Par Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanas plānu 2018.–2020. gadam

1. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Institucionālais ietvars

Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju un tiesību politikas izstrāde un koordinēšana ir LM atbildība. LM koordinējošā loma sevī ietver: 1) dzimumu līdztiesības principu skaidrošanu citām valsts pārvaldes iestādēm; 2) iesaistīšanos citu valsts pārvaldes institūciju politikas plānošanas dokumentu izstrādē; 3) jomu, kurās ir vērojama atšķirīga attieksme dzimuma dēļ, identificēšana; 4) visaptveroša redzējuma par sieviešu un vīriešu līdztiesīgu iespēju un tiesību īstenošanu izstrādi; 5) Latvijas pārstāvniecības starptautiskās organizācijās, sadarbības tīklos un forumos nodrošināšanu. Līdztekus tam LM kā atbildīgā institūcija par horizontālā principa "Vienlīdzīgas iespējas" koordināciju (ieviešanas uzraudzību)11, kas apver arī vīriešu un sieviešu līdztiesību un dzimumu līdztiesības principa integrēšanu: 1) izstrādā metodiskos materiālus par horizontālā principa ieviešanas uzraudzību; 2) nodrošina konsultatīvu un metodisku atbalstu saistībā ar attiecīgā horizontālā principa ieviešanas uzraudzību; 3) sniedz atzinumus par ES fondu plānošanas dokumentu projektiem, tiesību aktu projektiem ES fondu jomā; 4) sniedz atzinumus uzraudzības komitejai un apakškomitejai par projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju projektiem, kas saistīti ar horizontālajiem principiem; 5) veic analīzi par ES fondu ieguldījumu atbilstību horizontālajam principam un horizontālo rādītāju sasniegšanu darbības programmas ieviešanā.

Lai veicinātu ministriju, NVO, sociālo partneru, pašvaldību un citu iesaistīto pārstāvju sadarbību un līdzdalību, kā arī lai sekmētu dzimumu līdztiesības politikas īstenošanu, pārraudzību un pilnveidošanu, ir izveidota Komiteja.12 Komitejai ir būtiska loma dzimumu līdztiesības politikas prioritāšu un rīcības virzienu noteikšanā, kā arī dzimumu līdztiesības principu īstenošanas uzraudzībā citu nozaru politikās. Vienlaikus Komitejas sastāva mainība ir viens no aspektiem, kas ietekmē Komitejas kapacitāti veikt izvērtējumus dažādās jomas un sniegt priekšlikumus nepieciešamajiem pasākumiem, ņemot vērā dzimumu līdztiesības aspektus.

Lai sekmētu dzimumu līdztiesības integrētās pieejas īstenošanu visos politikas līmeņos un stiprinātu visu nozaru ministriju spēju risināt dzimumu līdztiesības jautājumus, kopš 2005.gada visās nozaru ministrijās tika nominēta par dzimumu līdztiesības integrētās pieejas īstenošanu atbildīgā amatpersona (valsts sekretāra vai sekretāra vietnieka līmenī).13 Sākotnēji nominētajām amatpersonām un citiem valsts pārvaldes iestāžu darbiniekiem tika rīkoti izglītojoši semināri par dzimumu līdztiesības integrētās pieejas aspektiem konkrētajā nozarē, taču pēdējos gados sistemātiskas un regulāras apmācības nedz ministriju atbildīgajām amatpersonām, nedz nozaru politikas veidotājiem nav bijis iespējams īstenot ierobežotu cilvēkresursu un finanšu resursu dēļ. Tāpat jānorāda uz Komitejas ekspertu un atbildīgo amatpersonu mainību, kas būtiski kavē sistemātisku politikas koordinēšanu un pilnveidošanu. Zināms konsultatīvs un metodiskais atbalsts saistībā ar dzimumu līdztiesības jautājumiem ir sniegts tikai ES fondu plānošanā, administrēšanā un ieviešanā iesaistītajām personām, skaidrojot horizontālā principa "Vienlīdzīgas iespējas" piemērošanu, taču šāds atbalsts aptver ierobežotu speciālistu loku.

Būtiska loma sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju un tiesību sekmēšanai ir arī citām institūcijām un organizācijām. Piemēram, VDI īsteno valsts uzraudzību un kontroli darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jomā14, TS uzrauga vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanu un sekmē jebkāda veida diskriminācijas novēršanu un sekmēt sabiedrības izpratni par cilvēktiesībām un to aizsardzības mehānismiem15, CSP vāc, apstrādā un analizē statistisko informāciju par tautsaimniecību un sociālajā un ekonomiskajā jomā notiekošajiem procesiem16, SIF finansiāli atbalsta un veicina sabiedrības integrāciju17, Latvijas Universitātes Dzimtes studiju centrs, kas kopš 1998.gada veic izpēti, organizē konferences un vasaras skolas, kā arī veido publikācijas par dzimumu līdztiesības jautājumiem, tādējādi nodrošinot zinātnisku nozares izpēti un attīstību18. Tāpat nozīmīga loma ir nevalstiskajam sektoram, kas veicina sabiedrības izpratnes veidošanos par dzimumu līdztiesības jautājumiem, iesaistās politikas plānošanā un uzraudzībā, kā arī pakalpojumu sniegšanā.

Lai arī novērots, ka dažādu nozaru politikas plānošanas dokumentu izstrādē, īstenošanā un izvērtējumā sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju un tiesību nodrošināšanas princips lielākoties tiek ņemts vērā, jāatzīmē, ka daudzos gadījumos tas tiek veikts nepilnīgi. Tipiskākie līdz šim novērotie trūkumi:

• politikas pasākumi ir pārāk vispārīgi, un nav pietiekami mērķēti uz sieviešu vai vīriešu sociālās, ekonomiskās u.c. nevienlīdzības vai specifisku vajadzību risināšanu;

• pat būtiskas atšķirības starp sievietēm un vīriešiem statistikas rādītājos nav veicinājušas mērķēta atbalsta pasākumu ieviešanu vai esošo pasākumu pārskatīšanu;

• dzimumu līdztiesības integrētā pieeja reducēta uz darbības rezultātu un/vai rezultatīvo rādītāju atspoguļošanu sadalījumā pa dzimumiem, kas pēc būtības ir tikai formāla sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju principa aktualizēšana.

LM skatījumā visveiksmīgāk iepriekš minētos trūkumus iespējams risināt, nodrošinot regulāru ministriju un citu valsts pārvaldes iestāžu darbinieku apmācību, kas balstās uz katras nozares specifiku, skaidrojot konkrētus ieguvumus, ko dzimumu līdztiesības principu ievērošana sniedz vai varētu sniegt nozares turpmākai attīstībai.

Izaicinājumi:

– nepietiekama un atšķirīga valsts pārvaldē nodarbināto izpratne par sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju principu integrēšanu politikas veidošanā, īstenošanā un novērtēšanā;

– regulāru apmācību un konsultāciju trūkums politikas plānošanā iesaistītajām amatpersonām par integrētās pieejas dzimumu līdztiesības jautājumos izmantošanu nozaru politikās;

– nepietiekams metodiskais un konsultatīvais atbalsts par sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju principu integrēšanu politikas plānošanā, tiesību aktu izstrādes posmā.