Par Sociālās drošības tīkla stratēģiju 10. pants

Sākot ar 2010.gadu, līdz stratēģijas darbības termiņa

beigām, Atbildīgajai institūcijai katru ceturksni iesniegt

Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par Stratēģijas ieviešanas

gaitu. Informatīvais ziņojums Ministru kabinetā jāiesniedz līdz

ceturksnim sekojošā mēneša 20.datumam (izņemot par gada ceturto

ceturksni), kā arī līdz 20.janvārim - par attiecīgo iepriekšējo

gadu.

Ministru prezidents

V.Dombrovskis

Valsts kancelejas direktore

G.Veismane

(Ministru kabineta

2009.gada 8.septembra

sēdes protokols Nr.56, 78.§)

SOCIĀLĀS

DROŠĪBAS TĪKLA STRATĒĢIJA

Pašreizējā ekonomiskā situācija

Latvijas tautsaimniecība šobrīd atrodas recesijā, kura ir

viena no smagākajām un sarežģītākajām starp Eiropas Savienības

dalībvalstīm. Ekonomikas lejupvērstā korekcija, kura sākās 2008.

gadā un turpinās 2009. gadā, pamatā balstīta uz iekšējā

pieprasījuma kritumu un strauju ārējās vides pasliktināšanos.

Latvijas tautsaimniecība ir saskārusies ar cikliska, strukturāla

un globāla rakstura krīzēm vienlaicīgi, kas ievērojami pasliktina

situāciju un padara ekonomikas izaugsmes atjaunošanu par ļoti

grūti realizējamu uzdevumu politikas veidotājiem.

2008. gadā iekšzemes kopprodukta (IKP) salīdzināmajās cenās

kritums bija 4.6%. Paredzams, ka IKP turpinās samazināties 2009.-

2010.gadā attiecīgi par 18% un 4%, un tikai 2011.gadā tiek

prognozēta neliela IKP izaugsme 1.5% apmērā.

Ekonomiskās aktivitātes samazināšanās rezultātā strauji

pasliktinās situācija darba tirgū. Ja 2008.gadā reģistrētā

bezdarba līmenis bija 5.3%, tad 2009.gada jūlijā tas ir pieaudzis

līdz 11.8% un paredzams, ka tas turpinās pieaugt, sasniedzot 13%

2010.gadā. Tāpat arī Eurostat dati liecina, ka pašreiz Latvijā ir

otrs augstākais bezdarba līmenis Eiropas Savienībā (17,2%

2009.gada jūnijā).

Bezdarba kāpums un valdības īstenotie pasākumi darba samaksas

samazināšanai valsts sektorā būtiski ietekmē arī algas privātajā

sektorā. Ņemot vērā deficītu sociālās apdrošināšanas budžetā, par

10% ir samazinātas arī vecuma pensijas un atsevišķi pabalsti.

Mājsaimniecību uzkrājumu līmenis iepriekšējos gados ir bijis

negatīvs, kas nozīmē, ka pašlaik, apsīkstot iespējām aizņemties,

uzņemto saistību atmaksa un apkalpošana vēl vairāk samazina

mājsaimniecību rīcībā esošo līdzekļu apjomu. Pašlaik vēl nav

pieejama precīza statistika par mājsaimniecību ienākumu izmaiņām,

tomēr esošie dati liecina par to būtisku samazināšanos, piem.,

mazumtirdzniecības apgrozījums salīdzināmās cenās 2009.gada I

pusgadā bija par 26.6% zemāks nekā iepriekšējā gada atbilstošajā

periodā, tāpat arī darbaspēka apsekojuma dati par 2009.gada

2.ceturksni liecina, ka palielinās darba ņēmēju īpatsvars ar

zemāku mēneša pamatdarba neto darba algas līmeni.

Samazinoties mājsaimniecību ienākumiem, nozīmīgi pieaug

trūcīgo personu1 skaits 2008.gadā pašvaldības bija

piešķīrušas trūcīgās personas statusu 120 tūkstošiem iedzīvotāju.

Savukārt, pēc Labklājības ministrijas (LM) veiktā novērtējuma

trūcīgo personu skaits 2009.gadā būs 144 tūkstoši cilvēku un

2010.gadā tas pieaugs līdz 200 tūkstošiem cilvēku. Ievērojamais

budžeta samazinājums ietekmē valsts pakalpojumu pieejamību

izglītības un veselības jomās. Tas it īpaši skar iedzīvotājus ar

zemiem ienākumiem un tos, kuri dzīvo attālāk no skolām un

veselības iestādēm.

Ņemot vērā augstāk minēto esošās situācijas izklāstu, skaidri

iezīmējas nepieciešamība pēc koordinētas valsts un pašvaldību

rīcības ar mērķi nodrošināt iedzīvotāju pamatvajadzības -

adekvātus ienākumus, mājokli, veselības pakalpojumus un

izglītošanās iespējas.

Stratēģijas

mērķis ir izstrādāt ārkārtas drošības pasākumu kopumu ,

kuru ieviešana nodrošinātu negatīvās sociālās ietekmes

samazināšanu, kas ir izveidojusies:

1) globālās un Latvijas finanšu un ekonomikas krīzes

rezultātā;

2) strukturālo reformu veikšanas rezultātā.

Ņemot vērā stratēģijas mērķi, stratēģijas uzdevumi ir

šādi:

1) nodrošināt garantēto minimālo ienākumu (turpmāk - GMI)

trūcīgajām personām, vienlaikus paaugstinot GMI apmēru un

izmaksāt dzīvokļa pabalstu;

2) nodrošināt transporta pakalpojumus izglītības sistēmā, kā

arī pirmsskolas izglītības pieejamību;

3) nodrošināt veselības aprūpes pamata pakalpojumu un pamata

medikamentu pieejamību trūcīgajām personām;

4) nodrošināt darba prakses vietas pašvaldībās, šādi veicinot

nodarbinātību.

Stratēģijas darbības

laiks ir no 2009.gada 1.oktobra līdz 2011.gada

31.decembrim. Stratēģijas darbības termiņš var tikt pārskatīts,

ja:

1) līdz 2011.gada beigām nav nodrošināta finanšu un ekonomikas

krīzes seku novēršana un situācija sociālajā sfērā turpina

pasliktināties;

2) būtiski mainās pieņēmumi, uz kuriem šī stratēģija ir

balstīta un kuri būtiski ietekmē tās īstenošanu.

Pasākumi, kas jau ir paveikti 2009.gadā

Lai, izmantojot valstij pieejamos finanšu resursus, sniegtu

sociālo tiesību nodrošinājumu bez darba palikušajām personām

vismaz minimālajā līmenī deviņu mēnešu garumā pēc darba un

attiecīgi darbā gūto ienākumu zaudēšanas un palielinātu sociālo

aizsardzību bezdarbniekiem ar nelielu apdrošināšanas stāžu, it

īpaši tiem, kuru apdrošināšanas stāžs ir mazāks par 10 gadiem, ir

veikti grozījumi likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam"

(stājās spēkā 01.07.2009.). Šie grozījumi paplašina personu loku,

kas var pretendēt uz bezdarbnieka pabalstu bezdarba riska

iestāšanās gadījumā un pagarina bezdarbnieka pabalsta izmaksas

kopējo ilgumu līdz 9 mēnešiem.

