Par Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 41. panta pirmās daļas 1. punkta "d" apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam

18. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka likumdevēja

izraudzītie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai un

to apliecina arī apstrīdētās normas piemērošana vispārējās

jurisdikcijas tiesā (sk. lietas materiālu 6. lp.). Saeima

atbildes rakstā uzsver, ka transportlīdzekļa vadītāja pienākums

paziņot apdrošinātājam par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos, kā

arī par visiem ceļu satiksmes negadījuma apstākļiem un šā

pienākuma izpilde ir būtisks priekšnoteikums tam, lai

apdrošinātājs varētu izpildīt savus pienākumus (sk.

lietas materiālu 42. lp.). Apstrīdētā norma veicina to, ka

apdrošinātājam ir pieejama informācija par ceļu satiksmes

negadījuma apstākļiem un tādējādi apdrošinātājs var izpildīt tam

noteikto pienākumu izvērtēt apdrošināšanas riska iestāšanās

apstākļus un nepieļaut nepamatotas izmaksas pēc ceļu satiksmes

negadījuma (sk. lietas materiālu 117. lp.).

Viena no būtiskākajām saistībām, ko, noslēdzot apdrošināšanas

līgumu, uzņemas puse, ir paziņošana apdrošinātājam par

apdrošināšanas gadījuma iestāšanos. Šīs saistības izpilde

nodrošina to, ka apdrošinātājs, ar kuru personai noslēgts

apdrošināšanas līgums, var laikus iegūt visu informāciju, kas

nepieciešama, lai apdrošinātājs varētu izpildīt tam no

normatīvajiem tiesību aktiem un apdrošināšanas līguma izrietošos

pienākumus (sk., piemēram, Saeimas 2017. gada 21. novembra

likumprojekta Nr. 1087/Lp12 anotāciju). Tas saskan arī ar

apdrošināšanas tiesībās spēkā esošo informācijas atklāšanas

principu (sk. likuma "Par apdrošināšanas līgumu" 5.

un 21. pantu un OCTA likuma 36. pantu). Proti, apdrošinātājam

ir svarīgi iegūt pilnīgu informāciju par ceļu satiksmes

negadījuma apstākļiem, lai pārliecinātos par apdrošināšanas riska

iestāšanos un pieņemtu lēmumu par apdrošināšanas atlīdzību.

Ceļu satiksmes negadījums var tikt fiksēts, tajā iesaistītajām

personām aizpildot saskaņoto paziņojumu, kurā tās pašrocīgi

norāda ceļu satiksmes negadījuma apstākļus, shēmu un ar šo

negadījumu saistītos faktus. Ceļu satiksmes negadījumā iesaistīto

transportlīdzekļu vadītāji šo paziņojumu aizpilda negadījuma

vietā divos eksemplāros. Ja ceļu satiksmes negadījums ir fiksēts

ar šo saskaņoto paziņojumu, tā iesniegšana apdrošinātājam ir

veids, kā apdrošinātājs iegūst informāciju par ceļu satiksmes

negadījumu un var izvērtēt, vai ir iestājies apdrošināšanas

risks. Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas sistēmas

efektīvas darbības priekšnosacījums ir apdrošinātāja sadarbība ar

ceļu satiksmes negadījumā iesaistītajām personām. Tādējādi

apdrošinātājs var objektīvi un taisnīgi izvērtēt ceļu satiksmes

negadījuma apstākļus un lemt par apdrošināšanas atlīdzības

izmaksu.

Likumdevējs OCTA likumā apdrošinātāja interešu aizsardzības

labad kā izņēmumu ir noteicis apdrošinātāja tiesības celt regresa

prasību pret transportlīdzekļa vadītāju, kas ceļu satiksmes

negadījumā nodarījis zaudējumus trešajai personai. Proti, šāda

prasība var tikt celta tikai pret tām personām, kuras tīši vai

rupji pārkāpušas braukšanas aizliegumus (piemēram, vadot

transportlīdzekli alkohola vai narkotisko vielu ietekmē vai arī

bez atbilstošas vadītāja apliecības) vai kuras ar savu rīcību

kavējušas patiesības noskaidrošanu (sk.: Torgāns K.

Vingrinājums kursam "Tiesnešu tiesības" jeb par likuma

burtu un garu. Jurista Vārds, 2018. gada 20. februāris, Nr.

8). Apdrošinātāja tiesības celt regresa prasību citstarp

noteiktas arī tādēļ, lai apdrošināšanas aizsardzība netiktu

piešķirta tiem, kuri apdraud apdrošināšanas sistēmas darbību,

patiesības noskaidrošanu (sk.: Torgāns K. Regresa prasība OCTA

apdrošināšanā. Grām.: Torgāns K. Civiltiesību, komerctiesību un

civilprocesa aktualitātes. Raksti 1999-2008. Rīga: Tiesu namu

aģentūra, 2009, 578. lpp.). Pretēja rīcība neatbilstu

sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības

būtībai.

Tādējādi tiek aizsargātas arī apdrošinātāja intereses, jo

gadījumā, kad nav iesniegts otrs saskaņotā paziņojuma eksemplārs,

apdrošinātājs var piedzīt zaudējumus no tā transportlīdzekļa

vadītāja, kas ceļu satiksmes negadījumā nodarījis zaudējumus

trešajai personai. Apstrīdētā norma pēc būtības nodrošina to, ka

apdrošināšanas gadījumā iesaistītās personas pilda tām noteiktās

saistības un sniedz apdrošinātājam informāciju par ceļu satiksmes

negadījuma apstākļiem, iesniedzot aizpildītus abus saskaņotā

paziņojuma eksemplārus. Savukārt personas pilda OCTA likuma 36.

panta otrās daļas 2. punktā noteikto pienākumu iesniegt

apdrošinātājam savu saskaņotā paziņojuma eksemplāru, lai

apdrošinātājs pret tām neceltu regresa prasību un tām nevajadzētu

segt apdrošinātājam radušos zaudējumus. Šādā veidā tiek sasniegts

pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis.

Līdz ar to izraudzītie līdzekļi ir

piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai.