21. pants

11. Katram cilvēkam ir tiesības piedalīties savas valsts

2pārvaldē tieši vai ar brīvi izvēlētu pārstāvju

3starpniecību.

42. Ikvienam ir vienlīdzīgas tiesības piedalīties valsts

5pārvaldē savā zemē.

63. Tautas gribai ir jābūt valdības varas pamatam: šai

7gribai ir jābūt izteiktai periodiskās un nefalsificētās

8vēlēšanās, kam jānotiek uz vispārēju un vienlīdzīgu

9vēlēšanu tiesību pamata, aizklāti balsojot vai arī citās

10līdzvērtīgās formās, kas nodrošina vēlētāju brīvas gribas

11izpaudumu.

123.

13ANO Starptautiskais pakts par

14pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (International

15Covenant on Civil and Political Rights), 1966.gada

1616.decembris

17Saskaņā ar Starptautiskajā paktā

18par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (turpmāk - pakts)

19noteikto ikvienam ir tiesības brīvi paust savus uzskatus, šīs

20tiesības ietver brīvību meklēt, saņemt un izplatīt dažāda

21veida informāciju un idejas neatkarīgi no valstu robežām,

22ciktāl tas nav pretrunā ar citu personu tiesību un

23reputācijas cienīšanu un nacionālās drošības, sabiedriskās

24kārtības, sabiedrības veselības vai tikumības aizsardzību.

25Kara propaganda un nacionāla, rasu vai reliģiska naida

26kurināšana ir aizliegta. Etniskās, reliģiskās un valodas

27mazākumtautības, personām, kas pieder pie šīm

28mazākumtautībām, nedrīkst atņemt tiesības kopā ar citiem tās

29pašas grupas locekļiem baudīt savu kultūru, nodoties savai

30reliģijai un izpildīt tās rituālus, kā arī lietot dzimto

31valodu.

324.

33Starptautiskā konvencija par

34jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu (International

35Convention on the Elimination of All Forms of Racial

36Discrimination), 1965.gada 21.decembris

37Starptautiskā konvencija par

38jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu paredz, ka

39dalībvalstīm jāveic īpaši un konkrēti pasākumi sociālajā,

40ekonomiskajā, kultūras un citās jomās, lai nodrošinātu

41atsevišķu rasu grupu vai pie tām piederīgu personu pienācīgu

42attīstību un aizsardzību un tādējādi tām garantētu

43cilvēktiesības un pamatbrīvības. Jānosoda un jānovērš jebkāda

44propaganda, kura iedvesmojas no idejām vai teorijām par

45vienas rases vai noteiktas ādas krāsas vai etniskās

46piederības cilvēku grupas pārākumu vai kuras cenšas attaisnot

47vai veicināt jebkāda veida rasu naidu un diskrimināciju.

48Jānodrošina katra cilvēka vienlīdzība likuma priekšā

49neatkarīgi no viņa rases, ādas krāsas, nacionālās vai

50etniskās piederības.

515.

52Eiropas Padomes Vispārējā

53konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību

54(Convention for the Protection of National

55Minorities), 1995.gada 1.februāris

56Konvencijas nolūks ir efektīvi aizsargāt nacionālās

57minoritātes un tām piederošo personu tiesības un brīvības

58likuma ietvaros un respektējot valstu teritoriālo

59integritāti un nacionālo suverenitāti.

60Tā kā Eiropas Padomes Vispārējā konvencijā par nacionālo

61minoritāšu aizsardzību nav definēts termins

62"nacionālās minoritātes", Latvijas Republikas

63Saeima nolēma, ka šis termins konvencijas izpratnē

64"nozīmē Latvijas pilsoņus, kuri kultūras, reliģijas

65vai valodas ziņā atšķiras no latviešiem, paaudzēm ilgi

66tradicionāli dzīvojuši Latvijā un uzskata sevi par

67piederīgiem Latvijas valstij un sabiedrībai, vēlas saglabāt

68un attīstīt savu kultūru, reliģiju vai valodu".

696.