Tā kā visiem bezdarbniekiem iemaksām atbilstošu pabalstu

nodrošināt nepieļauj ierobežotie valsts sociālās apdrošināšanas

speciālā budžeta līdzekļi, tad, pagarinot bezdarbnieka pabalsta

izmaksas kopējo ilgumu līdz 9 mēnešiem bezdarbniekiem ar

apdrošināšanas stāžu no viena līdz 19 gadiem (ieskaitot), par

pagarinātā bezdarbnieka pabalsta izmaksas perioda mēnešiem laika

periodā no 01.07.2009 līdz 31.12.2011. bezdarbnieka pabalstu

izmaksā konstantas summas apmērā - 45 lati mēnesī.

Jāuzsver, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā strauja

bezdarbnieka pabalsta izmaksas perioda samazināšana, kāda

pastāvēja iepriekšējā tiesiskajā regulējumā, bezdarbniekiem ar

apdrošināšanas stāžu mazāku par 20 gadiem atstāja būtisku

negatīvu ietekmi uz šo bezdarbnieku sociālo nodrošinājumu. Bez

tam, pēc bezdarbnieka pabalsta saņemšanas perioda beigām liela

daļa no šiem cilvēkiem vērsās pašvaldībās pēc sociālās palīdzības

pabalstiem, kā rezultātā palielinājās arī pašvaldību finansiālā

un administratīvā slodze. Vienlaikus jāatzīmē, ka īss

bezdarbnieka pabalsta izmaksas laiks (četri un seši mēneši),

samazina motivāciju veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas,

tādējādi palielinot nedeklarēto nodarbinātību, kā arī paaugstina

darba ņēmēju nedrošību un atkarību no darba devēja, kam kopumā

var būt plašas negatīvās sekas, un kas var veicināt arī

iedzīvotāju emigrāciju.

2009.gada pēdējā ceturksnī lielai daļai recesijas sākumposmā

no darba atbrīvoto beigsies bezdarbnieka pabalstu izmaksas

termiņš. Turpinoties ekonomiskai lejupslīdei, šiem cilvēkiem vēl

kādu laiku nebūs iespējams atrast darbu un saņemt ienākumus no

algota darba, tādēļ nepieciešams ieviest darba tirgus situācijai

atbilstošus krīzes sekas mazinošus darba tirgus pasākumus.

Darba tirgus politikas jomā 2009.gada 8.augustā stājās spēkā

grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 10.marta noteikumos Nr. 166

"Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo

bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas

kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem", kur, lai

nodrošinātu atbalsta sniegšanu bezdarbniekiem, kuri nesaņem

bezdarbnieka pabalstu (šobrīd apmēram puse no reģistrētajiem

bezdarbniekiem nesaņem bezdarbnieka pabalstu) un palikuši bez

iztikas līdzekļiem, sākot ar 2009.gada septembri ir ieviests

jauns aktīvās nodarbinātības pasākums - "Darba prakse ar

stipendiju" (turpmāk - pasākums).

Pasākuma mērķis ir sniegt atbalstu tiem bezdarbniekiem, kuri

nesaņem bezdarbnieka pabalstu, taču ir gatavi iesaistīties darba

praksē pašvaldībā, veicot sabiedrībai derīgus − fiziska rakstura

darbus, par to saņemot stipendiju 100 latu apmērā. Pasākums ir

vērsts uz sociālās palīdzības rakstura atbalsta sniegšanu

bezdarbniekiem, kuri nesaņem bezdarbnieka pabalstu un ir bez

iespējām pašreiz atrast darbu, vienlaikus nodrošinot personu, kas

ir bezdarba situācijā, aktivizāciju, lai veicinātu to pēc

iespējas ātrāku iekļaušanos darba tirgū.

Pasākums tiek īstenots, Nodarbinātības valsts aģentūras

filiālēm noslēdzot sadarbības līgumus ar pašvaldībām par darba

praksēm, kuros tiks noteikta pasākuma īstenošanas kārtība, darba

prakšu vietu noteikumi (tajā skaitā - ka tām jābūt no jauna

izveidotām (atbilstoši līgumā noteiktiem kritērijiem)), pušu

tiesības un pienākumi, norēķinu un izpildes kārtība. Veicot

pašvaldībās izveidojamo darba prakšu vietu sadalījumu starp

Nodarbinātības valsts aģentūrām filiālēm, tika ņemts vērā

reģistrēto bezdarbnieku, kas nesaņem bezdarbnieku pabalstu,

skaits attiecīgās Nodarbinātības valsts aģentūras filiāles

apkalpošanas teritorijā esošajās pašvaldībās.

Finansiālais atbalsts par dalību pasākumā - stipendija ir

noteikta LVL 100 apmērā, jo tā ir apmēram 80% no minimālās neto

mēneša darba algas vispārējā gadījumā. Pasākuma ietvaros tiks

segtas arī ierobežota apjoma ne-stipendiju izmaksas, kas

saistītas ar pasākuma īstenošanu pašvaldībās.

Esošajā situācijā Latvijā nozīmīga loma ir pašvaldību

sociālajiem dienestiem un profesionāliem sociālajiem

darbiniekiem. Tieši šobrīd jo sevišķi ir vajadzīga profesionāla

palīdzība un pakalpojumi krīzes situācijā nonākušajiem

iedzīvotājiem, kā arī sociālās palīdzības pabalstu piešķiršana

saistībā ar sociālā darbinieka profesionālu klienta sociālās

situācijas novērtējumu, lai piešķirtie pabalsti sasniegtu savu

mērķi. Pasliktinoties ekonomiskajai situācijai valstī, no

2009.gada 1.janvāra tika paaugstināts GMI līmenis no 27 latiem

līdz 37 latiem personai mēnesī, kā arī 2008.gada nogalē tika

atcelts ierobežojums izmaksāt GMI pabalstu ne ilgāk par 9

mēnešiem un noteikts, ka arī dzīvokļa pabalsts ir obligāti

pašvaldībām izmaksājamais pabalsts.

Šobrīd sociālais dienests ir vienīgā vieta, kur cilvēks bez

maksas var iet krīzes situācijā un runāt par sev aktuāliem

jautājumiem.

Taču sociālie dienesti 2008.gadā bija izveidoti tikai 26,9 %

pašvaldībās, vēl 61,9 % pašvaldību darbā bija pieņemts viens

sociālā darba speciālists, bet 11,2% pašvaldību sociālā dienesta

uzdevumu veikšana tika deleģēta pašvaldības amatpersonai amatu

apvienošanas kārtībā. Lai novērstu šo situāciju 2009.gadā tika

veikti grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības

likumā, kas paredz, ka katra pašvaldība izveido pašvaldības

iestādi - sociālo dienestu (ne vēlāk kā līdz 2009.gada

1.augustam). Šajā likumā noteikts, ka sociālajā dienestā strādā

ne mazāk kā trīs sociālā darba speciālisti, vismaz vienam no

sociālajā dienestā nodarbinātajiem jābūt sociālajam darbiniekam,

lai nodrošinātu profesionālu sociālo pakalpojumu un sociālās

palīdzības sniegšanu un sociālo pakalpojumu administrēšanu.

Sociālo dienestu stiprināšana ir īpaši svarīga, jo ekonomisko

grūtību laikā pieaug sociālā spriedze, kā arī saasinās attiecības

ģimenē, kur bieži attiecību krīzi novērst var palīdzēt

profesionāli izglītots un sagatavots darbinieks.

