4. pants
nosaka, ka Centrālā vēlēšanu komisija nodrošina Saeimas

vēlēšanu likuma, Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma, Pašvaldības

domes vēlēšanu likuma un likuma "Par tautas nobalsošanu,

likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" izpildi,

kā arī šo likumu vienveidīgu un pareizu piemērošanu un kontrolē

šo likumu precīzu izpildi. Veicot savus pienākumus un realizējot

tiesības, Centrālā vēlēšanu komisija rīkojas spēkā esošo

normatīvo aktu ietvaros. Minētā likuma 6. pantā ir noteikts starp

citiem pienākumiem un tiesībām, ka Centrālā vēlēšanu komisija ir

tiesīga izskatīt jebkuru ar vēlēšanu vai tautas nobalsošanas un

likumu ierosināšanas sagatavošanu un vadīšanu saistītu

jautājumu.

[8] Likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu

un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 23. pants uzliek Centrālajai

vēlēšanu komisijai pienākumu reģistrēt likumprojekta vai

Satversmes grozījumu projektu vai atteikt projekta reģistrāciju.

Pildot šo pienākumu, Centrālajai vēlēšanu komisijai ir

jāpārbauda:

1) vai likumprojekta iesniedzējs atbilst likuma "Par

tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu

iniciatīvu" 23. panta otrās daļas jēdzienam

"iniciatīvas grupa";

2) vai iesniegtais likumprojekts pēc formas un satura ir

pilnībā izstrādāts.

[9] Iesniedzējs ir politisko partiju reģistrā (2010. gada 10.

februārī, ar reģistrācijas Nr. 40008153670), reģistrēta

politiskā partija. Atbilstoši likuma "Par tautas

nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu

iniciatīvu" 23. panta otrās daļas 1. punktam iniciatīvas

grupa var būt politiskā partija. Tādējādi Likumprojekta

Iesniedzējs atbilst likuma prasībām un ir tiesīgs iesniegt

likumprojektu reģistrācijai ar mērķi uzsākt parakstu vākšanu.

[10] Centrālajai vēlēšanu komisijai ir jāpārliecinās, ka

iesniegtais Likumprojekts pēc formas un satura ir pilnībā

izstrādāts. Ja tas kaut vai kādā daļā neatbilst jēdzienam

pilnībā izstrādāts, tad šo trūkumu novērst nav iespējams

un jāatzīst, ka likumprojekts kopumā neatbilst Satversmes 78.

