4. pantsnosaka, ka Centrālā vēlēšanu komisija nodrošina Saeimas

nosaka, ka Centrālā vēlēšanu komisija nodrošina Saeimas

1vēlēšanu likuma, Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma, Pašvaldības

2domes vēlēšanu likuma un likuma "Par tautas nobalsošanu,

3likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" izpildi,

4kā arī šo likumu vienveidīgu un pareizu piemērošanu un kontrolē

5šo likumu precīzu izpildi. Veicot savus pienākumus un realizējot

6tiesības, Centrālā vēlēšanu komisija rīkojas spēkā esošo

7normatīvo aktu ietvaros. Minētā likuma 6. pantā ir noteikts starp

8citiem pienākumiem un tiesībām, ka Centrālā vēlēšanu komisija ir

9tiesīga izskatīt jebkuru ar vēlēšanu vai tautas nobalsošanas un

10likumu ierosināšanas sagatavošanu un vadīšanu saistītu

11jautājumu.

12[8] Likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu

13un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 23. pants uzliek Centrālajai

14vēlēšanu komisijai pienākumu reģistrēt likumprojekta vai

15Satversmes grozījumu projektu vai atteikt projekta reģistrāciju.

16Pildot šo pienākumu, Centrālajai vēlēšanu komisijai ir

17jāpārbauda:

181) vai likumprojekta iesniedzējs atbilst likuma "Par

19tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu

20iniciatīvu" 23. panta otrās daļas jēdzienam

21"iniciatīvas grupa";

222) vai iesniegtais likumprojekts pēc formas un satura ir

23pilnībā izstrādāts.

24[9] Iesniedzējs ir politisko partiju reģistrā (2010. gada 10.

25februārī, ar reģistrācijas Nr. 40008153670), reģistrēta

26politiskā partija. Atbilstoši likuma "Par tautas

27nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu

28iniciatīvu" 23. panta otrās daļas 1. punktam iniciatīvas

29grupa var būt politiskā partija. Tādējādi Likumprojekta

30Iesniedzējs atbilst likuma prasībām un ir tiesīgs iesniegt

31likumprojektu reģistrācijai ar mērķi uzsākt parakstu vākšanu.

32[10] Centrālajai vēlēšanu komisijai ir jāpārliecinās, ka

33iesniegtais Likumprojekts pēc formas un satura ir pilnībā

34izstrādāts. Ja tas kaut vai kādā daļā neatbilst jēdzienam

35pilnībā izstrādāts, tad šo trūkumu novērst nav iespējams

36un jāatzīst, ka likumprojekts kopumā neatbilst Satversmes 78.

37panta prasībām. Tādējādi likumprojekta saturam un kvalitātei jau

38sākotnēji jābūt tādai, ka tas ir tiesiski derīgs, lai par to

39balsotu Saeima vai tauta.11 Pilsoņu kopuma iniciēts

40likuma vai Satversmes grozījumu projekts ir likumprojekts. Tādēļ

41tam jāatbilst tiem pašiem kritērijiem, kuriem jāatbilst jebkuram

42normatīvajam aktam, lai tas būtu piemērojams.12

43Vajadzība jau sākotnēji ievērot likumprojektam nepieciešamās

44formas un satura prasības ir pamatota ar to, ka pēc likumdošanas

45iniciatīvas nodošanas Centrālajai vēlēšanu komisijai tā negrozītā

46veidā tiek nodota parakstu vākšanai turpmākajai likumprojekta

47virzībai. Likumdošanas iniciatīvas īstenošanas kārtība

48demokrātiskā un tiesiskā valstī ir nepieciešama, lai nodrošinātu

49tautas gribas izteikuma īstumu un derīgumu, samazinot iespēju

50prettiesiskā veidā ietekmēt tautas likumdošanas procesu un

51tādējādi aizsargājot demokrātiskas valsts

52iekārtu.13

53[11] No Satversmes 78. panta izrietošais pienākums izvērtēt

54vēlētāju iesniegtu likumprojektu nenozīmē, ka Centrālajai

55vēlēšanu komisijai būtu tiesības vērtēt šo projektu pēc tā, vai

56tas atzīstams "par labu un vēlamu". Šajā ziņā

57likumprojekta iesniedzējiem "ir pilnīga

58brīvība". Tajā pašā laikā uzsvērts, ka Centrālā

59vēlēšanu komisija "nav vis tīri tehniska darba birojs vai

60starpniecības iestāde, kura katru iesniegto projektu tīri

61mehāniski virzītu tālāk, bet gan tā ir augstākā vadošā iestāde,

62kurai stingri jālūkojas uz to, lai visi uz Saeimas vēlēšanām,

63likumu ierosināšanu no tautas un tautas nobalsošanu attiecošies

64likumi tiktu pareizi pielietoti un pildīti".14

65Tādējādi no tiesiskā regulējuma izriet, ka Centrālajai vēlēšanu

66komisijai ir kompetence izvērtēt, vai iesniegtais likumprojekts

67ir pilnīgi izstrādāts. Atbilstoši šādai interpretācijai Centrālās

68vēlēšanu komisijas kompetence vērtēta Senātā arī citās lietās par

69komisijas atteikumu reģistrēt iesniegtu

70likumprojektu15.

71[12] Kritērijs par to, ka Likumprojektam jābūt pilnīgi

72izstrādātam pēc formas, saprotams kā Satversmes grozījumu

73projektam jābūt noformētam likumprojekta veidā. Saskaņā ar

74Saeimas kārtības ruļļa 79. panta pirmās daļas 5. punkta

75otro teikumu arī vēlētāju iesniegtajiem likumprojektiem jābūt

76noformētiem likumprojekta veidā. Tādējādi likumprojektam ir jābūt

77noformētam atbilstoši likumprojekta noformēšanai izvirzītajām

78prasībām. Vienlaikus jāņem vērā, ka formālajām prasībām ir jābūt

79tikai tik augstām, lai izslēgtu tādus projektus, kuru

80piemērojamība formālu trūkumu dēļ nav iespējama (piemēram,

81projekts nav noformēts kā likumprojekts, projekta teksts

82saturiski ir nesaprotams, tekstā ir loģikas kļūdas

83u.tml.).16 Juridiskās tehnikas prasības, sagatavojot

84normatīvo aktu projektus, ietvertas Ministru kabineta

852009. gada 3. februāra noteikumos Nr. 108

86"Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi".

87Tātad vēlētāju iesniegts Satversmes grozījuma vai likuma

88ierosinājums, kurš nav noformēts likumprojekta veidā, būtu

89atzīstams par tādu, kas nav pilnīgi izstrādāts no formas

90viedokļa.17

91[13] Vērtējot, vai Likumprojekts ir pilnībā izstrādāts pēc

92formas, Centrālā vēlēšanu komisija neatrod būtiskas nepilnības,

93kuru dēļ Likumprojektu nevarētu uzskatīt par pilnīgi izstrādātu

94pēc formas.

95[14] Kritērijs, ka likumprojektam jābūt pilnīgi izstrādātam

96pēc satura, skaidrojams šādi - lai tiesību sistēma varētu

97funkcionēt, tā būtu efektīva un varētu tikt piemērota, tā

98nedrīkst būt pretrunīga. Tai jābūt iekšēji

99saskanīgai.18 Tādēļ jebkuram likumam pēc sava

100satura ir jāiekļaujas tiesību sistēmā. Tas nozīmē, ka likumam,

101pielietojot atzīto tiesību piemērošanas, it sevišķi

102interpretācijas metodoloģiju, ir jābūt piemērojamam, neradot

103pretrunu ar juridiskā spēka hierarhijā augstākām vai prioritāri

104piemērojamām tiesību normām. Pilsoņu kopums, arī izmantojot savas

105likumdošanas iniciatīvas tiesības saskaņā ar Satversmes 78.

