15. pants

1Nedrīkst prasīt atlīdzināt ar tiesiskās palīdzības lūguma izpildi saistītos nodokļus un izdevumus.

2Tomēr, ja nav vienošanās par citādu kārtību, lūguma saņēmējai valstij ir tiesības prasīt, lai lūguma iesniedzēja valsts atlīdzina tai izdevumus, kas radušies saistībā ar liecinieku vai ekspertu pieaicināšanu, kā arī saistībā ar tiesu varas amatpersonas nodarbināšanu gadījumos, kad liecinieki nav ieradušies tiesā labprātīgi, un izdevumus, kādi radušies saistībā ar šīs Konvencijas 14.panta otrās daļas piemērošanu.

3III. CAUTIO JUDICATUM SOLVI

1No Konvencijas jebkuras vienas līgumslēdzējas pilsoņiem, kuri citas līgumslēdzējas valsts tiesās ir prasītāji vai personas, kas iestājas lietā, un kuriem vienā no šīm valstīm ir domicils jeb pastāvīgā dzīvesvieta, nedrīkst prasīt nodrošinājumu, garantiju vai ķīlu, pamatojoties uz to, ka viņi ir ārvalstnieki vai ka viņiem nav pastāvīgās dzīvesvietas vai dzīvesvietas attiecīgajā valstī.

2Šis pats noteikums attiecas uz visiem maksājumiem, kas varētu tikt pieprasīti no prasītājiem vai personām, kuras iestājas lietā, kā nodrošinājums tiesas izdevumu segšanai.

3Visas konvencijas starp līgumslēdzējām valstīm par savu pilsoņu atbrīvošanu no cautio judicatum solvi vai nodrošinājuma tiesāšanās izdevumu segšanai neatkarīgi no domicila paliek spēkā.

1Tos tiesas rīkojumus par tiesāšanās izdevumiem, kuri pieņemti vienā no līgumslēdzējām valstīm pret prasītāju vai personu, kas iestājas lietā, kuri atbrīvoti no nodrošinājuma, ķīlas vai maksājuma saskaņā ar šīs Konvencijas 17.panta pirmo un otro daļu vai saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kurā uzsākta tiesvedība, pasludina par izpildāmiem bez maksas kompetentas iestādes katrā no pārējām līgumslēdzējām valstīm pēc lūguma, kas nosūtīts, izmantojot diplomātiskos kanālus.

2Tas pats noteikums piemērojams arī attiecībā uz tiesas nolēmumiem, kuros tiesāšanās izdevumu summa noteikta vēlāk.

3Iepriekšminētie noteikumi neliedz divām līgumslēdzējām valstīm vienoties atļaut ieinteresētajām pusēm nosūtīt izpildes pieteikumu tieši.

1Rīkojumi par tiesāšanās izdevumiem pasludināmi par izpildāmiem bez pušu piedalīšanās ar nosacījumu, ka lietā zaudējušajai pusei ir tiesības vēlāk pārsūdzēt šādu lēmumu saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kurā lūgta attiecīgā lēmuma izpilde.

2Iestāde, kura ir kompetenta lemt par izpildes lūgumu, izskata šādus jautājumus:

31) vai lēmuma kopija attiecībā uz tās autentiskumu atbilst tās valsts tiesību aktu prasībām, kurā šis lēmums pieņemts;

42) vai lēmumam saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem ir res judicata spēks;

53) vai lēmuma noteikumi ir izklāstīti lūguma saņēmējas iestādes valsts valodā vai valodā, par kuru vienojušās divas attiecīgās valstis, kā arī vai dokumentam pievienots tāds šā dokumenta tulkojums vienā no minētajām valodām, ko, ja vien nav vienošanās, kura paredz citādu kārtību, apliecinājis lūguma iesniedzējas valsts diplomātiskā vai konsulārā dienesta pārstāvis vai lūguma saņēmējas valsts zvērināts tulkotājs.

6Lai izpildītu šā panta otrās daļas 1. un 2.punktā paredzētos noteikumus, pietiek vai nu tikai ar izcelsmes valsts kompetentās iestādes paziņojumu, kas apliecina, ka lēmumam ir res judicata spēks, vai ar tādu pienācīgi legalizētu dokumentu uzrādīšanu, kuri apliecina, ka attiecīgajam lēmumam ir res judicata spēks. Ja nav vienošanās, kas paredz citādu kārtību, tad iepriekšminētās iestādes kompetenci apliecina tieslietu administrācijas augstākā amatpersona lūguma iesniedzējā valstī. Minētajam paziņojumam un apliecinājumam jābūt rakstītam vai tulkotam saskaņā ar šā panta otrās daļas 3.punktā paredzētajiem noteikumiem.

7Iestāde, kura ir kompetenta lemt par izpildes lūgumu, ja to vienlaikus lūdz attiecīgā puse, novērtē otrās daļas 3.punktā minētās lēmuma apliecināšanas, tulkošanas un legalizācijas izdevumu summu. Šādus izdevumus atzīst par tiesāšanās izdevumiem.

8IV. BEZMAKSAS JURIDISKĀ PALĪDZĪBA