Par Solidaritātes nodokļa likuma 3., 5., 6., 7. un 9. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 109. pantam

noteic tiesības uz stabilu un prognozējamu, kā arī

1efektīvu, taisnīgu un ilgtspējīgu sociālās aizsardzības un

2drošības sistēmu, kura garantē samērīgu sociālo nodrošinājumu

3(sk., piemēram, Satversmes tiesas 2011. gada 19. decembra

4sprieduma lietā Nr. 2011-03-01 15.2. punktu). Likumdevējs,

5pieņemot likumu "Par sociālo drošību", ir noteicis

6sociālās drošības sistēmas veidošanas un darbības principus, kā

7arī personu galvenās sociālās tiesības. Tās citstarp ietver

8tiesības uz tādu sociālo apdrošināšanu, kura prasa obligātus

9maksājumus no darba ņēmējiem, darba devējiem un - atsevišķos

10gadījumos - no valsts (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2011.

11gada 19. decembra sprieduma lietā Nr. 2011-03-01 15.2.

12punktu).

13Tādējādi sociālā apdrošināšana ir valsts sociālās drošības

14sistēmas sastāvdaļa. Valsts sociālās apdrošināšanas vispārīgos

15principus, tās finansiālo un organizatorisko struktūru noteic VSA

16likums. Atbilstoši tam sociālā apdrošināšana ir pasākumu kopums,

17ko organizē valsts, lai apdrošinātu personas vai tās apgādībā

18esošo personu risku zaudēt darba ienākumu sakarā ar sociāli

19apdrošinātās personas slimību, invaliditāti, maternitāti,

20bezdarbu, vecumu, nelaimes gadījumu darbā vai saslimšanu ar

21arodslimību, bērna kopšanu, kā arī papildu izdevumiem sakarā ar

22sociāli apdrošinātās personas vai tās apgādībā esošās personas

23nāvi (sk. VSA likuma 3. panta pirmo daļu). Sociālās

24apdrošināšanas pakalpojumu apjoms ir individuāls un atkarīgs no

25personas iepriekš veiktajām apdrošināšanas iemaksām. VSA likuma