8. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas Republikas

tiesībsargs (turpmāk - Tiesībsargs) - uzskata, ka apstrīdētās

normas neatbilst Satversmes 105. pantam.

SEN esot jānošķir no valsts atbalsta garantētā obligātā

iepirkuma veidā. Ieviešot SEN, valsts atbalsts netiekot

pārtraukts, nedz arī tiekot grozīts tā apmērs. Ar SEN nekādā

veidā netiekot aizskartas Pieteikumu iesniedzējiem piešķirtās

tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma

ietvaros vai tiesības saņemt garantēto maksu par uzstādīto

elektrisko jaudu. Tāpat ar SEN netiekot mainīti elektroenerģijas

ražošanas nosacījumi, pārdošanas apjoms un cena. Lai gan SEN

ietekmējot to ienākumu apmēru, kurus komersants gūst no saražotās

un obligātā iepirkuma ietvaros pārdotās elektroenerģijas, ar

apstrīdētajām normām nedz valsts atbalsta apmērs, nedz nosacījumi

netiekot grozīti. Tādējādi neesot pamata uzskatīt, ka būtu

pārkāpts tiesiskās paļāvības princips.

Izskatāmajā lietā neesot strīda par to, ka īpašuma tiesību

ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu.

Šim ierobežojumam esot leģitīms mērķis - sabiedrības labklājības

un citu personu tiesību aizsardzība, kas izpaužoties kā

elektroenerģijas kopējās cenas pieauguma ierobežošana un

tautsaimniecības konkurētspējas sekmēšana.

Valstij, nosakot un realizējot savu nodokļu politiku, esot

plaša rīcības brīvība. Tajā ietilpstot tiesības izvēlēties, kādas

nodokļu likmes un kādām personu kategorijām paredzamas, kā arī

tiesības noteikt attiecīgā regulējuma detaļas. Tomēr nodokļu

regulējumam vajagot būt pamatotam ar objektīviem un racionāliem

apsvērumiem. Likumdevēja izšķiršanās par to, kāds nodoklis būtu

samērīgs un nepieciešams, esot politikas un lietderības

jautājums. Tomēr likumdevējam esot jāgādā par to, lai nodokļa

maksājums nebūtu pārmērīgs slogs un lai tiktu nodrošināts

saprātīgs līdzsvars starp sabiedrības interesēm un personas

tiesībām uz īpašumu.

Tiesībsargs norāda, ka, spriežot pēc Pieteikumu iesniedzēju

sniegtās informācijas, SEN varot radīt pamatotus maksātnespējas

draudus un esot uzskatāms par nesamērīgu slogu, jo netiekot

nodrošināts saprātīgs līdzsvars starp sabiedrības interesēm un

Pieteikumu iesniedzējiem radīto kaitējumu. Ieviešot SEN, neesot

paredzēts nekāds pārejas periods. Tādējādi Pieteikumu

iesniedzējiem neesot bijušas iespējas pārvērtēt vai mainīt savu

komercdarbības stratēģiju. Tāpat likumdevējs neesot apsvēris

iespēju izmantot saudzējošākus līdzekļus leģitīmā mērķa

sasniegšanai, piemēram, ar nodokli apliekot komersanta peļņu,

nevis ienākumus.

Tiesas sēdē Tiesībsarga pārstāve Elīna Birģele norādīja, ka

SEN piemērošana neatbilstot samērīguma principam, jo neesot

nodrošināta saudzējoša pāreja uz jauno tiesisko regulējumu,

neesot vērtēta saudzējošāku līdzekļu piemērošanas iespēja un SEN

esot uzskatāms par pārmērīgu slogu elektroenerģijas

ražotājiem.