14. pants
paredz:

"Šajā Konvencijā minēto tiesību

un brīvību īstenošana ir nodrošināma bez jebkādas

diskriminācijas, neatkarīgi no dzimuma, rases, ādas krāsas,

valodas, ticības, politiskajiem un citiem uzskatiem, valstiskās

vai sociālās izcelsmes, piederības kādai nacionālajai

minoritātei, mantiskā stāvokļa, dzimšanas vai jebkura cita

stāvokļa."

90. Atbildētāja Valdība noliedz

jebkādu atšķirīgu attieksmi personas valodas vai etniskās

izcelsmes dēļ. Tāpat tā uztur spēkā argumentu, ka ar likumu

noteiktā atšķirīgā attieksme pret Krievijas armijas

militārpersonām un viņu ģimenēm ir attaisnojama, jo ārvalsts

militārpersonu un viņu ģimenes locekļu izvešana no neatkarīgās

Latvijas teritorijas bija vitāli svarīga valsts drošībai, kā arī

nekārtību un noziegumu novēršanai.

91. Tiesa uzskata, ka šī

iesnieguma daļa ir cieši saistīta ar augšminēto sūdzību sakarā ar

Konvencijas 8.pantu un tādēļ tā būtu izskatāma pēc būtības. Tādēļ

šī iesnieguma daļa nevar tikt atzīta par acīmredzami nepamatotu

Konvencijas 35.panta 3.paragrāfa izpratnē. Neviens cits iemesls

tās atzīšanai par nepieņemamu izskatīšanai nav konstatēts.

B. Sūdzības saistībā ar procedūru

par pirmās un trešās iesniedzējas uzturēšanās Latvijā

likumību

92. Pirmā un trešā iesniedzēja

apgalvo, ka notikuši vairāki procedūras pārkāpumi procesa, kas

saistīts ar viņu uzturēšanos Latvijā, gaitā, kas, viņuprāt,

pārkāpj Konvencijas 6.pantu, kas, ciktāl tas attiecas uz šo

lietu, paredz:

"Ikvienam ir tiesības, nosakot

savu civilo tiesību un pienākumu vai jebkuras viņam izvirzītās

apsūdzības pamatotību krimināllietā, uz taisnīgu un atklātu

lietas izskatīšanu saprātīgos termiņos neatkarīgā un objektīvā

ar likumu izveidotā tiesā ..."

93. Atbildētāja Valdība argumentē,

ka 6.pants nav piemērojams apskatāmajam procesam.

94. Tiesa konstatē, ka procedūra

par pirmās un trešās iesniedzējas uzturēšanās Latvijā likumību

attiecās tikai uz publisko tiesību sfēru un neiekļāva "civilo"

tiesību vai jebkādas viņām izvirzītas "apsūdzības" noteikšanu

(skat. mutatis mutandis, Maaouia v. Francija,

nr.39652/98,5.10.2000, 34.-41.paragrāfs, tiks publicēts ECHR

2000-X).

95. No tā izriet, ka 6.pants nav

piemērojams un ka šī iesnieguma daļa ir jānoraida saskaņā ar

Konvencijas 35.panta 3. un 4.paragrāfu kā neatbilstoša

Konvencijas normām ratione materiae.

96. Pirmā un trešā iesniedzēja

tāpat apgalvo, ka viņām nebija pieejama efektīva aizsardzība, lai

noteiktu viņu uzturēšanās Latvijā likumību un novērstu viņu

izraidīšanu, pretēji Konvencijas 13.pantam, kas paredz:

"Ikvienam, kura tiesības un

brīvības, kas noteiktas šajā Konvencijā, ir pārkāptas, ir

tiesības uz efektīvu aizsardzību no valsts institūciju puses,

neskatoties uz to, ka pārkāpumu ir izdarījušas personas, pildot

publiskos dienesta pienākumus."

97. Atbildētāja Valdība argumentē,

ka nav noticis šī noteikuma pārkāpums, jo viņu lietu nacionālās

tiesas izskatīja trijās instancēs.

98. Pirmkārt, Tiesa norāda, ka

iesniedzēji šajā lietā var atsaukties uz 13.pantu, jo 7.protokola