Par Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 41. panta pirmās daļas 1. punkta "d" apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam

5. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - Finanšu ministrija -

pievienojas Saeimas atbildes rakstā norādītajam un uzskata, ka

tiesvedība lietā būtu izbeidzama, pamatojoties uz Satversmes

tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 2. punktu.

Apdrošinātājs apņemoties OCTA likumā noteiktajā kārtībā segt

zaudējumus, kas ceļu satiksmes negadījuma rezultātā nodarīti

cietušajai personai. Tomēr tas neatbrīvojot ceļu satiksmes

negadījumā iesaistītā sauszemes transportlīdzekļa īpašnieku vai

tiesīgo lietotāju no pienākuma pildīt savas saistības, tostarp

paziņot apdrošinātājam par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos.

Šis pienākums apdrošinātajai personai saglabājoties visos

gadījumos un nodrošinot to, ka apdrošinātājs, ar kuru šai

personai noslēgts līgums, var laikus iegūt visu tam nepieciešamo

informāciju, pārliecināties par riska iestāšanos un izmaksāt

atlīdzību.

Ar 2017. gada 14. decembra grozījumiem OCTA likumā neesot

atcelts apdrošinātāja pienākums izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību

tikai tad, ja tas ir pārliecinājies par apdrošināšanas gadījuma

iestāšanos un nodarīto zaudējumu apmēru. Tomēr tas, ka jebkura no

ceļu satiksmes negadījumā iesaistītajām personām apzināti vai

ilgstoši nesniedz apdrošinātājam tā pieprasīto informāciju,

nevarot būt pamats tam, lai ceļu satiksmes negadījumā cietusī

trešā persona ilgstoši nesaņemtu apdrošināšanas atlīdzību. Tāpēc

apdrošinātājam jābūt paredzētām tiesībām celt regresa prasību

tad, ja transportlīdzekļa īpašnieks vai tiesīgais lietotājs ar to

nesadarbojas.