Par Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam

8. pants
Visās darbībās Eiropas Savienība ievēro pilsoņu

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

vienlīdzības principu, pret ikvienu paužot vienlīdzīgu

attieksmi savās iestādēs un struktūrās. Eiropas Savienības

pilsonis ir jebkura persona, kurai ir kādas dalībvalsts

pilsonība. Eiropas Savienības pilsonība papildina valsts

pilsonību un neaizstāj to.

8.a.pants. 1. Eiropas Savienības darbības pamatā ir

pārstāvības demokrātija. 2. Pilsoņi Eiropas Savienības

līmenī ir tieši pārstāvēti Eiropas Parlamentā. Dalībvalstis

Eiropas Padomē pārstāv valstu vai valdību vadītāji, bet

Eiropas Padomē - to valdības, kas savukārt par savu darbību

saskaņā ar demokrātijas principiem atbild vai nu savu

valstu parlamentiem, vai saviem pilsoņiem. 3. Katram

pilsonim ir tiesības piedalīties Eiropas Savienības

demokrātiskajā dzīvē. Lēmumus pieņem iespējami atklāti, un

tie cik iespējams ir tuvināti pilsoņiem. 4. Politiskās

partijas Eiropas līmenī veicina Eiropas politiskās apziņas

veidošanos un Eiropas Savienības pilsoņu gribas

izteikšanu.

8.b.pants. 1. Iestādes ar atbilstīgiem līdzekļiem dod

pilsoņiem un apvienībām, kas tos pārstāv, iespēju izteikt

savus viedokļus visās Eiropas Savienības darbības jomās un

publiski apmainīties ar tiem.

2. Iestādes uztur atklātu, pārredzamu un pastāvīgu

dialogu ar minētajām apvienībām un pilsonisko

sabiedrību.

3. Eiropas Komisija veic plašas konsultācijas ar

ieinteresētajām pusēm, lai nodrošinātu Eiropas Savienības

darbību saskaņotību un pārredzamību.

4. Eiropas Savienības pilsoņi, kuru skaits nav mazāks

par vienu miljonu un kas pārstāv ievērojamu dalībvalstu

skaitu, var izrādīt iniciatīvu un aicināt Eiropas Komisiju

saskaņā ar tās pilnvarām iesniegt atbilstīgu priekšlikumu

jautājumos, kuros pēc pilsoņu ieskata Līgumu īstenošanai ir

nepieciešams Eiropas Savienības tiesību akts. Procedūras un

nosacījumi šādas iniciatīvas iesniegšanai ir noteikti

atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 21.panta

pirmajai daļai.

2.

ANO Vispārējā cilvēktiesību

deklarācija (Universal Declaration of Human Rights),

1948.gada 10.decembris

Katram cilvēkam pienākas visas tiesības un brīvības, kas

pasludinātas Deklarācijā, neatkarīgi no viņa rases, ādas

krāsas, dzimuma, valodas, reliģiskās, politiskās vai citas

pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā

stāvokļa, kārtas vai cita stāvokļa. Visi cilvēki ir

vienlīdzīgi likuma priekšā, un viņiem ir tiesības uz

vienādu likuma aizsardzību bez jebkādas diskriminācijas.

Uz saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības

attīstību attiecināmi šādi panti: