17. pants

Ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt

apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti,

ierobežojumam jābūt noteiktam svarīgu interešu - leģitīma mērķa -

labad (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 22. decembra sprieduma

lietā Nr. 2005-19-01 9. punktu). Pienākums norādīt leģitīmo

mērķi Satversmes tiesas procesā visupirms ir institūcijai, kas

izdevusi apstrīdēto aktu (sk. Satversmes tiesas 2011. gada 25.

oktobra sprieduma lietā Nr. 2011-01-01 13.2. punktu).

Saeima norāda, ka SEN likuma mērķis esot ierobežot

elektroenerģijas kopējās cenas pieaugumu, lai tādējādi veicinātu

tautsaimniecības konkurētspēju un nepalielinātu mājsaimniecību

enerģētisko nabadzību, kā arī nodrošinātu valsts budžetu ar

papildu ieņēmumiem, kas ļautu finansiāli nodrošināt

elektroenerģijas lietotāju atbalsta pasākumu īstenošanu. Tāpat

likuma mērķis esot veicināt konkurētspējīgu elektroenerģijas

ražošanu, motivējot visefektīvākā ražošanas veida izmantošanu un

nodrošinot, ka turpmāk tirgū ienāk tikai konkurētspējīgas

tehnoloģijas. Citu personu tiesību un sabiedrības labklājības

aizsardzība (OIK pieauguma ietekmes uz elektrības cenu mazināšana

un būtiska cenas pieauguma novēršana, kā arī sociāla atbalsta

mehānisma izveide un finansēšana OIK pieauguma kompensēšanai)

esot leģitīms mērķis, kas atbilstot visas Latvijas sabiedrības

interesēm un attaisnojot tiesību ierobežojuma noteikšanu (sk.

lietas materiālu 1. sēj. 157. lpp.).

Arī tiesas sēdē Saeimas pārstāvis uzsvēra, ka aplikšana ar

nodokli nav pašmērķis, bet gan līdzeklis, ar kura palīdzību

valsts iegūst papildu finanšu līdzekļus, kas dod tai iespējas

nodrošināt sociālu funkciju izpildi. SEN mērķis esot nodrošināt

tautsaimniecības konkurētspēju un samazināt enerģētisko

nabadzību, kas tieši saistīta ar sabiedrības labklājības

aizsardzību (sk. tiesas sēdes stenogrammu lietas materiālu 23.

sēj. 138. lpp.). Savukārt Pieteikumu iesniedzēju pārstāvji

tiesas sēdē norādīja, ka SEN esot "eksotisks" nodoklis

un tā mērķis esot nevis vispārējā budžeta papildināšana, bet gan

kopējās elektroenerģijas cenas samazināšana galalietotājiem

(sk. tiesas sēdes stenogrammu lietas materiālu 23. sēj. 120.

lpp.).

Satversmes tiesas praksē atzīts, ka regulējums, kas paredz

kāda nodokļa maksāšanu, ir jāvērtē kā ierobežojums, kas noteikts

nodokļu tiesiskajās attiecībās tādēļ, lai nodrošinātu valsts

budžeta un pašvaldību budžetu veidošanu (sk. Satversmes tiesas

2007. gada 8. jūnija sprieduma lietā Nr. 2007-01-01 22.

punktu). Nodokļi tiek noteikti, lai nodrošinātu sabiedrības

labklājību (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2010. gada 6.

decembra sprieduma lietā Nr. 2010-25-01 9. punktu). SEN,

tāpat kā jebkurš nodoklis, nodrošina ieņēmumus valsts budžetā,

kuri tālāk var tikt izlietoti sabiedrības labklājības

aizsardzībai.

Līdz ar to pamattiesību ierobežojuma

leģitīmais mērķis ir sabiedrības labklājības aizsardzība.