Sociālās

drošības tīkla pasākumi

Pasākums

Pasākuma

apraksts

Esošais

finansējums (latos)

Nepieciešamais finansējums (latos)

Atbildīgā institūcija

2008

(fakts)

2009

4.cet.

2010

2011

Gada

plāns

Pusgada

faktiskā izpilde

Labklājības joma2

Garantētā minimālā ienākuma pabalsta

palielināšana un valsts atbalsts pašvaldībām līdzfinansējot

50% no izlietotajiem līdzekļiem GMI pabalstam

GMI līmeņa diferencēta palielināšana ar

2009.gada 1.oktobri nosakot LVL 40 pilngadīgām personām un

LVL 45 bērniem

2 008 209

2 656 586

1 090 695

(valsts budžeta fin. 50%)

1 090 695

(pašvaldību budžeta fin.

50%)

Kopā:

2 181 390

4 739 286

(valsts budžeta fin. 50%)

4 739 286

(pašvaldību budžeta fin.

50%)

Kopā:

9 478 572

4 739 286

(valsts budžeta fin. 50%)

4 739 286

(pašvaldību budžeta fin.

50%)

Kopā:

9 478 572

Dzīvokļa pabalsta izmaksas nodrošināšana

(valsts atbalsts pašvaldībām, līdzfinansējot 20% no to

izlietotajiem līdzekļiem dzīvokļa pabalstam)

Dzīvokļa pabalsta nodrošināšana trūcīgām

personām/ mājsaimniecībām, atbilstoši to pieprasījumam un to

ienākumu izvērtējumam

10 615 015

6 830 501

2 863 829

(pašvaldību budžeta fin.

80%)

715 957

(valsts budžeta fin. 20%)

Kopā:

3 579 786

11 184 120

(pašvaldību budžeta fin.

80%)

2 796 030

(valsts budžeta fin. 20%)

Kopā:

13 980 150

11 184 120

(pašvaldību budžeta fin.

80%)

2 796 030

(valsts budžeta fin. 20%)

Kopā:

13 980 150

Pašvaldības

Darba praktizēšanas ar stipendiju

īstenošana

Pasākums plānots kā papildinājums pašreiz

pastāvošajam sociālās drošības tīklam. Pasākuma ietvaros

reģistrētiem bezdarbniekiem, kas nesaņem bezdarbnieka

pabalstu, tiks dota iespēja iesaistīties sabiedrībai derīgos

mazkvalificētos pilna laika darbos pašvaldībās (no jauna

radītās darba praktizēšanas vietās) ārpus uzņēmējdarbības no

2 nedēļām līdz maksimāli 6 mēnešiem gada laikā. Pasākuma

ietvaros bezdarbnieki par darba praktizēšanu saņems

stipendiju 100 LVL apmērā (stipendija ar nolūku ir noteikta

apmērā zem minimālās mēneša neto darba samaksas) par mēneša

darba dienām (attiecīgi, nostrādājot pusi no mēneša darba

dienām, tiks piešķirta arī puse no stipendijas). Pasākuma

ietvaros tiks segtas arī nealgas izmaksas, kas nepieciešamas

šādu darbu nodrošināšanai.

8 053 600

15 946 4005

Izglītības joma

Izglītības nodrošināšana bērniem 5-6 gadu

vecumā

Nodrošināt pirmsskolas izglītības

piedāvājumu bērniem 5 un 6 gadu vecumā

15 152 104

11 687 704

4 281 0006

12 937 000

12 910 000

IZM

Skolēnu pārvadājumu nodrošināšana skolēnu

nogādāšanai skolās no apdzīvotajām vietām, kur skolas ir

slēgtas izglītības reformas rezultātā

Transporta izdevumu kompensācija, kā arī

autobusu iegāde papildus 110 Šveices instrumenta ietvaros

iegādājamajiem autobusiem.

-7

239 501

(valsts budžeta fin. 90%)

26 611

(pašvaldību budžeta fin.

10%)

Kopā:

266 112

5 862 542

(valsts budžeta fin. 90%)

651 394

(pašvaldību budžeta fin.

10%)

Kopā:

6 513 936

718 502

(valsts budžeta fin. 90%)

79 834

(pašvaldību budžeta fin.

10%)

Kopā:

798 336

RAPLM, IZM

Veselības aprūpes joma

Kompensācijas mehānisma izveide trūcīgām

personām noteiktās pacientu iemaksas

segšanai8

Lai nesamazinātu veselības aprūpes

pieejamību, nodrošinātu personas savlaicīgu vēršanos

ārstniecības iestādē un personai vajadzīgo aprūpi, tiek

izveidots kompensācijas mehānisms pacienta līdzmaksājuma

segšanai trūcīgām personām. Pacientu iemaksas personām ar

zemiem ienākumiem samazina veselības aprūpes pieejamību.

Pacienti, kuriem piešķirts trūcīgas personas statuss, pašreiz

saņemot veselības aprūpi maksā pacienta iemaksu 50% apmērā no

noteiktās iemaksas. Kopš 2009.gada 1.marta pacienti ar

trūcīgas personas statusu slimnīcās maksājuši pacienta

iemaksu vidēji 43 LVL apmērā.

285 349

…9

174 296

516 748

1 586 624

2 066 993

Zāļu kompensēšana trūcīgajiem pacientiem

100% apmērā, ja pacienta iegādāto zāļu līdzmaksājums

kompensācijas sistēmā kalendārā gada laikā sasniedz 50

latu.

Izveidotās kompensācijas sistēmas ietvaros

tiks nodrošināta pacienta līdzmaksājuma segšana, pacientam

iegādājoties zāles. Pacienti, kuriem piešķirts trūcīgas

personas statuss, bieži vien nevar segt zāļu kompensācijas

sistēmā noteikto līdzmaksājumu 25% un 50% apmērā, un,

nesaņemot nepieciešamās zāles, pacients nonāk stacionārā

ārstniecības iestādē, kas ir dārgākais veselības aprūpes

veids.

…

9 512 800

2 035 930

6 251 118

8 143 718

Kompensācijas mehānisma izveide trūcīgo

pacientu viesnīcas izdevumu segšanai (uzturēšanās "slimnīcu

viesnīcās")

Izveidotās kompensācijas sistēmas ietvaros,

pacientiem tiek kompensēta slimnīcā izveidoto viesnīcas tipa

gultu apmaksa (pacientam paliekot pa nakti ārstniecības

iestādē, netiek nodrošināta ārstniecības personu uzraudzība).

Pacientiem ir nodrošināta iespēja saņemt nepieciešamo

veselības aprūpi, jo, koncentrējot veselības aprūpes

pakalpojumus vai nodrošinot to sniegšanu tikai ambulatori,

daļai pacientu ir apgrūtināta veselības aprūpes pieejamība

(jāmeklē viesnīca un jāsedz viesnīcas izmaksas vai katru

dienu jābrauc uz ārstniecības iestādi).

600 000

2 350 000

2 400 000

Mājas aprūpes nodrošināšana trūcīgajiem

pacientiem ar smagām slimībām

Mājas aprūpes dienests nodrošina hroniski

slimo pacientu aprūpi un nav jābrauc neatliekamās

medicīniskās palīdzības brigādei, kura izmaksā dārgāk. Mājas

aprūpes attīstība nodrošinās pakalpojumu maksimāli tuvu

pacientam, kā arī samazinās stacionēšanas gadījumus. Pasākums

neprasa trūcīgo personu līdzmaksājumu.

