējdarbības
veicināšana;
4. Pieeja pamatpakalpojumiem: mājokļu pieejamība,
veselības sistēmas pakalpojumi, sociālie pakalpojumi,
dažāda līmeņa institūciju sadarbība šajos jautājumos,
kompetences tīklu veidošana konkrētās jomās;
5. Sociālā iekļaušanās un aktīva līdzdarbība: mērķa
grupas pārstāvju iesaiste uz viņiem attiecošos politiku
izstrādē un ieviešanā, trešo valstu pilsoņu iesaiste
pašvaldības pārvaldes aktivitātēs, dalība vietējos kultūras
un sporta pasākumos, pretdiskriminācijas un stereotipu
mazināšanas aktivitātes.
11.
ES Padomes ieteikums par
efektīviem romu integrācijas pasākumiem dalībvalstīs
(Council Recommendation on effective Roma integration
measures in Member States), 2013.gada 9.decembris
ES Padomes ieteikumos par efektīviem romu integrācijas
pasākumiem dalībvalstīs norādīts uz romu diskriminācijas
novēršanu un iespēju nodrošināšanu mērķa grupai vienlīdzīgu
attieksmi, tanī skaitā atbalstot romu aktīvu pilsonisko
līdzdalību, sekmējot viņu sociālo, ekonomisko, politisko un
kultūras dalību sabiedrībā, tostarp vietējā līmenī.
Līdztekus norādīts uz nepieciešamību pievērst uzmanību
šādiem aspektiem:
- romu zēnu un meiteņu piekļuvei kvalitatīvai vispārējai
izglītībai, lai visi romu skolēni iegūtu vismaz obligāto
izglītību;
- piekļuvei vispārēji pieejamiem veselības aprūpes
pakalpojumiem;
- piekļuvei darba tirgum un nodarbinātības iespējām;
- piekļuvei mājokļiem.
12.
ES Padomes secinājumi par romu
integrācijas procesa paātrināšanu (Council Recommendation
on effective Roma integration measures in the Member
States), 2016.gada 8.decembris
ES Padomes secinājumos par romu integrācijas procesa
paātrināšanu norādīts, ka nepieciešams paātrināti īstenot
romu integrācijas valsts stratēģijas vai integrētas
politikas pasākumu kopumus, ko dalībvalstis uzņēmušās,
īpašu uzmanību pievēršot romu sociāli ekonomiskajai
integrācijai, tostarp:
- romu, it īpaši, jauniešu situācijas uzlabošanai
izglītības un nodarbinātības jomā;
- vienlīdzīgu piekļuvi vispārējiem primārās un
specializētās veselības aprūpes pakalpojumiem;
- akcentējot romu sieviešu un meiteņu īpašo stāvokli
vispārējā dzimumu politikā vai mērķtiecīgos pasākumos;
- novēršot aizspriedumus pret romiem.
13.
ES Jaunatnes stratēģija
2019.-2027.gadam (EU Youth Strategy 2019-2027),
2018.gada 26.novembris
ES Padome 2018.gada 26.novembrī
pieņēma rezolūciju par jauno ES jaunatnes
stratēģiju 2019.-2027.gadam, kurā ierosināts īpašu uzmanību
pievērst sekojošām jomām:
- sekmēt jauniešu līdzdalību pilsoniskajā un
demokrātiskajā dzīvē;
- veidot saikni starp jauniešiem visā Eiropas Savienībā
un ārpus tās robežām, lai veicinātu brīvprātīgu
iesaistīšanos, mācību mobilitāti, solidaritāti un
starpkultūru izpratni;
14.
ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām (UN
Convention on the Rights of the Persons With
Disabilities), 2006.gada 13.decembris
Saeima ratificējusi 2010.gada 31.martā
Konvencijas mērķis ir veicināt,
aizsargāt un nodrošināt to, lai personas ar invaliditāti
varētu vienlīdzīgi ar citiem īstenot visas cilvēktiesības un
pamatbrīvības un veicināt tām piemītošās cieņas ievērošanu.
Konvencija nosaka sfēras, kurās Konvencijas dalībvalstīm
nepieciešams veikt pielāgojumus, lai personas ar invaliditāti
varētu īstenot savas tiesības, kā arī nosaka jomas, kurās
stiprināma personu ar invaliditāti tiesību aizsardzība.
Konvencija veicina un aizsargā personu ar invaliditāti
cilvēktiesības ekonomiskajā, sociālajā, politiskajā un
kultūras dzīvē.
15.
Eiropas Komisijas paziņojums
Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un Sociālo
lietu komitejai un Reģionu komitejai. Komisijas darba
programma 2020.gadam. Eiropas Savienība, kas tiecas uz
augstākiem mērķiem, 2020.gada 29.janvāris
Atspoguļotas Eiropas Komisijas darba pamatuzstādījumi, kas
saskan arī ar Eiropas Parlamenta galvenajām prioritātēm un
prioritātēm, kas noteiktas Eiropadomes stratēģiskajā
programmā 2019.-2024.gadam. Programmas darbība paredzēta
sešos virzienos:
1. Eiropas zaļais kurss;
2. Digitālajam laikmetam gatava Eiropa;
3. Ekonomika cilvēku labā;
4. Spēcīgāka Eiropa pasaulē;
5. Mūsu eiropeiskā dzīvesziņa;
6. Jauns impulss Eiropas demokrātijai.
16.
Eiropas Komisijas kopīgs
paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei. ES Rīcības
plāns cilvēktiesību un demokrātijas jomā
2020.-2024.gadam, 2020.gada 25.marts
Paziņojums rosina:
- palielināt ES vadošo lomu cilvēktiesību un
demokrātijas veicināšanā un aizsardzībā visā pasaulē;
- noteikt ES vērienīgos mērķus,
apzināt prioritātes un koncentrēties
uz īstenošanu, ņemot vērā mainīgo ģeopolitiku,
digitālo pārkārtošanos, vides problēmas un klimata
pārmaiņas;
- maksimāli palielināt ES lomu pasaules arēnā,
paplašinot cilvēktiesību instrumentu kopumu, tās
galvenos instrumentus un politikas jomas, kā arī
- veicināt vienotu un koordinētu ES, veicinot
efektīvāku un saskaņotāku rīcību.
17.
ES Direktīva (2018/1808) ar ko,
ņemot vērā mainīgos tirgus apstākļus, groza Direktīvu
2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu
normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus
par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo
mediju pakalpojumu direktīva). 2018.gada 14.novembris
Direktīva paredz, ka dalībvalstis nodrošina, ka to
jurisdikcijā esošo mediju pakalpojumos, to skaitā arī video
koplietošanas platformas, nesatur nekādu kūdīšanu uz
vardarbību vai naida kurināšanu pret personu grupu vai
grupas locekli jebkura ES Pamattiesību hartas 21.pantā
minēta motīva dēļ.
Dalībvalstīm arī jānodrošina, ka audiovizuālie
komercpaziņojumi neietver un nepopularizē diskrimināciju
dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, valstspiederības,
reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai
dzimumorientācijas dēļ.
18.
ES Direktīva 2000/31/EK
par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem
aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū
(Direktīva par elektronisko tirdzniecību). 2000.gada
8.jūnijs
Dalībvalstis var ierobežot video
pēc pieprasījuma pakalpojumus, ja tajos ir kūdīšana uz naidu
rases, dzimuma, ticības vai tautības dēļ un personu cieņas un
goda aizskaršanu attiecībā uz individuālām personām.
19.
Eiropas konvencija par pārrobežu
televīziju. 1989.gada 5.maijs
Raidorganizācijām jānodrošina,
ka fakti un notikumi ziņu raidījumos tiek atspoguļoti
objektīvi un lai šie raidījumi veicinātu brīvu viedokļu
apmaiņu.
1 Pieejams MK politikas dokumentu datu bāzē
http://polsis.mk.gov.lv/documents/3323
Kultūras ministrs
N. Puntulis
3. pielikums
Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības
pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam
Izmantotie
avoti un literatūra
Avoti:
1. Diasporas likums, pieņemts Saeimā 2018.gada 1.novembrī,
spēkā no 2019.gada 1.janvāra. Pieejams:
https://likumi.lv/ta/id/302998-diasporas-likums.