70Bērnu tiesību konvencija

71(Convention on the Rights of the Child), 1989.gada

7220.novembris

73Bērnu tiesību konvencijā (turpmāk - konvencija) ietverts

74redzējums, ka bērni ir indivīdi ar savām tiesībām. Bērnība

75ir īpašs laika posms cilvēka dzīvē, kas jāsargā, kura laikā

76bērniem jārada labākas iespējas personības attīstībai

77mācoties, spēlējoties un mijiedarbojoties ar apkārtējo

78vidi.

79Konvencijas dalībvalstis savas likumdošanas un politikas

80plānošanas kontekstā apņemas ievērot to, ka:

811. Jebkurš lēmums, kurš tiek pieņemts valstī, vispirms

82ir jāizvērtē no bērnu interešu viedokļa;

832. Bērna intereses ir prioritāras;

843. Ikvienam bērnam ir tiesības, ka valsts garantēs bērna

85pilnvērtīgu attīstību, izglītību, veselības aprūpi

86visaugstākajā valstij iespējamā līmenī, nodrošinot bērna

87konkurētspēju pasaulē;

884. Valsts garantēs bērna tiesības tikt pasargātam no

89jebkura veida diskriminācijas un vardarbības.

90Konvencijā nostiprinātās nozīmīgākās pamatvērtības un

91nosacījumi:

92- Diskriminācijas aizliegums,

93- Bērna vislabāko interešu aizstāvība,

94- Ģimeniskas vides un vecāku atbildības

95nodrošināšana,

96- Tiesības uz dzīvību un pilnvērtīgu attīstību,

97- Aizsardzība no vardarbības,

98- Tiesības uz privāto dzīvi,

99- Tiesības uz izglītību,

100- Bērnam piemērotas informācijas pieejamība u.c.

1017.

102ANO Konvencija par bēgļa statusu (Convention Relating to

103the Status of Refugees), 1951.gada 28.jūlijs

104Saeima ratificējusi 1997.gada 19.jūnijā

105ANO Konvencija par bēgļa statusu (turpmāk - konvencija)

106paredz, ka dalībvalstīm jāattiecina tās noteikumi uz

107bēgļiem bez diskriminācijas pēc rases, reliģijas vai

108izcelsmes zemes pazīmēm. Sabiedrības integrācijas kontekstā

109konvencijā paredzēts, ka tās dalībvalstīm jāveic šādi

110pasākumi:

1111. Jānodrošina bēgļiem savā teritorijā tādas pat

112iespējas piekopt savu reliģiju kā vietējiem

113iedzīvotājiem;

1142. Jāparedz iespējas mērķa grupas pārstāvjiem, kas

115likumīgi atrodas to teritorijā, piedalīties nepolitiskās un

116bezpeļņas organizācijās un arodbiedrībās;

1173. Bēgļiem jānodrošina tādas pašas iespējas iegūt

118pamatizglītību, kā šīs valsts pilsoņiem;

1194. Jāsniedz bēgļiem, kas likumīgi uzturas to teritorijā,

120tādi paši atvieglojumi un palīdzība, kā saviem

121pilsoņiem.

1228.

123ES tieslietu un iekšlietu

124padomes secinājumi par trešo valstu pilsoņu integrācijas

125procesa pamatprincipiem ES (The Justice and Home Affairs

126Council conclusions establishing the following Common Basic

127Principles for immigrant integration policy in the European

128Union), 2004.gada 19.novembris

129Saskaņā ar ES tieslietu un iekšlietu padomes secinājumiem

130par trešo valstu pilsoņu integrācijas procesa

131pamatprincipiem ES dalībvalstīm nacionālās politikas trešo

132valstu pilsoņu integrācijas jomā jāiekļauj šādi

133pamatprincipi:

1341. Integrācija ir dinamisks divvirzienu abpusējas

135pieņemšanas process, kurā piedalās visi imigranti un

136dalībvalstu iedzīvotāji;

1372. Integrācija nozīmē ES pamatvērtību ievērošanu;

1383. Nodarbinātība ir nozīmīga integrācijas procesa

139sastāvdaļa, un tā ir būtiska imigrantu līdzdalības

140nodrošināšanai, imigrantu ieguldījumam uzņēmējvalsts

141sabiedrībā;

1424. Pamatzināšanas par uzņēmējvalsts sabiedrības valodu,

143vēsturi un institūcijām ir neatņemama integrācijas

144sastāvdaļa;

