28. pants

1Šī konvencija attiecībās starp valstīm, kuras to ratificējušas, aizstās 1905.gada 17.jūlijā Hāgā parakstīto Konvenciju civilprocesa jautājumos.

1Šo Konvencija pilnīgi piemēro līgumslēdzēju valstu pamatteritorijās.

2Ja līgumslēdzēja valsts vēlas, lai Konvencija stātos spēkā visās pārējās teritorijās vai tajās pārējās teritorijās, par kuru starptautiskajām attiecībām tā ir atbildīga, tad šī valsts paziņo par šādu nodomu dokumentā, ko deponē Nīderlandes Ārlietu ministrijā. Pēdējā nosūta minētā dokumenta apliecinātu kopiju visām līgumslēdzējām valstīm, izmantojot diplomātiskos kanālus.

3Šī konvencija stājas spēkā attiecībā uz valstu, kuras nav cēlušas iebildumus sešu mēnešu laikā pēc šāda paziņojuma, attiecībām ar teritoriju (teritorijām), par kuras (kuru) starptautiskajām saistībām ir atbildīga attiecīgā valsts un attiecībā uz kuru (kurām) izteikts minētais paziņojums.

1Valstis, kas nav bijušas pārstāvētas minētās konferences septītajā sesijā, var pievienoties šai Konvencijai, ja viena vai vairākas valstis, kuras ratificējušas Konvenciju, necels iebildumus sešu mēnešu laikā pēc datuma, kad Nīderlandes valdība paziņojusi par šo pievienošanos. Pievienošanās notiek tādā kārtībā, kāda norādīta 27.panta otrajā daļā.

2Pievienošanās var notikt tikai pēc šīs konvencijas stāšanās spēkā saskaņā ar 28.panta pirmo daļu.

1Katra līgumslēdzēja valsts, parakstot vai ratificējot šo konvenciju, vai pievienojoties tai, var izteikt atrunu, ka tā piemēros Konvencijas 17.pantu tikai tiem līgumslēdzēju valstu pilsoņiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir šīs valsts teritorijā.

2Valsts, kura izmanto šā panta iepriekšējā daļā paredzētās tiesības, var prasīt, lai pārējās līgumslēdzējas valstis piemēro 17.panta noteikumus tikai attiecībā uz tiem šīs valsts pilsoņiem, kā pastāvīgā dzīvesvieta ir tās līgumslēdzējas valsts teritorijā, kuras tiesā viņi ir prasītāji vai personas, kas iestājas lietā.

1Šī konvencija paliek spēkā piecus gadus kopš 28.panta pirmajā daļā norādītā datuma.

2Šis termiņš sākas minētajā datumā arī attiecībā uz tām valstīm, kuras ratificē Konvenciju vai pievienojas tai vēlāk.

3Ja Konvencija nav denonsēta, tās darbības termiņš pēc katru piecu gadu paiešanas tiek pagarināts klusuciešot. Denonsēšanas aktu nosūta vismaz sešus mēnešus pirms Konvencijas darbības termiņa beigām Nīderlandes Ārlietu ministrijai, kura par to informē pārējās līgumslēdzējas valstis.

4Denonsēšana var attiekties uz visām tām teritorijām vai dažām no tām teritorijām, kas minētas paziņojumā saskaņā ar 30.panta otro daļu.

5Denonsēšana stājas spēkā tikai attiecībā uz to valsti, kura par to paziņojusi. Attiecībā uz pārējām līgumslēdzējām valstīm Konvencija paliek spēkā.

6To apliecinot, savu valdību attiecīgi pilnvarotas personas ir parakstījušas šo konvenciju.

7Hāgā 1954.gada 1.martā vienā eksemplārā, kuru deponē Nīderlandes valdības arhīvos un kura apstiprinātas kopijas nosūta visām valstīm, kas bijušas pārstāvētas Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences septītajā sesijā.

8Pastāvīgā biroja tulkojums