106pantu, var virzīt tālāk tikai tādus likumprojektus, kuri pēc sava

107satura nav pretrunā ar tiesību normu hierarhijā augstākām vai

108prioritārām normām. Tikai šādi projekti var tikt uzskatīti par

109pilnīgi izstrādātiem šā panta izpratnē.19 Satversme ir

110vienots veselums, un tajā ietvertās normas tulkojamas

111sistēmiski.20 Augstākā tiesa ir atzinusi, ka projekts

112nav pilnīgi izstrādāts, ja tas radītu pretrunu tiesību sistēmā,

113jo īpaši, ja tas neatbilstu Satversmes normām (ne vien Satversmes

114tekstam, bet arī nerakstītajiem vispārējiem tiesību principiem un

115pamatvērtībām, uz kurām Satversme balstās).21

116[15] Lai noteiktu vai Likumprojekts ir pilnībā izstrādāts pēc

117satura, Centrālajai vēlēšanu komisijai cita starpā jāpārbauda,

118vai Likumprojekts tā pieņemšanas gadījumā nenonāktu pretrunā ar

119Satversmē ietvertajām normām, principiem un

120vērtībām.22 Pašreizējā tiesiskajā situācijā ir

121efektīvāk, ka sākumā savu likumā noteikto kompetenci pilnīgi

122izmanto Centrālā vēlēšanu komisija, kuras lēmumu tad vispārējā

123kārtībā var pārbaudīt tiesa.23

124[16] Satversme kā valsts galvenais politiskā procesa un

125ideoloģijas dokuments nosaka valsts fundamentu, augstāko

126konstitucionālo orgānu kompetences apjomu, personas

127pamattiesības. Satversme ir vienots veselums, un jebkurš no

128Satversmes normu grozījumiem pēc būtības var ietekmēt visu valsts

129pamatu un Satversmes sistēmu kopumā.24

130[17] Centrālās vēlēšanu komisijas kompetence neaprobežojas ar

131iespēju likumdošanas iniciatīvu apturēt tikai acīmredzamas

132neatbilstības gadījumā. Satversmes tiesa arī norāda uz to, ka

133lēmumu par to, vai vēlētāju iesniegts likumprojekts vai

134Satversmes grozījumu projekts var kļūt par likumu, pieņem pats

135suverēns - tauta - Satversmē un likumā noteiktajā kārtībā. Paužot

136savu viedokli, tauta pati izlemj, vai iesniegtais likumprojekts

137ir saderīgs ar demokrātiskas un tiesiskas valsts vērtībām. Līdz

138ar to, arī norādot uz Centrālās vēlēšanu komisijas kompetenci

139likumprojekta saturiskā vērtēšanā, Satversmes tiesa lielu nozīmi

140piešķir demokrātiskam likumdošanas procesam.25

141[18] Izvērtējot Likumprojektu, Centrālā vēlēšanu komisija

142nekonstatē, ka Likumprojekts tā pieņemšanas gadījumā nonāktu

143pretrunā ar Satversmē ietvertajām normām, principiem un vērtībām.

144Latvijas starptautiskās saistības Likumprojekts neskar.

145[19] Izvērtējot Tieslietu ministrijas viedokli (skat. šā

146lēmuma 4.5. p.) un Saeimas Juridiskā biroja viedokli (skat. šā

147lēmuma 5.4., 5.5. un 5.6. p.), ir noskaidrojams, vai iesniedzējs

148ir izvērtējis nepieciešamību likumprojektā skaidri un

149nepārprotami noteikt, kāds tiesiskais regulējums attiecas ne

150tikai uz kārtējām Valsts prezidenta vēlēšanām, bet arī citiem

151gadījumiem (piemēram, ja Valsts prezidents atsakās no amata, vai

152citiem gadījumiem, kad viņa amata pilnvaru laiks vēl nav

153izbeidzies), kā arī nepieciešamo balsu skaitu Valsts prezidenta

154ievēlēšanai gadījumos, kad Valsts prezidentu ievēlētu Saeima (ja

155tādi gadījumi būtu).

156III

157Pamatojoties uz likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu

158ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 23. panta

159ceturtās daļas 2. punktu, Centrālā vēlēšanu komisija

160nolemj:

161noteikt, ka termiņš, kurā Iesniedzējam Likumprojektā jānovērš

162šā lēmuma 19. punktā konstatētie trūkumi, ir līdz 2023. gada 3.

163augustam.

164Šo lēmumu viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas var

165pārsūdzēt Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu

166departamentā (Brīvības bulvārī 36, Rīgā, LV-1511).

1671 Skat. Latvijas Republikas Augstākās

168tiesas Administratīvo lietu departamenta 2014. gada

16928. marta sprieduma lietā Nr. SA-3/2014

1709. punktu.

1712 Skat. Satversmes tiesas 2017. gada

1728. marta sprieduma lietā Nr. 2016-07-01

17325.2. apakšpunktu.

1743 Latvijas Republikas Senāta

175Administratīvo lietu departamenta 2014. gada

17628. marta spriedums lietā Nr. SA-3/2014.,

177Latvijas Republikas Satversmes komentāri. V nodaļa.

178Likumdošana. Autoru kolektīvs prof. R. Baloža

179zinātniskā vadībā. Rīga: Latvijas

180Vēstnesis, 2019, 287. lpp.

1814 Skat. Latvijas Republikas Senāta

182Administratīvo lietu departamenta 2014. gada

18328. marta sprieduma lietā Nr. SA-3/2014

18417. punktu.