3 870 000

11 972 969

15 600 000

Stacionāro pakalpojumu koncentrēšana

trūcīgajiem pacientiem ar garīgām slimībām, samazinot gultu

skaitu, attīstot aprūpi dienas centros

Aprūpes attīstīšana dienas centros

nodrošinās sabiedrībā balstīta garīgās veselības aprūpes

dienesta izveidi. Tiks nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas

visiem Latvijas iedzīvotājiem saņemt nepieciešamo garīgās

veselības aprūpi, palielinot ģimenes ārstu lomu, un rodot

iespēju pacientiem ar garīgās veselības problēmām

nepieciešamo aprūpi saņemt maksimāli tuvu dzīvesvietai, un

iekļaujot pacientus sabiedrībā.

540 000

2 050 000

2 100 000

Pārvadājumu (transporta) joma

Līdzekļi zaudējumu kompensēšanai sabiedriskā

transporta pakalpojumu sniedzējiem par valsts noteiktajiem

braukšanas maksas atvieglojumiem sabiedriskajā

transportā

Ministru kabinets ir noteicis personu loku

(pirmsskolas vecuma bērni, bāreņi un bez vecāku gādības

palikuši bērni, 1.un 2.grupas invalīdi, bērni invalīdi un

persona, kura pavada 1.grupas invalīdu vai bērnu invalīdu un

politiski represētās personas un nacionālas pretošanās

kustības dalībnieki, kam valsts ir apņēmusies nodrošināt

sabiedriskā transporta pakalpojumus uz atvieglotiem

nosacījumiem - pārvietoties sabiedriskajā transportā

reģionālajos starppilsētu un reģionālajos vietējās nozīmes

maršrutos ar 100% atlaidi. Minēto braukšanas maksas

atvieglojumu garantēšana sabiedriskā transporta pakalpojumu

sniedzējiem rada zaudējumus, kas saskaņā ar Sabiedriskā

transporta pakalpojumu likumu jākompensē pilnā apmērā

6 235 933

6 102 866

3 263 005

6 100 000

Kopējais

maksimāli nepieciešamais finansējums (valsts un pašvaldību

budžetā):

17 870

966

73 2 20

369

67 4 77

769

Kopējais

maksimāli nepieciešamais finansējums 2009.gada IV

ceturksnis - 2011.gads:

158 569 104

Nepieciešamais valsts

budžeta finansējums:

2009.gadā: LVL 13 889 831

2010.gadā: LVL 56 645 569

2011.gadā: LVL 51 474 529

Kopā: LVL 122 009 929

Pasākumi labklājības

jomā

Nepieciešams veikt pasākumus, lai nodrošinātu ģimenēm iespēju

izdzīvot bezdarba situācijā, jo sagaidāms straujš nabadzības

pieaugums līdz pat 2010.gada beigām. Saskaņā ar Labklājības

ministrijas statistikas datiem 2008.gadā pie neadekvāti zemā GMI

līmeņa (27 lati personai mēnesī) 120 314 personām (5.3% no

iedzīvotāju skaita) bija noteikta atbilstība trūcīgas personas

statusam, taču tikai 27 422 personas (1.2% no iedzīvotāju skaita

jeb 22.8% no par trūcīgām atzītām personām) saņēma pabalstu GMI

līmeņa nodrošināšanai (turpmāk - GMI pabalsts). Dzīvokļa pabalstu

2008.gadā saņēma 108 690 personas jeb 4.8% no iedzīvotāju skaita.

Tāpēc nepieciešams paaugstināt GMI līmeni, lai par trūcīgām

atzītas ģimenes kvalificētos GMI pabalsta saņemšanai.

Pie GMI līmeņa 37 lati personai mēnesī 2009.gada I pusgadā

strauji pieauga GMI pabalsta saņēmēju skaits, sasniedzot 16 047

personas vidēji mēnesī jeb 32.3% no par trūcīgām atzītām

personām. GMI pabalstam izlietoto līdzekļu īpatsvars 2009.gada I

pusgadā pieauga līdz 11.7% un dzīvokļu pabalstam līdz 30% no

kopējiem sociālās palīdzības pabalstiem izlietotajiem

līdzekļiem.

Tiek prognozēts, ka 2009.gadā trūcīgo personu skaits varētu

sasniegt 144 376 personas (6.4% no iedzīvotāju skaita) un GMI

pabalsta saņēmēju skaits - 57 750 personas (2.5% no iedzīvotāju

skaita) gadā. Pēc aptuvenām aplēsēm 2010.gadā atbilstību trūcīgas

personas statusam varētu noteikt aptuveni 200 000 personu (8.8%

no iedzīvotāju skaita) un GMI pabalstu varētu saņemt 100 000

personu (4.4% no iedzīvotāju skaita) gadā. 2008.gadā pašvaldību

sociālos pabalstus pavisam saņēma 320 950 personas jeb 14.1% no

iedzīvotāju kopskaita.

Pašvaldību ieņēmumu būtisks samazinājums var būt par šķērsli

adekvātas sociālās palīdzības nodrošināšanā - GMI un dzīvokļu

pabalsta izmaksām trūcīgiem un maznodrošinātiem10

iedzīvotājiem. Turklāt sabiedrība var nebūt spējīga absorbēt un

uztvert nozīmīgos darba algu un darbinieku skaita samazinājumus,

kas paredzēti Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes

atjaunošanas programmas ieviešanas rīcības plānā un vienošanās

memorandā ar SVF. Tas var izraisīt strauju nabadzības riskam

pakļauto iedzīvotāju skaita palielināšanos (nabadzības riska

indekss Latvijā 2007.gadā - 21%). Vienlaicīgi neziņa par nākotni

un nespēja risināt krīzes izraisītās grūtības noteiktās

iedzīvotāju grupās var izraisīt padziļinātu stresu, kā arī tām

var pietrūkt iemaņu krīzes vadībā, kas var izraisīt to

psiholoģiskās veselības stāvokļa pasliktināšanos.

2008.gadā pašvaldību sociālo palīdzību saņēma 9 062

darbspējīgas personas, kuras nebija iesaistītas darba tirgū. GMI

pabalsta saņemšanas nosacījumi paredz pabalsta saņēmējam noslēgt

vienošanos par līdzdarbību ar sociālā darba speciālistu, kas ir

labs instruments darbspējīgo personu motivācijai iesaistīties

darba tirgū vai piedalīties pašvaldību organizētajos krīzes

nodarbinātības pasākumos jeb darba praksē ar stipendiju, ko

paredzēts apmaksāt no Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem.

Pašvaldību organizētā darba prakse ar stipendijām 100 latu apmērā

sniegs atbalstu gan personai, gan finansiāli palīdzēs pašvaldībai

nodrošināt sociālo palīdzību.

Situācijas risinājumam tiek paredzēta GMI līmeņa diferencēta

palielināšana ar 2009.gada 1.oktobri, nosakot 40 latus

pilngadīgām personām un 45 latus bērniem. Lai nodrošinātu GMI

pabalsta izmaksu samazināta finansējuma apstākļos pašvaldībās,

valsts piedalās ar 50% līdzfinansējumu no pašvaldību

izlietotajiem līdzekļiem GMI pabalstam, savukārt pašvaldības no

saviem ieņēmumiem finansē arī 50%. Ministru kabinets nosaka

līdzekļu piešķiršanas kārtību.