panta prasībām. Tādējādi likumprojekta saturam un kvalitātei jau

sākotnēji jābūt tādai, ka tas ir tiesiski derīgs, lai par to

balsotu Saeima vai tauta.11 Pilsoņu kopuma iniciēts

likuma vai Satversmes grozījumu projekts ir likumprojekts. Tādēļ

tam jāatbilst tiem pašiem kritērijiem, kuriem jāatbilst jebkuram

normatīvajam aktam, lai tas būtu piemērojams.12

Vajadzība jau sākotnēji ievērot likumprojektam nepieciešamās

formas un satura prasības ir pamatota ar to, ka pēc likumdošanas

iniciatīvas nodošanas Centrālajai vēlēšanu komisijai tā negrozītā

veidā tiek nodota parakstu vākšanai turpmākajai likumprojekta

virzībai. Likumdošanas iniciatīvas īstenošanas kārtība

demokrātiskā un tiesiskā valstī ir nepieciešama, lai nodrošinātu

tautas gribas izteikuma īstumu un derīgumu, samazinot iespēju

prettiesiskā veidā ietekmēt tautas likumdošanas procesu un

tādējādi aizsargājot demokrātiskas valsts

iekārtu.13

[11] No Satversmes 78. panta izrietošais pienākums izvērtēt

vēlētāju iesniegtu likumprojektu nenozīmē, ka Centrālajai

vēlēšanu komisijai būtu tiesības vērtēt šo projektu pēc tā, vai

tas atzīstams "par labu un vēlamu". Šajā ziņā

likumprojekta iesniedzējiem "ir pilnīga

brīvība". Tajā pašā laikā uzsvērts, ka Centrālā

vēlēšanu komisija "nav vis tīri tehniska darba birojs vai

starpniecības iestāde, kura katru iesniegto projektu tīri

mehāniski virzītu tālāk, bet gan tā ir augstākā vadošā iestāde,

kurai stingri jālūkojas uz to, lai visi uz Saeimas vēlēšanām,

likumu ierosināšanu no tautas un tautas nobalsošanu attiecošies

likumi tiktu pareizi pielietoti un pildīti".14

Tādējādi no tiesiskā regulējuma izriet, ka Centrālajai vēlēšanu

komisijai ir kompetence izvērtēt, vai iesniegtais likumprojekts

ir pilnīgi izstrādāts. Atbilstoši šādai interpretācijai Centrālās

vēlēšanu komisijas kompetence vērtēta Senātā arī citās lietās par

komisijas atteikumu reģistrēt iesniegtu

likumprojektu15.

[12] Kritērijs par to, ka Likumprojektam jābūt pilnīgi

izstrādātam pēc formas, saprotams kā Satversmes grozījumu

projektam jābūt noformētam likumprojekta veidā. Saskaņā ar

Saeimas kārtības ruļļa 79. panta pirmās daļas 5. punkta

otro teikumu arī vēlētāju iesniegtajiem likumprojektiem jābūt

noformētiem likumprojekta veidā. Tādējādi likumprojektam ir jābūt

noformētam atbilstoši likumprojekta noformēšanai izvirzītajām

prasībām. Vienlaikus jāņem vērā, ka formālajām prasībām ir jābūt

tikai tik augstām, lai izslēgtu tādus projektus, kuru

piemērojamība formālu trūkumu dēļ nav iespējama (piemēram,

projekts nav noformēts kā likumprojekts, projekta teksts

saturiski ir nesaprotams, tekstā ir loģikas kļūdas

u.tml.).16 Juridiskās tehnikas prasības, sagatavojot

normatīvo aktu projektus, ietvertas Ministru kabineta

2009. gada 3. februāra noteikumos Nr. 108

"Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi".

Tātad vēlētāju iesniegts Satversmes grozījuma vai likuma

ierosinājums, kurš nav noformēts likumprojekta veidā, būtu

atzīstams par tādu, kas nav pilnīgi izstrādāts no formas

viedokļa.17

[13] Vērtējot, vai Likumprojekts ir pilnībā izstrādāts pēc

formas, Centrālā vēlēšanu komisija neatrod būtiskas nepilnības,

kuru dēļ Likumprojektu nevarētu uzskatīt par pilnīgi izstrādātu

pēc formas.

[14] Kritērijs, ka likumprojektam jābūt pilnīgi izstrādātam

pēc satura, skaidrojams šādi - lai tiesību sistēma varētu

funkcionēt, tā būtu efektīva un varētu tikt piemērota, tā

nedrīkst būt pretrunīga. Tai jābūt iekšēji

saskanīgai.18 Tādēļ jebkuram likumam pēc sava

satura ir jāiekļaujas tiesību sistēmā. Tas nozīmē, ka likumam,

pielietojot atzīto tiesību piemērošanas, it sevišķi

interpretācijas metodoloģiju, ir jābūt piemērojamam, neradot

pretrunu ar juridiskā spēka hierarhijā augstākām vai prioritāri

piemērojamām tiesību normām. Pilsoņu kopums, arī izmantojot savas

likumdošanas iniciatīvas tiesības saskaņā ar Satversmes 78.