1455. Centieni izglītības jomā ir svarīgi, lai sagatavotu

146imigrantus, jo īpaši to pēcnācējus, būt sekmīgākiem un

147aktīvākiem sabiedrības dalībniekiem;

1486. Vienlīdzīga imigrantu piekļuve iestādēm, kā arī

149publiskām un privātām precēm un pakalpojumiem ar attiecīgās

150valsts pilsoņiem;

1517. Bieža imigrantu saskarsme ar attiecīgās dalībvalsts

152pilsoņiem - kopīgi forumi, starpkultūru dialogs,

153izglītošana par imigrantiem un to kultūru, kā arī dzīves

154apstākļu uzlabošana pilsētas vidē;

1558. Dažādu kultūru un reliģiju praktizēšanu garantē

156ES Pamattiesību harta, un šis princips jāīsteno, ja

157vien tas nav pretrunā citām neaizskaramām Eiropas tiesībām

158vai valsts likumiem;

1599. Imigrantu līdzdalība demokrātiskajos procesos un

160integrācijas politikas un pasākumu izstrādē, īpaši vietējā

161līmenī;

16210. Integrācijas politikas un pasākumu iekļaušanai visās

163attiecīgajās politikas jomās un pārvaldes un publisko

164pakalpojumu līmeņos;

16511. Caurskatāmu mērķu, rādītāju un novērtēšanas

166mehānismu izveide integrācijas politiku izvērtēšanai.

1679.

168Eiropas Savienības trešo valstu

169pilsoņu integrācijas dienaskārtība (European Agenda

170for the Integration of Third-Country Nationals),

1712011.gada 20.jūlijs

172Eiropas Savienības trešo valstu pilsoņu integrācijas

173dienaskārtības (turpmāk - dienaskārtība) galvenais

174pamatelements ir integrācija caur līdzdalību dažādās

175uzņemošās sabiedrības aktivitātēs un dažādu valsts

176pārvaldes līmeņu sadarbība šajā jomā. Dienaskārtībā tiek

177uzsvērts imigrantu sociālekonomiskais pienesums caur:

1781. Uzņemošās sabiedrības valodas apguvi;

1792. Dalību darba tirgū;

1803. Pasākumiem izglītības sistēmā;

1814. Labāku sadzīves apstākļu nodrošināšanu;

1825. Efektīvāku ES finansējuma izlietojumu augstākminēto

183mērķu sasniegšanai.

18410.

185Rīcības plāns trešo valstu

186pilsoņu integrācijai (Action Plan on the integration of

187third country nationals), 2016.gada 7.jūnijs

188Rīcības plāns trešo valstu pilsoņu integrācijai (turpmāk -

189rīcības plāns) paredz kopēju politikas ietvaru, lai

190palīdzētu dalībvalstīm attīstīt un stiprināt trešo valstu

191pilsoņu integrācijas politiku nacionālā līmenī, kā arī

192apraksta politikas, operacionālo un finansiālo atbalstu,

193kuru dalībvalstīm nodrošinās Eiropas Komisija. Pamatojoties

194uz 2011.gada Eiropas darba kārtību integrācijai, rīcības

195plānā noteikti pasākumi, lai sekmētu integrāciju galvenajās

196politikas jomās:

1971. Pirmsaizbraukšanas/pirmsierašanās pasākumi: patvēruma

198meklētāju pārvietošana no trešajām valstīm, sadarbība ar

199iebraucēju izcelsmes valstīm, informācijas sniegšana mērķa

200grupas pārstāvjiem pirms izceļošanas un informācijas

201nodrošināšana uzņemošajai sabiedrībai;

2022. Izglītība: iemaņu nodrošināšana skolotājiem darbā ar

203trešo valstu pilsoņu bērniem, izglītības nozares personāla

204ar migrantu pagātni piesaistīšana darbam, ātrāka iebraucēju

205bērnu iesaiste izglītības sistēmā;

2063. Pieeja darba tirgum un arodapmācībām: pēc iespējas

207ātrāka iebraukušo trešo valstu pilsoņu iesaiste darba

208tirgū, valodas apguve darba vietā, ātrāka kvalifikācijas un

209izglītības dokumentu atzīšana, mērķa grupas uzņēmējdarbības

210veicināšana;