Pasākumi izglītības

jomā

Sākot ar 2009.gada 1.septembri, valsts budžeta resursi

izglītības nodrošināšanai bērniem 5 un 6 gadu vecumā valsts

budžetā nav pieejami. Pašvaldības nespēs nodrošināt pirmskolas

izglītību no saviem resursiem, tādējādi 5 un 6 gadu vecuma bērni

neiegūs zināšanas prasmes un kompetences agrīnajā vecumā un nebūs

sagatavoti skolas uzsākšanai, kā arī vecākiem būs mazākas

iespējas strādāt algotu darbu, ņemot vērā to, ka bērns paliks bez

aprūpes darba laikā.

Risinot izglītības iegūšanas 5 un 6 gadu vecumā jautājumu,

tiek piedāvāts risinājums, kurš, efektivizējot sistēmu, paredz

mazāku finanšu slogu valsts budžetam nekā iepriekšējos gados.

2009.gada 1.septembrī visiem piecgadīgiem un sešgadīgiem

bērniem tiks nodrošināta iespēja apgūt zināšanas, prasmes un

kompetences. Izglītības piedāvājums tiks nodrošināts ar vienotu

izglītības programmas apguvi sociālajā, izziņas, pašizpausmes un

fiziskajā jomā. Finansējums paredzēts pedagogu atalgojumam un

programmu pilnveidei, izstrādājot jaunas izglītības programmas

bērniem vecumā no pieciem līdz vienpadsmit gadiem, ar mērķi

nodrošināt bērnu vecumposmam atbilstošu izglītības saturu un

veikt sagatavošanas darbus pamatizglītības apguvei sešu gadu

vecumā.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (turpmāk

- RAPLM) veica pašvaldību aptauju par autobusu nepieciešamību,

lai atbilstoši Šveices nosacījumam projekta iesniegumam

pievienotu informāciju, kas pamatotu esošo situāciju ar skolēnu

pārvadājumiem Latvijā 2008.gada 27.novembrī RAPLM 26 rajonu

pašvaldībām nosūtīja vēstules ar aptaujas anketām par autobusu

iegādes nepieciešamību. Līdz 2009.gada 15.janvārim RAPLM apkopoja

26 rajonu pašvaldību iesniegto informāciju par vairāk kā 200

vietējām pašvaldībām nepieciešamo transportu skolēnu

pārvadāšanai. Valsts reģionālās attīstības aģentūra veica

iesniegtās informācijas analīzi. Vērtējot autobusu pieteikumus,

tika ņemta vērā skolu optimizācija, sabiedriskā transporta

nodrošinājums konkrētā pašvaldībā, pārvadājamo skolēnu skaits un

maršruta garums, pašvaldībās esošā autobusu parka, kas nodrošina

skolēnu pārvadājumus, novērtējums, kā arī teritorijas attīstības

indekss un pieprasītā autobusa tehnisko specifikāciju īpaši

nosacījumi (bērni ar kustību traucējumiem). Kopējais aprēķinātais

autobusu skaits, veicot aptauju, bija 268.No šiem autobusiem 110

ir plānots iegādāties Latvijas-Šveices sadarbības programmas

granta finansējuma ietvaros. Attiecīgi papildus ir nepieciešams

iegādāties 158 autobusus par kopējo aprēķināto summu LVL 13.7

miljoni. Situācija ar pašvaldību pieteikumiem autobusu iegādei

skolēnu pārvadāšanai nepārtraukti mainās, jo joprojām tiek

pieņemti un līdz gada beigām tiks pieņemti lēmumi par skolu

slēgšanu vai reorganizāciju.

Izglītības sistēmas reformas un skolu tīkla optimizācijas

rezultātā, pēc Izglītības un zinātnes ministrijas operatīvās

informācijas uz š.g.1.septembri, slēdz 59 skolas un reorganizē 68

skolas pārveidojot par pirmsskolas izglītības iestādēm,

saglabājot sākumskolas izglītību vai pievienojot citai novada

teritorijā esošai skolai. Katra pašvaldība izvērtējusi skolēnu

pārvadājumu nodrošināšanas iespējas un izmaksas atbilstoši savam

budžetam, sabiedriskā transporta pieejamībai, sabiedriskā

transporta kustības intensitātei un citiem katrai pašvaldībai

raksturīgajiem faktoriem. Tādēļ skolēnu pārvadājumu jautājums

tiek risināts trīs veidos - iegādājoties autobusus skolēnu

pārvadājumiem, kompensējot biļešu iegādes izdevumus vai pērkot

pārvadājumu pakalpojumu no pārvadājumu pakalpojumu

sniedzējiem.

Lai nodrošinātu autobusu iegādi skolēnu pārvadāšanai tajos

novados, kur tiek slēgtas vai reorganizētas skolas un nav

iespējams izmantot sabiedrisko transportu, tika veikta atkārtota

pašvaldību aptauja un uz š.g. 26.augustu papildus Šveices

programmas ietvaros iegādājamajiem autobusiem tika saņemti jau 66

pieteikumi. Ņemot vērā, ka autobusu iegādes iepirkumu procedūra

prasa ilgāku laika periodu, bet skolēnu nogādāšana izglītības

iestādēs ir neatliekami risināms jautājums novados, kur skolas

slēgtas vai reorganizētas jau no 2009.gada 1. septembra, sociālās

drošības tīkla pasākumu ietvaros 2009.gada 4.ceturksnī jākompensē

izdevumi pašvaldībām, kas radušies organizējot skolēnu

pārvadājumus LVL 266 112 apmērā, bet 2010.gadā skolēnu

pārvadājumiem mācību gada laikā - LVL 798 336 apmērā, papildus

ieplānojot finansējumu 66 autobusu iegādei - LVL 5 715 600

apmērā, no kura pašvaldību līdzfinansējums ir 10 % apmērā. Kopā

2010.gadā nepieciešamais finansējums būtu LVL 6 513 936.

Pārvadājumu pakalpojumu aprēķinu pamatā ir pašvaldību sniegtā

informācija par vidējām izmaksām uz 1 skolēnu dienā, t.i. LVL

1.20. Vienlaikus ir jāņem vērā, ka piešķirtā finansējuma ietvaros

finansējums var tikt pārdalīts no autobusu iegādes pārvadājumu

dotāciju segšanai vai biļešu iegādes kompensācijai gadījumos, kad

pārvadājumu dotāciju segšana ir izdevīgāka par autobusa

iegādi.

Pasākumi veselības aprūpes

jomā

Pacienti, kuriem piešķirts trūcīgas personas statuss

(pašvaldības izsniegts apliecinājums), pašreiz, saņemot veselības

aprūpi, maksā pacienta iemaksu 50% apmērā no noteiktās iemaksas.

Tādējādi pacientiem ar zemiem ienākumiem ir apgrūtināta veselības

aprūpes pieejamība tieši finansiālu iemeslu dēļ. Izveidojot

pacientu iemaksu kompensēšanas mehānismu, pacienti, kuriem ir

piešķirts trūcīgas personas statuss, varēs saņemt sev

nepieciešamo aprūpi.

