1. pants(1) Valsts garantētās un aizsargātās miermīlīgās pulcēšanās brīvības izpausmes ir sapulces, gājieni un piketi.
(1) Valsts garantētās un aizsargātās miermīlīgās pulcēšanās brīvības izpausmes ir sapulces, gājieni un piketi.
1(2) Sapulce ir organizēta pulcēšanās nolūkā tikties ar cilvēkiem un izteikt kādas idejas un viedokļus (piemēram, par dažādiem sabiedriski nozīmīgiem politiska, ekonomiska un sociāla rakstura jautājumiem). Sanāksme, mītiņš vai citāda tamlīdzīga pulcēšanās šā likuma izpratnē pielīdzināma sapulcei. (3) Gājiens ir organizēta pārvietošanās pa ceļiem, ielām, laukumiem, ietvēm vai citām satiksmei izbūvētām teritorijām nolūkā izteikt kādas idejas un viedokļus (piemēram, par dažādiem sabiedriski nozīmīgiem politiska, ekonomiska un sociāla rakstura jautājumiem). Demonstrācija, procesija vai citāda tamlīdzīga pārvietošanās šā likuma izpratnē pielīdzināma gājienam. (4) Pikets ir pasākums, kura laikā viens vai vairāki cilvēki publiskā vietā ar plakātiem, lozungiem, transparentiem vai citiem atribūtiem pauž kādas idejas un viedokļus (piemēram, par dažādiem sabiedriski nozīmīgiem politiska, ekonomiska un sociāla rakstura jautājumiem), bet kura gaitā netiek teiktas runas vai uzrunas.
(1) Šis likums neattiecas uz:
11) publiskiem svētku, piemiņas, izklaides, sporta vai atpūtas pasākumiem, kuri reglamentēti Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā ; 2) likumā noteiktajā kārtībā reģistrēto reliģisko organizāciju rīkotiem pasākumiem baznīcās, lūgšanu namos, kapsētās, uz baznīcai piederošiem zemes gabaliem vai citās šim nolūkam paredzētās vietās; 3) laulību vai bēru ceremonijām; 4) reklāmas pasākumiem. (2) Ja tiek konstatēts, ka pieteikums neattiecas uz šā likuma darbības jomu, to izskata atbilstoši attiecīgajam konkrēto pasākumu regulējošam normatīvajam aktam.
(1) Ikvienam atbilstoši šim likumam ir tiesības organizēt miermīlīgas sapulces, gājienus un piketus, kā arī piedalīties tajos.
1(2) Šo tiesību izmantošanu nedrīkst pakļaut nekādiem ierobežojumiem, izņemot tos, kas ir noteikti ar likumu un ir nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizstāvētu valsts un sabiedrības drošības intereses, nepieļautu nekārtības vai noziedzīgus nodarījumus, aizsargātu sabiedrības veselību un tikumību, kā arī citu cilvēku tiesības un brīvības. (3) Valsts ne tikai nodrošina pulcēšanās iespējas, bet arī gādā, lai pulcēšanās netiktu traucēta.
Sapulces, gājiena un piketa organizators, pasākuma vadītājs, pasākuma vadītāja palīgs un kārtības uzturētājs nevar būt persona, kas:
11) nav sasniegusi 18 gadu vecumu; 2) nav Latvijas pilsonis vai persona, kurai ir tiesības uz Latvijas Republikas izdotu nepilsoņa pasi, vai arī persona, kurai ir izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja; 3) cenšas izmantot minētos pasākumus tādu organizāciju mērķiem, kuru darbība Latvijā ir aizliegta vai saistīta ar nacistiskā vai komunistiskā režīma ideoloģiju saturošu notikumu popularizēšanu, slavināšanu, tai skaitā ar šo ideoloģiju saistītu kauju un uzvaru atceres dienu, brīvu un neatkarīgu valstu teritoriju vai to daļu okupācijas slavināšanu; 4) (izslēgts ar 10.04.2003 . likumu) ; 5) gada laikā ir sodīta administratīvā kārtā par sapulču, gājienu un piketu organizēšanas vai norises kārtības pārkāpšanu vai par sīko huligānismu, vai par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka likumīgajām prasībām, vai arī par sabiedrisko organizāciju darbības uzsākšanas vai izbeigšanas noteikumu pārkāpšanu; 6) atzīta par rīcības nespējīgu.
(1) Sapulces, gājienus un piketus ir tiesīgas rīkot arī Latvijas Republikā likumā noteiktajā kārtībā reģistrētās juridiskās personas, kuras gada laikā nav sodītas administratīvā kārtā par sapulču, gājienu un piketu organizēšanas vai norises kārtības pārkāpšanu.
1(2) Šajā gadījumā tās nosaka vienu vai vairākus pasākuma atbildīgos organizatorus (turpmāk — organizators), kuriem jāatbilst šā likuma 4.panta prasībām.
(1) Organizators ir atbildīgs par šā likuma ievērošanu sapulču, gājienu un piketu laikā.
1(2) Pasākuma organizatoram ir pienākums būt sasniedzamam, sazinoties ar viņu pa pieteikumā norādīto tālruni, kā arī sniegt ar pasākuma norisi saistīto informāciju pašvaldībai un kompetentām valsts institūcijām pēc to pieprasījuma.
(1) Sapulces var rīkot gan telpās, gan arī ārpus tām.
1(2) Sapulces var būt atklātas un slēgtas. (3) Atklātās sapulcēs ir tiesīgi piedalīties visi, kas to vēlas, arī masu saziņas līdzekļu pārstāvji. Ierobežojumus var noteikt vienīgi sakarā ar sapulcēm izmantojamo telpu vai teritoriju platību. (4) Slēgtās sapulcēs var piedalīties tikai to organizatora uzaicinātas personas. Slēgtas sapulces var rīkot tikai tādās vietās, kuras šīs sapulces norises laikā nav sabiedriskā lietošanā.
Sakārto faktus pirms sarunas ar iestādi vai juristu
Īpašuma un zemesgrāmatu pantos vērtība ir precīzā atsaucē, dokumentu ķēdē un lēmumu datumos. Vairogs var kalpot kā lietas mape šai pārbaudei.
Jautājums par šo pantu? Apraksti savu situāciju.Palīgs īslaicīgi nav pieejams. Vēstuļu veidnes strādā arī bez tā — izvēlies situāciju sarakstā ↓