2. Eiropas Savienības Pamattiesību harta. Pieejama:
https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:12016P/TXT&from=ES.
3. Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā, pieņemti
Saeimā 2019.gada 8.jūlijā, spēkā no 2019.gada 9.jūlija. Pieejami:
https://likumi.lv/ta/id/308277-grozijumi-sabiedribas-integracijas-fonda-likuma.
4. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030.gadam
(pieņemta Saeimā 2010.gada 10.jūnijā), pieejama:
http://polsis.mk.gov.lv/documents/3323.
5. Latvijas mediju politikas pamatnostādnes 2016.-2020.gadam
(apstiprinātas ar MK 2016.gada 8.novembra rīkojumu Nr.667),
pieejams:
https://likumi.lv/ta/id/286455-par-latvijas-mediju-politikas-pamatnostadnem-2016-2020-gadam.
6. Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam
vidustermiņa izvērtējums.
7. Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027.gadam
(apstiprināts ar 2020.gada 2.jūlija Saeimas lēmumu) Pieejams:
https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/NAP2027_apstiprin%C4%81ts%20Saeim%C4%81.pdf.
8. Latvijas Republikas Satversme (19.06.2014. likuma
redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.2014.).
9. Likums "Par Vispārējo konvenciju par nacionālo
minoritāšu aizsardzību", pieņemts Saeimā 2005.gada 26.maijā,
pieejams:
https://likumi.lv/ta/id/109252-par-visparejo-konvenciju-par-nacionalo-minoritasu-aizsardzibu.
10. Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumi Nr.241
"Kultūras ministrijas nolikums".
11. Ministru kabineta 2015.gada 16.decembra rīkojums Nr.792
"Par valsts finansēta nevalstisko organizāciju fonda
izveidi".
12. Ministru kabineta 2015.gada 16.decembra noteikumi Nr.779
"Biedrību un nodibinājumu klasificēšanas
noteikumi".
13. Ministru kabineta 2016.gada 8.novembra rīkojums Nr.666
"Par Latvijas mediju politikas pamatnostādnēm
2016.-2020.gadam īstenošanas plānu".
14. Ministru kabineta 2016.gada 8.novembra rīkojums Nr.667
"Par Latvijas mediju politikas pamatnostādnēm
2016.-2020.gadam".
15. Ministru kabineta 2019.gada 17.decembra noteikumi Nr.664
"Noteikumi par atlīdzību Sabiedrības integrācijas fonda
padomes locekļiem, kas ir nevalstisko organizāciju
pārstāvji".
16. Ministru kabineta 2020.gada 9.jūnija noteikumi Nr.379
"Sabiedrības integrācijas fonda nolikums".
17. Nacionālās drošības koncepcija (2019).
18. Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un
integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.-2018.gadam
(apstiprinātas ar MK 2011.gada 20.oktobra rīkojumu Nr.542),
pieejams:
https://likumi.lv/ta/id/238195-par-nacionalas-identitates-pilsoniskas-sabiedribas-un-integracijas-politikas-pamatnostadnem-2012-2018-gadam.
19. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (2020) Latvijas
iedzīvotāju sadalījums pēc nacionālā sastāva un valstiskās
piederības. Pieejams:
https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/ISVN_Latvija_pec_TTB_VPD_2020.pdf.
20. Pārresoru koordinācijas centra Informatīvais ziņojums par
2021.-2027.gada plānošanas perioda nozaru politiku
pamatnostādnēm, 1.pielikums "Indikatīvais 2021.-2027.gada
plānošanas perioda nozaru politiku pamatnostādņu
saraksts".
21. Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam
(apstiprinātas ar MK 2019.gada 26.novembra rīkojumu Nr.587 (prot.
Nr54 63.§). Pieejamas:
https://likumi.lv/ta/id/310954-par-regionalas-politikas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam.
22. Saeimas 2011.gada 10.marta paziņojums "Par Nacionālās
drošības koncepcijas apstiprināšanu".