Pacienti, kuriem piešķirts trūcīgas personas statuss, pašreiz

iegādājoties medikamentus, kas iekļauti kompensējamo zāļu

sarakstā, maksā noteikto līdzmaksājumu 25% un 50% apmērā. Tā kā

šiem pacientiem ir zemi ienākumi, pacienti nevar saņemt

nepieciešamos medikamentus valsts zāļu kompensācijas sistēmā, jo

nevar nosegt līdzmaksājumu. Pacients varēs turpināt ārstēties

ambulatorā līmenī izveidotās kompensācijas sistēmas ietvaros.

Ja pacientam ir piešķirts trūcīgas personas statuss, tad

pacienta līdzmaksājumu, saņemot no valsts budžeta apmaksātu

veselības aprūpi, vai līdzmaksājumu zāļu kompensācijas sistēmas

ietvaros (ja pacienta līdzmaksājums par jau iegādātām zālēm

kalendārā gada ietvaros sasniedzis 50 lati) sedz valsts (Ministru

kabineta pilnvarota institūcija).

Ja veselības aprūpes pakalpojums tiek nodrošināts tikai

ambulatori, pacientam līdz ārstniecības iestādei jāmēro ceļš, un

pacientam vienas ārstēšanās ietvaros nepieciešami vairāki

izmeklējumi, manipulācijas u.c. tad pacientiem ar zemiem

ienākumiem ir apgrūtināta veselības aprūpes pieejamība. Tādēļ

kompensācijas sistēmas ietvaros būs iespējams pacientiem, kuriem

piešķirts trūcīgas personas statuss, segt slimnīcā izveidotās

viesnīcas tipa gultas maksājumu, kā arī pacientam nebūs katru

dienu jāmēro ceļš līdz ārstniecības iestādei vai jārisina ar

braukšanu saistītās problēmas. Tādejādi pacientam būs pieejama

ārstniecība, kuru no valsts budžeta līdzekļiem nodrošina

ambulatori nevis stacionāri.

Mājas aprūpes dienests nodrošina hroniski slimo pacientu

aprūpi, tādejādi samazinot nepieciešamību pēc stacionāra

pakalpojumiem un samazina neatliekamās medicīniskās palīdzības

brigāžu izsaukumus. Mājas aprūpes ietvaros pakalpojums personai

tiek nodrošināts maksimāli tuvu un ir personai pieejams, jo

nepastāv finansiāli šķēršļi tā saņemšanai. Aprūpes attīstīšana

dienas centros nodrošinās sabiedrībā balstīta garīgās veselības

aprūpes dienesta izveidi. Tiks nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas

visiem Latvijas iedzīvotājiem saņemt nepieciešamo garīgās

veselības aprūpi, palielinot ģimenes ārstu lomu, un rodot iespēju

pacientiem ar garīgās veselības problēmām nepieciešamo aprūpi

saņemt maksimāli tuvu dzīvesvietai, un iekļaujot pacientus

sabiedrībā. Latvijā ir liels stacionāro gultu īpatsvars

salīdzinot ar citām ES valstīm, tai skaitā arī psihiatriskajā

aprūpē. Attīstot dienas centrus var samazināt stacionāro gultu

skaitu, efektīvāk izlietot līdzekļus un aprūpēt pacientus ar

garīgās veselības problēmām maksimāli tuvu dzīvesvietai, tādējādi

nodrošinot šo pacientu iekļaušanos sabiedrībā un mazinot pacientu

stigmatizāciju.

Pasākumi pārvadājumu

(transporta) jomā

2009.gada 4.augustā tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi

Nr.872 "Noteikumi par pasažieru kategorijām, kuras ir tiesīgas

izmantot braukšanas maksas atvieglojumus maršrutu tīkla

maršrutos". Ar šiem noteikumiem ir noteikts personu loks, kam

valsts ir apņēmusies nodrošināt sabiedriskā transporta

pakalpojumus uz atvieglotiem nosacījumiem - pārvietoties

sabiedriskajā transportā reģionālajos starppilsētu un

reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos ar 100% atlaidi. Minētās

personu kategorijas ir:

- pirmskolas vecuma bērni;

- bāreņi un bez vecāku gādības palikuši bērni;

- 1.un 2.grupas invalīdi, bērni invalīdi un persona, kura

pavada 1.grupas invalīdu vai bērnu invalīdu;

- politiski represētās personas un nacionālas pretošanās

kustības dalībnieki.

Noteikumos noteiktās pasažieru kategorijas braukšanas biļetes

sabiedriskajā transportā neiegādājas par maksu, bet var izmantot

minēto atvieglojumu, uzrādot apliecības. Minēto pasažieru

uzskaite sabiedriskajā transportā tiek organizēta, minētajām

pasažieru kategorijām izsniedzot braukšanas tiesības apliecinošu

dokumentu - biļeti, kurai ir nulles vērtība. Sabiedriskā

transporta pakalpojumu sniedzēji atbilstoši sabiedriskā

transporta pakalpojumu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem

zaudējumus no minēto pasažieru kategoriju pārvadāšanas jeb

nesaņemto ieņēmumu iekļauj kopējā zaudējumu apmērā, kas

jākompensē no valsts budžeta pilnā apjomā.

Braukšanas maksas atvieglojumus sabiedriskajā transportā

pilsētas nozīmes maršrutos ir tiesīgas noteikt pašas republikas

pilsētas pašvaldības, garantējot šo braukšanas maksas

atvieglojumu kompensēšanu no pašvaldības budžeta, ievērojot

republikas pilsētas pašvaldības budžeta iespējas.

Ievērojot to, ka minēto braukšanas maksas atvieglojumu

garantēšana minētajām personu kategorijām sabiedriskā transporta

pakalpojumu sniedzējiem rada zaudējumus, kas saskaņā ar

Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumu jākompensē pilnā

apmērā, tad ik gadu pēc veiktajiem aprēķiniem šādu zaudējumu

kompensēšanai ir nepieciešami aptuveni 6 miljoni latu.

Nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos

Labklājības jomā

Normatīvais akts

Grozījuma būtība

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības

likums (LR Saeima 31.10.2002.)

Likuma grozījumi paredz Ministru kabinetam deleģējumu

noteikt valsts budžeta līdzekļu piešķiršanas nosacījumus un

kārtību pašvaldībām garantētā minimālā ienākumu līmeņa

pabalsta izmaksu nodrošināšanai.

Likumprojektu "Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās

palīdzības likumā" Ministru kabinets atbalstījis 2009.gada

22.septembra sēdē (prot.Nr.61 65§).

Likumprojekts steidzamības kārtā (Saeimas reģistrācijas

nr.1451/Lp9) 29.10.2009. izskatīts un atbalstīts Saeimā

2.lasījumā., izsludināts, stājas spēkā ar 01.12.2009.

Nepieciešams izstrādāt MK noteikumu projektu

"Noteikumi par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu

pašvaldībām garantētā minimālā ienākumu līmeņa pabalsta un

dzīvokļa pabalsta izmaksām"

Noteikumi nosaka valsts budžeta līdzekļu

piešķiršanas apmēru un kārtību. MK noteikumu projekts

"Noteikumi par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu

pašvaldībām garantētā minimālā ienākumu līmeņa pabalsta un

dzīvokļa pabalsta izmaksām" apstiprināts Ministru kabinetā

03.11.2009., stājas spēkā ar 14.11.2009.

