Par Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likuma 3.panta 1. un 2.punkta, 4.panta 1.punkta un 5.panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105.pantam

7. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - Sabiedrisko pakalpojumu

regulēšanas komisija (turpmāk - Regulators) - norāda, ka

šobrīd ir spēkā 2014. gada 26. februāra lēmums Nr. 1/5

"Obligātā iepirkuma komponenšu aprēķināšanas metodika".

Šī metodika nosakot publiskajam tirgotājam datu iesniegšanas

pienākumu un aprēķinu veikšanas termiņus, bet neietekmējot nedz

elektroenerģijas ražotājiem sniedzamā atbalsta apmēru, nedz

elektroenerģijas galalietotājiem sedzamās izmaksas. OIK pēc

būtības esot tādu matemātisku aprēķinu rezultāts, kuru pamatā

esot objektīvi, uz faktiem balstīti rādītāji, un tās jēga esot

kompensēt publiskā tirgotāja papildu izdevumus, kuri tam radušies

obligātā iepirkuma un par uzstādīto elektrisko jaudu veikto

maksājumu rezultātā.

Elektroenerģijas tirgus likuma 28. panta piektajā daļā,

28.1 panta ceturtajā daļā, 29.1 panta

ceturtajā daļā un 30. panta trešajā daļā esot noteikts, ka

publiskajam tirgotājam kompensējamo izmaksu aprēķinā ņem vērā

likumā par valsts budžetu kārtējam gadam noteikto valsts budžeta

dotāciju obligātā iepirkuma komponenšu aprēķina mazināšanai.

Pretēji atsevišķu Pieteikumu iesniedzēju uzskatam, metodikā

noteiktais OIK aprēķins nevarot tikt interpretēts kā tāds, kas

garantētu OIK nemainību. Metodika nodrošinot to, ka publiskais

tirgotājs aprēķinos precīzi atspoguļo dotācijas apmēru, attiecīgi

samazinot to obligātā iepirkuma izmaksu daļu, kas jāsedz

elektroenerģijas galalietotājiem.

Pēc Regulatora ieskata, SEN likumā ietvertais regulējums būtu

jāvērtē kopsakarā ar Ministru kabineta 2013. gada 9. aprīļa sēdē

atbalstīto Ekonomikas ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu

"Rīcības plāns elektroenerģijas kopējās cenas pieauguma

risku ierobežošanai", proti, minētajā rīcības plānā

identificēto nepieciešamību novērst elektroenerģijas ražotāju

pārmērīgu subsidēšanu. Tas attiecoties gan uz tiem

elektroenerģijas ražotājiem, kuri saņem atbalstu no dažādiem

finanšu instrumentiem un atbalsta mehānismiem, gan arī uz tiem

elektroenerģijas ražotājiem, kuri savu darbību uzsākuši līdz

2005. gada 1. janvārim un joprojām saņem valsts atbalstu.

Regulatora pārstāvis zvērināts advokāts Jānis Junkers tiesas

sēdē norādīja uz Regulatora funkcijām patērētāju interešu

aizsardzībā. Elektroenerģijas publiskais tirgotājs pats esot

aicinājis Regulatoru, nosakot elektroenerģijas cenu

galapatērētājiem, ņemt vērā budžetā paredzēto dotāciju

elektroenerģijas cenas pieauguma ierobežošanai. Tātad

Regulatoram, ņemot vērā nepieciešamību aizsargāt patērētāju

intereses, neesot bijis pamatota iemesla rīkoties citādi. Fakts,

ka atsevišķi elektroenerģijas ražotāji strādā ar zaudējumiem,

pats par sevi vēl nenozīmējot, ka pie tā būtu vainojams tieši

SEN, jo uzņēmuma peļņu varot ietekmēt dažādi, arī no paša

uzņēmuma un tā izraudzītās darbības stratēģijas efektivitātes

atkarīgi apstākļi.