23. Saeimas 2015.gada 26.novembra paziņojums "Par
Nacionālās drošības koncepcijas apstiprināšanu".
Literatūra
1. Akande D., Kuosamanen J., McDermott H., Roser D (eds.)
(2020). Human Rights and 21st Century Challenges. Poverty,
Conflict, and the Environment. Oxford University Press.
2. Almond G. A., Verba S. (1963). The Civic Culture.
3. AS Baltic International Bank. Latvijas barometra 2017.gada
novembra pētījums.
4. Eiropas Komisija (2019). Ziņojums par romu integrācijas
valsts stratēģiju īstenošanu - 2019.gads. Pieejams:
https://www.km.gov.lv/uploads/ckeditor/files/Sabiedribas_integracija/Romi/Dokumenti/EK_romu_zinojums_050919_COM_2019_406_LV.pdf
5. Eurofound (2018). Social cohesion and well-being in Europe,
Publications Office of the European Union. Luxembourg. Pieejams:
https://www.eurofound.europa.eu/sites/default/files/ef_publication/field_ef_document/
ef18035en.pdf.
6. European Foundation for the Improvement of Living and
Working Conditions (2014). Working conditions of young entrants
to the labour market. Dublin. Pieejams:
https://relocal.eu/wp-content/uploads/sites/
8/2017/01/fulltext.pdf.
7. European Commission (2015). Special Eurobarometer 437.
Discrimination in the EU in 2015. Brussels.
8. European Commission (2018). Flash Eurobarometer 464. Fake
News and Disinformation.
9. European Commission (2018). Standard Eurobarometer 88.
Media Use in the European Union.
10. Grimm J., Huddy L., Schmidt P., Seethaler J. (eds.)
(2016). Dynamics of National Identiy. Media and societal factors
of what we are. London, New York: Routledge.
11. Ījabs I. (2012). Pilsoniskā sabiedrība. Epizodes
politiskās domas vēsturē. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds.
12. Kaprāns M., Austers I. (2017). Latvijas sabiedrības,
tautsaimniecības un zinātnes attīstībai aktuālie jautājumi, to
nākotnes attīstības tendences un iespējas. Analītisks ziņojums.
Rīga.
13. Kaprāns M., Saulītis A. (2017). Latvijas sociālās
atmiņas monitorings. Ziņojums Nr.2. Rīga.
14. Kažoka I. (2018). Pārskats: Partiju šķirotava -
vērtību maiņas pazīmes Latvijas sabiedrībā. Rīga. Pieejams:
http://providus.lv/article/parskats-partijuskirotava-vertibu-mainas-pazimes-latvijas-sabiedriba.
15. Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam,
Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un reģionu komitejai.
Kopīgā integrācijas programma - Ietvars trešo valstu pilsoņu
integrācijai Eiropas Savienībā. COM(2005) 389 galīgā
redakcija.
16. Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei,
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu
komitejai, Paziņojums par migrāciju. Brisele (COM(2011) 248).
17. Klāsons G. (2013). Jaunieši Latvijā 2008-2013:
Aktivitāte, Mobilitāte, Līdzdalība. Rīga.
18. Kunda, I. et al. Sociālo un humanitāro zinātņu (SHZ)
ekosistēmas analītisks apraksts. (2016). Pieejams:
https://viaa.gov.lv/library/files/original/Socialo_un_humanitaro_zinatnu_SHZ_ekosistemas_analitisks_apraksts.pdf.
19. Latvijas Pilsoniskā alianse (2015). Pārskats par NVO
sektoru Latvijā.
20. Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas
institūts (2017). Mazākumtautību līdzdalība demokrātiskajos
procesos Latvijā. Rīga.
21. Latvijas Universitātes 74.konference. Sociālās
zinātnes. Ilgtspējīgas attīstības sociālā dimensija un sociālā
inovācija. Tēžu krājums. (2016).
22. Latviešu valodas aģentūra (2016). Latviešu valodas
situācija 2010.-2015. Rīga.
23. Lopez-Claros A., Dahl A. L., Groff M. (2020). Global
Governance and the Emergence of Global Institutions for the
21st Century. Cambridge University Press.