Nepieciešams līdz 2009.gada 15.decembrim

izstrādāt grozījumus tiesību aktos, kas regulē valsts budžeta

līdzekļu piešķiršanas nosacījumus pašvaldībām garantētā

minimālā ienākumu līmeņa pabalsta un dzīvokļa pabalsta

izmaksu nodrošināšanai

MK noteikumos tiks ietverti starp

Labklājības ministriju, Finanšu ministriju un Reģionālās

attīstības un pašvaldību lietu ministriju savstarpēji

saskaņoti valsts budžeta līdzekļu piešķiršanas nosacījumi

pašvaldībām garantētā minimālā ienākumu līmeņa pabalsta un

dzīvokļa pabalsta izmaksu nodrošināšanai no 2010.gada

1.janvāra

Nepieciešams izstrādāt MK noteikumu projektu

"Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni"

Izstrādāti un pieņemti MK 22.09.2009. noteikumi Nr.1070

"Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni"

paredzot:

1) atšķirīgu GMI līmeni dažādām sociālām grupām:

pilngadīgām personām - 40 lati mēnesī;

bērniem - 45 lati mēnesī;

2) pensionāriem un invalīdiem maksimālo GMI līmeni -

trūcīgas personas ienākumu līmenī personai mēnesī

(2009.gadā - 90 lati).

Vienlaikus ir atzīti par spēku zaudējušiem Ministru

kabineta 2003.gada 9.decembra noteikumi Nr.693 "Noteikumi

par garantēto minimālo ienākumu līmeni un pabalsta apmēru

garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai"

(Latvijas Vēstnesis, 2004, 207.nr.; 2005, 189.nr.; 2006,

204.nr.; 2008, 198.nr.).

Izglītības jomā

Normatīvais akts

Grozījuma būtība

Ministru kabineta 2005.gada 1.novembra

noteikumi Nr.822 "Noteikumi par obligātajām prasībām

izglītojamo uzņemšanai un pārcelšanai nākamajā klasē

vispārējās izglītības iestādēs (izņemot internātskolas un

speciālās izglītības iestādes)"

Precizēt obligāto sagatavošanas posmu

pamatizglītības ieguvei

Vispārējās izglītības likums (LR Saeima 30.06.1999.)

Izglītības likums (LR Saeima 29.10.1998.)

Noteikt:

1) bērnu no piecu gadu vecuma sagatavošanu

pamatizglītības ieguvei kā obligātu;

2)pedagogu darba samaksu pašvaldības izglītības

iestādēs, kuri īsteno pirmsskolas izglītības programmas

bērnu no piecu gadu vecuma sagatavošanai pamatizglītības

ieguvei tiek nodrošināta no valsts budžeta līdzekļiem un

valsts budžeta mērķdotācijām;

3)valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijas.

Ministru kabineta noteikumi "Noteikumi par

vadlīnijām pirmsskolas izglītībā"

Nosaka valsts

vadlīnijas pirmsskolas izglītības saturam

Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada

28.jūlija noteikumos Nr. 836 "Pedagogu darba samaksas

noteikumi"

Noteikt, ka pašvaldību pirmsskolas

izglītības iestāžu pedagogiem, kas nodarbināti bērnu no piecu

gadu vecuma izglītošanā darba samaksu nodrošina no valsts

budžeta līdzekļiem un valsts budžeta mērķdotācijām, zemāko

mēneša darba algas likmi nosaka atbilstoši noteikumu

1.pielikuma 4.tabulai.

Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada

28.jūlija noteikumos Nr. 837 "Kārtība, kādā aprēķina un

sadala valsts budžeta mērķdotāciju vispārējās pamatizglītības

un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba

samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām

iemaksām"

Noteikt kārtību kādā aprēķina un sadala

valsts budžeta mērķdotāciju pedagogiem, kas īsteno obligāto

sagatavošanu pamatizglītības ieguvei no piecu gadu

vecuma.

Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada

16.decembra noteikumos Nr.1027 "Noteikumi par valsts

standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu

standartiem"

Precizēt izglītības saturu

pamatizglītībā.

Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada

3.oktobra noteikumos Nr.347 "Noteikumi par prasībām

pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai

kvalifikācijai", paredzot iespēju pirmsskolas izglītības

pedagogiem strādāt ar sešgadīgajiem bērniem pamatizglītības

1.klasē.

Noteikt prasības pedagogam, kas īsteno

pamatizglītības 1.klases programmu.

Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada

25.augusta noteikumos Nr.695 "Noteikumi par izglītības valsts

statistikas pārskatu veidlapu paraugiem", jāveic izmaiņas

pārskatu veidlapās.

Precizēt statistikas pārskata veidlapas

paraugu.

Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada

27.decembra noteikumos Nr.610 "Higiēnas prasības vispārējās

pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un

profesionālās izglītības iestādēm", aktualizējot higiēnas

prasības izglītības iestādēm, kas īstenos pamatizglītības

programmas 1.klasei (sešgadīgajiem bērniem).

Precizēt higiēnas prasības atbilstoši

vecumposmam.

Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada

4.aprīļa noteikumos Nr.253 "Kārtība, kādā organizējama

ilgstoši slimojošu izglītojamo izglītošanās ārpus izglītības

iestādes"

Precizēt obligāto sagatavošanas posmu

pamatizglītības ieguvei.

Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada

2.decembra noteikumos Nr. 990 "Noteikumi par Latvijas

izglītības klasifikāciju"

Precizēt obligāto sagatavošanas posmu

pamatizglītības ieguvei.

Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada

13.jūlija noteikumos Nr.250 "Kārtība, kādā veicami pašvaldību

savstarpējie norēķini par izglītības iestāžu vai sociālās

aprūpes iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem"

Precizēti

Nepieciešamais regulējums skolēnu

transportēšanas izdevumu kompensēšanas un autobusu iegādes

nodrošināšanai

Noteikt kārtību, kādā pašvaldībām kompensē

izdevumus par skolēnu pārvadājumiem

Izpildīts: Valsts reģionālās attīstības aģentūrā 2009.gada

2.novembrī tika apstiprināti Metodiskie norādījumi novadu

pašvaldībām pārskata sagatavošanai kompensācijas saņemšanai

par izglītības iestāžu izglītojamo braukšanas

izdevumiem.

Veselības aprūpes jomā

Normatīvais akts

Grozījumu būtība

Ministru kabineta 2006. gada 19. decembra

noteikumi nr.1046 "Veselības aprūpes organizēšanas un

finansēšanas kārtība"

7.1 Trūcīgās personas, kas par tādām atzītas

saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā ģimene

vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu.

Tiek atcelts pacientu iemaksas

50% līdzmaksājums trūcīgajām personām.

Izpildīts ar Ministru kabineta

2009.gada 8.septembra noteikumiem Nr.1041 "Grozījumi

Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1046

"Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas

kārtība""

Ministru kabineta 2006. gada 19. decembra

noteikumi nr.1046 "Veselības aprūpes organizēšanas un

finansēšanas kārtība"

7.3 Sniedzot stacionāros pakalpojumus,

ārstniecības iestāde papildus pacienta iemaksai var iekasēt

pacienta līdzmaksājumu ne vairāk kā 30 latu apmērā par

vienā stacionēšanas reizē operāciju zālē veiktajām

ķirurģiskajām operācijām.