pantu, var virzīt tālāk tikai tādus likumprojektus, kuri pēc sava

satura nav pretrunā ar tiesību normu hierarhijā augstākām vai

prioritārām normām. Tikai šādi projekti var tikt uzskatīti par

pilnīgi izstrādātiem šā panta izpratnē.19 Satversme ir

vienots veselums, un tajā ietvertās normas tulkojamas

sistēmiski.20 Augstākā tiesa ir atzinusi, ka projekts

nav pilnīgi izstrādāts, ja tas radītu pretrunu tiesību sistēmā,

jo īpaši, ja tas neatbilstu Satversmes normām (ne vien Satversmes

tekstam, bet arī nerakstītajiem vispārējiem tiesību principiem un

pamatvērtībām, uz kurām Satversme balstās).21

[15] Lai noteiktu vai Likumprojekts ir pilnībā izstrādāts pēc

satura, Centrālajai vēlēšanu komisijai cita starpā jāpārbauda,

vai Likumprojekts tā pieņemšanas gadījumā nenonāktu pretrunā ar

Satversmē ietvertajām normām, principiem un

vērtībām.22 Pašreizējā tiesiskajā situācijā ir

efektīvāk, ka sākumā savu likumā noteikto kompetenci pilnīgi

izmanto Centrālā vēlēšanu komisija, kuras lēmumu tad vispārējā

kārtībā var pārbaudīt tiesa.23

[16] Satversme kā valsts galvenais politiskā procesa un

ideoloģijas dokuments nosaka valsts fundamentu, augstāko

konstitucionālo orgānu kompetences apjomu, personas

pamattiesības. Satversme ir vienots veselums, un jebkurš no

Satversmes normu grozījumiem pēc būtības var ietekmēt visu valsts

pamatu un Satversmes sistēmu kopumā.24

[17] Centrālās vēlēšanu komisijas kompetence neaprobežojas ar

iespēju likumdošanas iniciatīvu apturēt tikai acīmredzamas

neatbilstības gadījumā. Satversmes tiesa arī norāda uz to, ka

lēmumu par to, vai vēlētāju iesniegts likumprojekts vai

Satversmes grozījumu projekts var kļūt par likumu, pieņem pats

suverēns - tauta - Satversmē un likumā noteiktajā kārtībā. Paužot

savu viedokli, tauta pati izlemj, vai iesniegtais likumprojekts

ir saderīgs ar demokrātiskas un tiesiskas valsts vērtībām. Līdz

ar to, arī norādot uz Centrālās vēlēšanu komisijas kompetenci

likumprojekta saturiskā vērtēšanā, Satversmes tiesa lielu nozīmi

piešķir demokrātiskam likumdošanas procesam.25

[18] Izvērtējot Likumprojektu, Centrālā vēlēšanu komisija

nekonstatē, ka Likumprojekts tā pieņemšanas gadījumā nonāktu

pretrunā ar Satversmē ietvertajām normām, principiem un vērtībām.

Latvijas starptautiskās saistības Likumprojekts neskar.

[19] Izvērtējot Tieslietu ministrijas viedokli (skat. šā

lēmuma 4.5. p.) un Saeimas Juridiskā biroja viedokli (skat. šā

lēmuma 5.4., 5.5. un 5.6. p.), ir noskaidrojams, vai iesniedzējs

ir izvērtējis nepieciešamību likumprojektā skaidri un

nepārprotami noteikt, kāds tiesiskais regulējums attiecas ne

tikai uz kārtējām Valsts prezidenta vēlēšanām, bet arī citiem

gadījumiem (piemēram, ja Valsts prezidents atsakās no amata, vai

citiem gadījumiem, kad viņa amata pilnvaru laiks vēl nav

izbeidzies), kā arī nepieciešamo balsu skaitu Valsts prezidenta

ievēlēšanai gadījumos, kad Valsts prezidentu ievēlētu Saeima (ja

tādi gadījumi būtu).

III

Pamatojoties uz likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu

ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 23. panta

ceturtās daļas 2. punktu, Centrālā vēlēšanu komisija

nolemj:

noteikt, ka termiņš, kurā Iesniedzējam Likumprojektā jānovērš

šā lēmuma 19. punktā konstatētie trūkumi, ir līdz 2023. gada 3.

augustam.

Šo lēmumu viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas var

pārsūdzēt Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu

departamentā (Brīvības bulvārī 36, Rīgā, LV-1511).

1 Skat. Latvijas Republikas Augstākās

tiesas Administratīvo lietu departamenta 2014. gada

28. marta sprieduma lietā Nr. SA-3/2014

9. punktu.

2 Skat. Satversmes tiesas 2017. gada

8. marta sprieduma lietā Nr. 2016-07-01

25.2. apakšpunktu.

3 Latvijas Republikas Senāta

Administratīvo lietu departamenta 2014. gada

28. marta spriedums lietā Nr. SA-3/2014.,

Latvijas Republikas Satversmes komentāri. V nodaļa.

Likumdošana. Autoru kolektīvs prof. R. Baloža

zinātniskā vadībā. Rīga: Latvijas

Vēstnesis, 2019, 287. lpp.

4 Skat. Latvijas Republikas Senāta

Administratīvo lietu departamenta 2014. gada

28. marta sprieduma lietā Nr. SA-3/2014

17. punktu.