1855 Skat.

186Satversmes tiesas 2003. gada 27. jūnija

187sprieduma lietā Nr. 2003-04-01 secinājuma

188daļas 1.1. punktu.

1896 Skat. Satversmes

190tiesas 2006. gada 16. oktobra sprieduma lietā

191Nr. 006-05-01 16. punktu.

1927 Latvijas Republikas Senāta

193Administratīvo lietu departamenta 2014. gada 28.

194marta spriedums lietā Nr. SA-3/2014., Latvijas

195Republikas Satversmes komentāri. V nodaļa.

196Likumdošana. Autoru kolektīvs prof. R. Baloža

197zinātniskā vadībā. Rīga: Latvijas

198Vēstnesis, 2019, 287. lpp.

1998 Skat.

200J. Pleps, E. Pastars, I. Plakane,

201Konstitucionālās tiesības,

20245. lpp.

2039 sk. Latvijas Republikas Senāta

204Administratīvo lietu departamenta 2020. gada 2. marta

205sprieduma lietā Nr. SA-1/2020 11. punktu.

20610 sal. ar Satversmes tiesas 2013. gada 18.

207decembra sprieduma lietā Nr. 2013- 06- 01 13.2., 14.3. un

20815.4. punktu un Latvijas Republikas Augstākās tiesas

209Administratīvo lietu departamenta 2014. gada 12.

210februāra sprieduma lietā Nr. SA 1/2014 8. punktu un

2112014. gada 3. aprīļa sprieduma lietā Nr. SA-

2122/2014 6. punktu.

21311 Skat. Latvijas Republikas Senāta

214Administratīvo lietu departamenta 2020. gada

2152. marta sprieduma lietā Nr. SA-1/2020

2168. punktu.

21712 Skat. Latvijas Republikas Augstākās

218tiesas Administratīvo lietu departamenta 2014. gada

21928. marta sprieduma lietā Nr. SA-3/2014

2208. punktu.

22113 Skat. Satversmes tiesas 2009. gada

22219. maija sprieduma lietā Nr. 2008-40-01

22314. punktu.

22414 Dišlers K. Vai Centrālajai

225vēlēšanu komisijai ir tiesība

226pārbaudīt iesniegtos likumprojektus. Jurists, 1928.

227gada oktobris, Nr. 5, 135.-136. lpp.; Satversmes tiesas 2012.

228gada 19. decembra lēmuma lietā Nr. 2012-03-01

22919.3. punkts.

23015 Senāta 2014. gada 12. februāra

231spriedums lietā Nr. SA-1/2014 (A420577912), 2014. gada 28.

232marta spriedums lietā Nr. SA-3/2014, Senāta 2020.

233gada 2. marta spriedums lietā Nr. SA-1/2020.

23416 Skat. Latvijas Republikas Augstākās

235tiesas Administratīvo lietu departamenta 2014. gada

23628. marta sprieduma lietā Nr. SA-3/2014

2379. punktu.

23817 Satversmes tiesas 2012. gada 19. decembra

239lēmums par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr.

2402012-03-01, 18.3. punkts.

24118 Helge Sodan: Das Prinzip der

242Widerspruchsfreiheit der Rechtsordnung. In: Juristenzeitung

2431999, S. 864 ff.; sk. arī Vācijas Federālās

244konstitucionālās tiesas spriedumu lietā Nr. 2

245BvR 1991, 2004/95, C.I.2.c.aa punkts, BVerfgE 98, 106 ff.

24619 2014. gada 28. marta spriedums lietā Nr.

247SA-3/2014 11. punkts, 2020. gada 2. marta Senāta spriedums

248lietā Nr. SA-1/2020, 17. punkts.

24920 Skat. Satversmes tiesas 2002. gada 22. oktobra

250spriedumu lietā Nr. 2002-04-03 un Satversmes tiesas 2008.

251gada 21. oktobra spriedumu lietā Nr. 2008-02-01.

25221 Senāta 2014. gada 28. marta spriedums

253lietā Nr. SA-3/2014., Latvijas Republikas Satversmes

254komentāri. V nodaļa. Likumdošana. Autoru

255kolektīvs prof. R. Baloža zinātniskā

256vadībā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2019,

257287. lpp.

25822 Satversmes tiesas 2012. gada 19. decembra

259lēmums par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr.

2602012-03-01, 18.3. punkts.

26123 Par Latvijas valsts konstitucionālajiem

262pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu.

263Konstitucionālo tiesību komisijas viedoklis un

264materiāli. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2012, 142.,

265154. lpp.

26624 Latvijas Republikas Satversmes komentāri.