10. pants

Pieaicinātā persona - Rīgas Tehniskās universitātes

Inženierekonomikas un vadības fakultātes Starptautisko ekonomisko

sakaru un muitas institūta Muitas un nodokļu katedras profesors

Dr. oec. Kārlis Ketners - norāda, ka SEN esot viens no

iespējamiem risinājumiem subsīdiju un elektroenerģijas cenu

pieauguma ierobežošanai. Tā mērķis esot ierobežot

elektroenerģijas kopējās cenas pieaugumu, lai nodrošinātu

tautsaimniecības konkurētspēju un nepalielinātu mājsaimniecību

enerģētisko nabadzību. Tāpat SEN nodrošinot valsts budžetu ar

papildu ieņēmumiem, kas savukārt ļaujot finansiāli nodrošināt

elektroenerģijas lietotāju atbalsta pasākumu īstenošanu. Netieši

SEN veicinot arī konkurētspējīgu elektroenerģijas ražošanu no

atjaunojamiem energoresursiem un efektīvā koģenerācijā, motivējot

ražot enerģiju visefektīvākajā veidā.

Citās valstīs esot līdzīga rakstura nodokļi, kas pamatoti ar

ekonomisko resursu rentes teoriju. Piešķirot visiem

elektroenerģijas ražotājiem vienādas subsīdijas, atsevišķiem

elektroenerģijas ražotājiem varot veidoties pārmērīgas

kompensācijas. Ņemot vērā atšķirīgo tehnoloģiju un izmantojamo

resursu izmaksas, dažas valstis ar nodokļu palīdzību cenšoties

šīs atšķirības mazināt. Piemēram, Norvēģijā pārmērīgo subsīdiju

mazināšanas nolūkā ar nodokli tiekot aplikta elektrostaciju

peļņa, nevis visi ienākumi. Turklāt esot paredzētas arī tiesības

uz nodokļa atmaksu tādā gadījumā, ja elektrostacija strādā ar

zaudējumiem. Tādējādi tiekot nodrošināts samērīgums ar

ienākumiem, kurus persona gūtu normālas, valsts neatbalstītas

komercdarbības ietvaros.

SEN likuma projekta anotācijā esot ietverta atsauce uz

nodokli, kas Čehijā noteikts elektroenerģijas ražošanai,

izmantojot saules enerģiju. Šā nodokļa mērķis esot novērst

atbalsta saņēmēju nepamatoto virspeļņu un samazināt valsts

izdevumus atbalsta sniegšanai. Šāds nodoklis esot atzīts par

atbilstošu pamatlikumam, jo saglabājot kapitāla atdevi un

amortizāciju. Savukārt Spānijā piemērotais nodoklis tiekot

attiecināts uz visiem elektroenerģijas ražotājiem. Analogs šādam

nodoklim būtu Latvijā spēkā esošais elektroenerģijas nodoklis,

kas piemērojams visai tīklā nodotajai elektroenerģijai. Tādējādi

SEN likums nevarot tikt pamatots ar ārvalstu pieredzi un praksi,

jo SEN neesot salīdzināms ar ārvalstīs pastāvošajiem

nodokļiem.

SEN likums nosakot elektroenerģijas ražotāju pienākumu maksāt

SEN, bet neņemot vērā komercdarbības izmaksas un investīciju

amortizācijas aspektus. Šāds regulējums neesot piemērots citu

personu tiesību un sabiedrības labklājības aizsardzībai. Atbalsta

sistēmas nepilnības nevarot kalpot par pamatojumu nodokļa

maksājuma ieviešanai, jo būtiskākais nodokļu noteikšanas aspekts

esot maksātspēja un nodokļa avota esamība. Tomēr nodokļu

piemērošanas jomā valstij esot rīcības brīvība un neviens

komersants nevarot paļauties uz to, ka nodokļu slogs netiks

mainīts vai netiks ieviesti jauni nodokļi.

Tiesas sēdē Kārlis Ketners vērsa uzmanību uz SEN fiskālo

mērķi, t.i., ienākumu nodrošināšanu valsts budžetā. Latvijā

pamatā neesot "iezīmēto nodokļu", kuru ieņēmumi būtu

izmantojami vienīgi konkrētu mērķu sasniegšanai. SEN ienākumi

tiekot ieskaitīti valsts budžetā, un pēc tam likumdevējs paredzot

dažādas dotācijas, citastarp arī elektroenerģijas cenas pieauguma

ierobežošanai. Nevienai personai nevarot būt paļāvība uz to, ka

tai piešķirtais valsts atbalsts saglabāsies mūžīgi un tā

noteikumi netiks mainīti. SEN piemērošana izmaksājamām subsīdijām

esot vienkāršākais nodokļa administrēšanas mehānisms.