5 Skat.

Satversmes tiesas 2003. gada 27. jūnija

sprieduma lietā Nr. 2003-04-01 secinājuma

daļas 1.1. punktu.

6 Skat. Satversmes

tiesas 2006. gada 16. oktobra sprieduma lietā

Nr. 006-05-01 16. punktu.

7 Latvijas Republikas Senāta

Administratīvo lietu departamenta 2014. gada 28.

marta spriedums lietā Nr. SA-3/2014., Latvijas

Republikas Satversmes komentāri. V nodaļa.

Likumdošana. Autoru kolektīvs prof. R. Baloža

zinātniskā vadībā. Rīga: Latvijas

Vēstnesis, 2019, 287. lpp.

8 Skat.

J. Pleps, E. Pastars, I. Plakane,

Konstitucionālās tiesības,

45. lpp.

9 sk. Latvijas Republikas Senāta

Administratīvo lietu departamenta 2020. gada 2. marta

sprieduma lietā Nr. SA-1/2020 11. punktu.

10 sal. ar Satversmes tiesas 2013. gada 18.

decembra sprieduma lietā Nr. 2013- 06- 01 13.2., 14.3. un

15.4. punktu un Latvijas Republikas Augstākās tiesas

Administratīvo lietu departamenta 2014. gada 12.

februāra sprieduma lietā Nr. SA 1/2014 8. punktu un

2014. gada 3. aprīļa sprieduma lietā Nr. SA-

2/2014 6. punktu.

11 Skat. Latvijas Republikas Senāta

Administratīvo lietu departamenta 2020. gada

2. marta sprieduma lietā Nr. SA-1/2020

8. punktu.

12 Skat. Latvijas Republikas Augstākās

tiesas Administratīvo lietu departamenta 2014. gada

28. marta sprieduma lietā Nr. SA-3/2014

8. punktu.

13 Skat. Satversmes tiesas 2009. gada

19. maija sprieduma lietā Nr. 2008-40-01

14. punktu.

14 Dišlers K. Vai Centrālajai

vēlēšanu komisijai ir tiesība

pārbaudīt iesniegtos likumprojektus. Jurists, 1928.

gada oktobris, Nr. 5, 135.-136. lpp.; Satversmes tiesas 2012.

gada 19. decembra lēmuma lietā Nr. 2012-03-01

19.3. punkts.

15 Senāta 2014. gada 12. februāra

spriedums lietā Nr. SA-1/2014 (A420577912), 2014. gada 28.

marta spriedums lietā Nr. SA-3/2014, Senāta 2020.

gada 2. marta spriedums lietā Nr. SA-1/2020.

16 Skat. Latvijas Republikas Augstākās

tiesas Administratīvo lietu departamenta 2014. gada

28. marta sprieduma lietā Nr. SA-3/2014

9. punktu.

17 Satversmes tiesas 2012. gada 19. decembra

lēmums par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr.

2012-03-01, 18.3. punkts.

18 Helge Sodan: Das Prinzip der

Widerspruchsfreiheit der Rechtsordnung. In: Juristenzeitung

1999, S. 864 ff.; sk. arī Vācijas Federālās

konstitucionālās tiesas spriedumu lietā Nr. 2

BvR 1991, 2004/95, C.I.2.c.aa punkts, BVerfgE 98, 106 ff.

19 2014. gada 28. marta spriedums lietā Nr.

SA-3/2014 11. punkts, 2020. gada 2. marta Senāta spriedums

lietā Nr. SA-1/2020, 17. punkts.

20 Skat. Satversmes tiesas 2002. gada 22. oktobra

spriedumu lietā Nr. 2002-04-03 un Satversmes tiesas 2008.

gada 21. oktobra spriedumu lietā Nr. 2008-02-01.

21 Senāta 2014. gada 28. marta spriedums

lietā Nr. SA-3/2014., Latvijas Republikas Satversmes

komentāri. V nodaļa. Likumdošana. Autoru

kolektīvs prof. R. Baloža zinātniskā

vadībā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2019,

287. lpp.

22 Satversmes tiesas 2012. gada 19. decembra

lēmums par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr.

2012-03-01, 18.3. punkts.

23 Par Latvijas valsts konstitucionālajiem

pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu.

Konstitucionālo tiesību komisijas viedoklis un

materiāli. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2012, 142.,

154. lpp.

24 Latvijas Republikas Satversmes komentāri.