2114. Pieeja pamatpakalpojumiem: mājokļu pieejamība,

212veselības sistēmas pakalpojumi, sociālie pakalpojumi,

213dažāda līmeņa institūciju sadarbība šajos jautājumos,

214kompetences tīklu veidošana konkrētās jomās;

2155. Sociālā iekļaušanās un aktīva līdzdarbība: mērķa

216grupas pārstāvju iesaiste uz viņiem attiecošos politiku

217izstrādē un ieviešanā, trešo valstu pilsoņu iesaiste

218pašvaldības pārvaldes aktivitātēs, dalība vietējos kultūras

219un sporta pasākumos, pretdiskriminācijas un stereotipu

220mazināšanas aktivitātes.

22111.

222ES Padomes ieteikums par

223efektīviem romu integrācijas pasākumiem dalībvalstīs

224(Council Recommendation on effective Roma integration

225measures in Member States), 2013.gada 9.decembris

226ES Padomes ieteikumos par efektīviem romu integrācijas

227pasākumiem dalībvalstīs norādīts uz romu diskriminācijas

228novēršanu un iespēju nodrošināšanu mērķa grupai vienlīdzīgu

229attieksmi, tanī skaitā atbalstot romu aktīvu pilsonisko

230līdzdalību, sekmējot viņu sociālo, ekonomisko, politisko un

231kultūras dalību sabiedrībā, tostarp vietējā līmenī.

232Līdztekus norādīts uz nepieciešamību pievērst uzmanību

233šādiem aspektiem:

234- romu zēnu un meiteņu piekļuvei kvalitatīvai vispārējai

235izglītībai, lai visi romu skolēni iegūtu vismaz obligāto

236izglītību;

237- piekļuvei vispārēji pieejamiem veselības aprūpes

238pakalpojumiem;

239- piekļuvei darba tirgum un nodarbinātības iespējām;

240- piekļuvei mājokļiem.

24112.

242ES Padomes secinājumi par romu

243integrācijas procesa paātrināšanu (Council Recommendation

244on effective Roma integration measures in the Member

245States), 2016.gada 8.decembris

246ES Padomes secinājumos par romu integrācijas procesa

247paātrināšanu norādīts, ka nepieciešams paātrināti īstenot

248romu integrācijas valsts stratēģijas vai integrētas

249politikas pasākumu kopumus, ko dalībvalstis uzņēmušās,

250īpašu uzmanību pievēršot romu sociāli ekonomiskajai

251integrācijai, tostarp:

252- romu, it īpaši, jauniešu situācijas uzlabošanai

253izglītības un nodarbinātības jomā;

254- vienlīdzīgu piekļuvi vispārējiem primārās un

255specializētās veselības aprūpes pakalpojumiem;

256- akcentējot romu sieviešu un meiteņu īpašo stāvokli

257vispārējā dzimumu politikā vai mērķtiecīgos pasākumos;

258- novēršot aizspriedumus pret romiem.

25913.

260ES Jaunatnes stratēģija

2612019.-2027.gadam (EU Youth Strategy 2019-2027),

2622018.gada 26.novembris

263ES Padome 2018.gada 26.novembrī

264pieņēma rezolūciju par jauno ES jaunatnes

265stratēģiju 2019.-2027.gadam, kurā ierosināts īpašu uzmanību

266pievērst sekojošām jomām:

267- sekmēt jauniešu līdzdalību pilsoniskajā un

268demokrātiskajā dzīvē;

269- veidot saikni starp jauniešiem visā Eiropas Savienībā

270un ārpus tās robežām, lai veicinātu brīvprātīgu

271iesaistīšanos, mācību mobilitāti, solidaritāti un

272starpkultūru izpratni;

27314.

274ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām (UN

275Convention on the Rights of the Persons With

276Disabilities), 2006.gada 13.decembris

277Saeima ratificējusi 2010.gada 31.martā

278Konvencijas mērķis ir veicināt,

279aizsargāt un nodrošināt to, lai personas ar invaliditāti

280varētu vienlīdzīgi ar citiem īstenot visas cilvēktiesības un

281pamatbrīvības un veicināt tām piemītošās cieņas ievērošanu.