24. Martin J. (2007). The 17 Great Challenges of the
Twenty-First Century. Pieejams:
http://www.elon.edu/docs/e-web/predictions/17_great_challenges.pdf
25. Mieriņa I., Ose L., Kaprāns M., Lāce A. (2017).
Vienojošas nacionālās identitātes un Latvijas kultūrtelpas
nostiprināšana. Priekšlikumi sabiedrības integrācijas plānam
2019.-2025.gadam. Ekspertu ziņojums. Pieejams:
https://www.km.gov.lv/uploads/ckeditor/files/Sabiedribas_integracija/Petijumi/Ekspertu%20zinojums%20vienojosas%20nacionalas%20identitates%20un%20kulturtelpas%20nostiprinasanai.pdf.
26. Mieriņa I. (red.) (2019). Latvija. Pārskats par
tautas attīstību 2017/2018. Sabiedriskā labuma radīšana un
kolektīvo resursu nosargāšana Latvijā. Rīga.
27. Nodibinājums "Baltijas Sociālo zinātņu
institūts" (2015). Mazākumtautību līdzdalība demokrātiskajos
procesos Latvijā. Rīga.
28. Ozoliņa Ž. (2014). Ziņojums par cilvēkdrošības
koncepcijas ieviešanu kopienu līmenī.
29. Piotrowski G. (2009). Civil society, un-civil
society and the social movements. In: Interface: a journal for
and about social movements, Vol.1 (2), 2009. pp.166-189.
30. Rozenvalds J., Zobena A. (red.) (2014).
Daudzveidīgās un mainīgās Latvijas identitātes. Rīga: LU
Akadēmiskais apgāds.
31. Shchurko U., Datsko O., Dudas T. (2016). Socioeconomic and
Cultural Dimensions of National Identity in the Globalized World.
In: Journal of International Studies, Vol.9, No 3,
pp.255-269. Pieejams:
https://www.jois.eu/files/9_3_Shchurko_Datsko_Dudas.pdf.
32. SIA "Oxford research" un "SIA
Agile" (2019). Nacionālās identitātes, pilsoniskās
sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu
2012.-2018.gadam ietekmes izvērtējuma ziņojums. Pieejams:
https://www.km.gov.lv/uploads/ckeditor/files/NIPSIPP%20ietekmes%20izvertejums.pdf.
33. SIA Kantar TNS (2018). Kādas vērtības stiprina
sabiedrībā saliedētību? Kantar TNS 2014.-2018.gados veikto
pētījumu galvenās atziņas. Rīga.
34. SKDS (2019). Latvijas iedzīvotāju aptauja. Latvijas
iedzīvotāju viedoklis par etniskajām attiecībām Latvijā.
Rīga.
35. SWD(2020). 530 final. Commission staff working
document. Analytical document accompanying the communication from
the Commission to the European Parliament and the Council. A
Union of Equality: EU Roma strategic framework for equality,
inclusion and participation and its accompanying proposal for a
revised Council recommendation on national Roma strategic
frameworks for equality, inclusion and participation. pp.25-26.
Pieejams:
https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/commission_staff_working_document_analytical_document_
accompanying_the_eu_roma_strategic_framework_for_equality_inclusion_and_participation_en.pdf
36. Theocharis Y., Vitoratou S., Sajuria J. (2017).
Civil Society in Times of Crisis: Understanding Collective Action
Dynamics in Digitally-Enabled Volunteer Networks. In: Journal
of Computer-Mediated Communication, Vol.22, 2017.
pp.248-265.
37. UNEP (2012). 21 Issues for the 21st Century: Results
of the UNEP Foresight Process on Emerging Environmental Issues.
United Nations Environment Programme (UNEP), Nairobi.
38. Zepa B., Kļave E. (red.) (2011). Latvija. Pārskats
par tautas attīstību 2010/2011. Nacionālā identitāte, mobilitāte
un rīcībspēja. Rīga: LU Sociālo un politisko pētījumu
institūts.
Kultūras ministrs
N. Puntulis