(MK 24.03.2009. noteikumu

nr.252 redakcijā)

Punkta grozījumi. Tiek atcelts

līdzmaksājums trūcīgajām personām.

Izpildīts ar Ministru kabineta

2009.gada 8.septembra noteikumiem Nr.1041 "Grozījumi

Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1046

"Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas

kārtība""

Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra

noteikumos Nr.899 "Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu

un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas

kārtība"

Tiek paredzēta pacienta līdzmaksājuma kompensācija

trūcīgām personām.

Izpildīts ar Ministru kabineta

2009.gada 22.septembra noteikumiem Nr.1096 "Grozījumi

Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra noteikumos Nr.899

"Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko

ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība""

Stratēģijas ieviešanas uzraudzība

Lai nodrošinātu adekvātu stratēģijas ieviešanas uzraudzību,

par stratēģijas ieviešanu atbildīgajai institūcijai līdz

2009.gada 20.novembrim jāiesniedz Ministru kabinetā informatīvais

ziņojums par stratēģijas ieviešanas gaitu, līdz 2009.gada

20.decembrim - par stratēģijas ieviešanas gaitu 2009.gada

novembrī un līdz 2010.gada 20.janvārim - par stratēģijas

ieviešanas gaitu 2009.gadā.

Sākot ar 2010.gadu, līdz stratēģijas darbības termiņa beigām,

atbildīgajai institūcijai katru ceturksni jāiesniedz Ministru

kabinetā informatīvais ziņojums par stratēģijas ieviešanas gaitu.

Informatīvais ziņojums Ministru kabinetā jāiesniedz līdz

ceturksnim sekojošā mēneša 20.datumam (izņemot par gada ceturto

ceturksni), kā arī līdz 20.janvārim - par attiecīgo iepriekšējo

gadu.

Stratēģijas ieviešanas laika grafiks

Veicamais uzdevums

Atbildīgā institūcija

Termiņš

Iesniegt Ministru kabinetā (MK) Sociālās drošības tīkla

(SDT) stratēģijas politikas plānošanas dokumentu, paredzot,

ka:

1) tiek apstiprināts FM piedāvātais SDT "modelis";

2) FM saskaņā ar 2009.gada budžeta likuma 66.pantā

noteikto jāveic apropriācijas palielinājums līdzekļiem

neparedzētiem gadījumiem

3) tiek noteikta finansējuma sadale pa attiecīgajām

ministrijām, kas stāsies spēkā pēc:

Saeimas Budžeta un finanšu komitejas lēmuma par FM

apropriācijas palielināšanu līdzekļus neparedzētiem

gadījumiem

Finanšu ministrija (FM)

01.09.2009. (izdarīts)

Iesniegt MK nepieciešamos grozījumus

normatīvajos aktos, kas paredzēs iespēju īstenot paredzētos

SDT pasākumus un izlietot tiem paredzēto finansējumu

· LM

· IZM

· Veselības ministrija (VM)

· RAPLM

15.09.2009. (daļēji izdarīts - skat. sadaļu

"Nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos"

FM iesniegt pieteikumu Saeimas Budžeta un

finanšu (nodokļu) komisijai lemt par FM apropriācijas

palielināšanu līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem

15.09.2009. (izdarīts)

Sagatavot finanšu ministra rīkojumu par

līdzekļu piešķiršanu ministrijām pēc tam, kad Saeimas Budžeta

un finanšu (nodokļu) komisija ir pieņēmusi lēmumu

22.09.2009. (izdarīts)

Nozaru ministrijām sagatavot tāmes un

iesniegt FM, un sagatavot finansēšanas plānus iesniegšanai

Valsts kasei naudas līdzekļu saņemšanai

· LM

· IZM

· VM

· RAPLM

23.09.2009.

(daļēji izdarīts atbilstoši nozaru ministriju sagatavotajiem

grozījumiem attiecīgajos normatīvajos aktos, uz kuru pamata

tiek piešķirts valsts budžeta finansējums)

1 Saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 3.marta

noteikumu Nr. 214 "Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas

personas atzīšanu par trūcīgu" 2.punktu ģimene (persona)

atzīstama par trūcīgu, ja tās ienākumi uz katru ģimenes locekli

pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 50 % no attiecīgā gada

1.janvārī spēkā esošās minimālās darba algas valstī un ja:

· tai nepieder naudas līdzekļu uzkrājumi un vērtspapīri;

· tai nav parādsaistību, kā arī tā nav izsniegusi

aizdevumus;

· tai nepieder īpašums, kuru var izmantot ienākumu

gūšanai;

· tā nav noslēgusi uztura līgumu;

· tā neatrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā.

2 Saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 3.novembra

sēdē nolemto (sēdes protokola 68.paragrāfa 2.punkts) Labklājības

ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju un Reģionālās

attīstības un pašvaldību lietu ministriju jāvienojas par līdzekļu

piešķiršanas nosacījumiem pašvaldībām garantētā minimālā ienākumu

līmeņa pabalsta un dzīvokļa pabalsta izmaksu nodrošināšanai no

2010.gada 1.janvāra, labklājības ministram līdz 2009.gada

15.decembrim iesniedzot attiecīgus grozījumus noteikumos

izskatīšanai Ministru kabineta sēdē

3 Pašvaldības finanšu līdzekļus gadam plāno

lielajos izdevumu kodos, kas nozīmē, ka finansējumu GMI un

dzīvokļa pabalsta, kā arī citiem sociālās palīdzības pabalstiem

ir tiesīgas atsevišķi neplānot.

4 Pašvaldības finanšu līdzekļus gadam plāno

lielajos izdevumu kodos, kas nozīmē, ka finansējumu GMI un

dzīvokļa pabalsta, kā arī citiem sociālās palīdzības pabalstiem

ir tiesīgas atsevišķi neplānot.

5 Šis pasākums tiek finansēts no ES fondiem, kādēļ

šī summa nav iekļauta kopējā nepieciešamajā finansējuma

aprēķinā.

6 2009.gadam šajā aktivitātē ir sarēķināts 4, nevis

3 mēnešiem

7 Pasākums nav konstatēts

8 Jāņem vērā, ka pacients var vienlaicīgi piederēt

arī pie citas atbrīvotās kategorijas ar citu kompensācijas

līmeni, piemēram reizē var būt gan bērns, gan trūcīgā persona.

Šajā gadījumā kompensāciju veic, ņemot vērā kategoriju -bērns, un

pacienta iemaksu kompensē pilnā apjomā.

9 Trūkst datu vai tie ir apšaubāmi

10 Saskaņā ar likuma "Par palīdzību dzīvokļa

jautājumu risināšanā" 14.pamta 6.daļu par maznodrošinātu

atzīstama persona, kuras ienākumi un materiālais stāvoklis

nepārsniedz attiecīgās pašvaldības domes noteikto līmeni, kas

savukārt nedrīkst būt zemāks par trūcīgas personas ienākumu un

materiālā stāvokļa līmeni, kādu, pamatojoties uz Sociālo

pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu, noteicis Ministru

kabinets. Personai, kura atzīta par maznodrošinātu personu, tiek

izsniegta šo statusu apliecinoša izziņa.

Finanšu ministrs E.Repše

Vīza: valsts sekretārs

M.Bičevskis