282Konvencija nosaka sfēras, kurās Konvencijas dalībvalstīm

283nepieciešams veikt pielāgojumus, lai personas ar invaliditāti

284varētu īstenot savas tiesības, kā arī nosaka jomas, kurās

285stiprināma personu ar invaliditāti tiesību aizsardzība.

286Konvencija veicina un aizsargā personu ar invaliditāti

287cilvēktiesības ekonomiskajā, sociālajā, politiskajā un

288kultūras dzīvē.

28915.

290Eiropas Komisijas paziņojums

291Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un Sociālo

292lietu komitejai un Reģionu komitejai. Komisijas darba

293programma 2020.gadam. Eiropas Savienība, kas tiecas uz

294augstākiem mērķiem, 2020.gada 29.janvāris

295Atspoguļotas Eiropas Komisijas darba pamatuzstādījumi, kas

296saskan arī ar Eiropas Parlamenta galvenajām prioritātēm un

297prioritātēm, kas noteiktas Eiropadomes stratēģiskajā

298programmā 2019.-2024.gadam. Programmas darbība paredzēta

299sešos virzienos:

3001. Eiropas zaļais kurss;

3012. Digitālajam laikmetam gatava Eiropa;

3023. Ekonomika cilvēku labā;

3034. Spēcīgāka Eiropa pasaulē;

3045. Mūsu eiropeiskā dzīvesziņa;

3056. Jauns impulss Eiropas demokrātijai.

30616.

307Eiropas Komisijas kopīgs

308paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei. ES Rīcības

309plāns cilvēktiesību un demokrātijas jomā

3102020.-2024.gadam, 2020.gada 25.marts

311Paziņojums rosina:

312- palielināt ES vadošo lomu cilvēktiesību un

313demokrātijas veicināšanā un aizsardzībā visā pasaulē;

314- noteikt ES vērienīgos mērķus,

315apzināt prioritātes un koncentrēties

316uz īstenošanu, ņemot vērā mainīgo ģeopolitiku,

317digitālo pārkārtošanos, vides problēmas un klimata

318pārmaiņas;

319- maksimāli palielināt ES lomu pasaules arēnā,

320paplašinot cilvēktiesību instrumentu kopumu, tās

321galvenos instrumentus un politikas jomas, kā arī

322- veicināt vienotu un koordinētu ES, veicinot

323efektīvāku un saskaņotāku rīcību.

32417.

325ES Direktīva (2018/1808) ar ko,

326ņemot vērā mainīgos tirgus apstākļus, groza Direktīvu

3272010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu

328normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus

329par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo

330mediju pakalpojumu direktīva). 2018.gada 14.novembris

331Direktīva paredz, ka dalībvalstis nodrošina, ka to

332jurisdikcijā esošo mediju pakalpojumos, to skaitā arī video

333koplietošanas platformas, nesatur nekādu kūdīšanu uz

334vardarbību vai naida kurināšanu pret personu grupu vai

335grupas locekli jebkura ES Pamattiesību hartas 21.pantā

336minēta motīva dēļ.

337Dalībvalstīm arī jānodrošina, ka audiovizuālie

338komercpaziņojumi neietver un nepopularizē diskrimināciju

339dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, valstspiederības,

340reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai

341dzimumorientācijas dēļ.

34218.

343ES Direktīva 2000/31/EK

344par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem

345aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū

346(Direktīva par elektronisko tirdzniecību). 2000.gada

3478.jūnijs

348Dalībvalstis var ierobežot video

349pēc pieprasījuma pakalpojumus, ja tajos ir kūdīšana uz naidu

350rases, dzimuma, ticības vai tautības dēļ un personu cieņas un

351goda aizskaršanu attiecībā uz individuālām personām.

35219.

353Eiropas konvencija par pārrobežu

354televīziju. 1989.gada 5.maijs

355Raidorganizācijām jānodrošina,

356ka fakti un notikumi ziņu raidījumos tiek atspoguļoti

357objektīvi un lai šie raidījumi veicinātu brīvu viedokļu

358apmaiņu.

3591 Pieejams MK politikas dokumentu datu bāzē

360http://polsis.mk.gov.lv/documents/3323

361Kultūras ministrs

362N. Puntulis