9. pants

Pieaicinātā persona - biedrība "Latvijas

Atjaunojamās enerģijas federācija" (turpmāk -

Atjaunojamās enerģijas federācija) - uzskata, ka apstrīdētās

normas neatbilst Satversmei.

Stāvoklis subsidētās elektroenerģijas tirgū esot pakāpeniski

pasliktinājies, sākot ar 2011. gadu, kad Ministru kabinets

aizliedza piešķirt tiesības pārdot no atjaunojamiem

energoresursiem ražotu elektroenerģiju obligātā iepirkuma

ietvaros. Turpmākajos gados esot ieviesti arī citi subsidētās

elektroenerģijas ražotāju atbalsta ierobežojumi. Tomēr par

būtiskākajiem ierobežojumiem esot uzskatāmi SEN un dabas resursu

nodoklis. Tie esot nesamērīgi līdzekļi, ar kuriem tiekot

ierobežotas atjaunojamās enerģijas ražotāju tiesiskās

intereses.

SEN esot līdzeklis, ar kuru valsts acīmredzami pārkāpusi savu

apņemšanos maksāt elektroenerģijas ražotājiem noteiktu un

iepriekš paredzamu atlīdzības summu noteiktā periodā. Gandrīz

visi elektroenerģijas ražotāji, kas pārdod elektroenerģiju

obligātā iepirkuma ietvaros, lielāko daļu savu ienākumu gūstot

tieši no obligātā iepirkuma ietvaros pārdotās elektroenerģijas.

Obligātais iepirkums esot atbalsta mehānisms, kas sevī ietverot

arī īpaši aizsargājamu tiesisko paļāvību. Valsts ar obligātā

iepirkuma sistēmas izveidi stimulējusi ražotājus ieguldīt

līdzekļus elektrostaciju būvniecībā, pretī solot iepriekš

paredzamu finansiālu atbalstu ilgā periodā. Ražotāji esot

paļāvušies uz to, ka tiesiskais regulējums netiks būtiski

pasliktināts un tie varēs pārdot elektroenerģiju par cenu, ko

nosaka iepriekš minēto darbību veikšanas brīdī spēkā bijušie

tiesību akti.

Likumdevēja formulētais SEN likuma mērķis - veicināt

konkurētspējīgu elektroenerģijas ražošanu - ar SEN piemērošanu

neesot sasniedzams. Starp ražotājiem, kas pārdod elektroenerģiju

obligātā iepirkuma ietvaros, pēc būtības neesot konkurences tās

klasiskā izpratnē, savukārt jauni ražotāji nemaz nevarot ienākt

elektroenerģijas tirgū, jo valsts aizliegusi piešķirt tiesības uz

elektroenerģijas pārdošanu obligātā iepirkuma ietvaros. Savukārt

elektroenerģijas pārdošana ārpus obligātā iepirkuma esot

ekonomiski neizdevīga, jo ražošanas izmaksas esot lielākas nekā

ienākumi no elektroenerģijas pārdošanas par tirgus cenu.

Tiesas sēdē Atjaunojamās enerģijas federācijas pārstāvis

Kristaps Stepanovs norādīja, ka SEN likuma izstrādes procesā

neesot ņemts vērā nozares viedoklis, kā arī kapitāla

pietiekamības un peļņas rādītāji. Likumdevēja noteiktās SEN

likmes padarot elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem

energoresursiem ekonomiski neizdevīgu. Pēc SEN ieturēšanas

daudzas elektrostacijas strādājot ar zaudējumiem. Tādējādi SEN

piemērošana esot uzskatāma par nesamērīgu Satversmes 105. pantā

nostiprināto pamattiesību ierobežojumu.