Par Sugu un biotopu aizsardzības likuma pārejas noteikumu 8.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105.pantam

noteica:

1"Zemes īpašniekiem un pastāvīgajiem lietotājiem ir

2tiesības saņemt no Latvijas vides aizsardzības fonda līdzekļiem

3kompensāciju par īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo

4sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem postījumiem."

52005. gada 15. septembrī Saeima pieņēma likumu "Grozījumi

6Sugu un biotopu aizsardzības likumā", kas stājās spēkā 2005.

7gada 11. oktobrī. Šā likuma 6. pantā tika noteikts, ka Sugu un

8biotopu aizsardzības likuma 10. panta līdzšinējais teksts

9uzskatāms par panta pirmo daļu un pants tiek papildināts ar otro

10un trešo daļu šādā redakcijā:

11"(2) Zemes īpašniekiem ir tiesības uz normatīvajos aktos

12noteikto kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem

13mikroliegumos.

14(3) Zemes īpašnieks var saņemt kompensāciju tikai tādā apmērā,

15kādā to nesedz viņam jau piešķirtie citi valsts, pašvaldības vai

16Eiropas Savienības maksājumi, kas tieši vai netieši paredzēti par

17tiem pašiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem vai īpaši

18aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku

19nodarītajiem būtiskiem postījumiem, par kuriem normatīvajos aktos

20paredzēta kompensācija."

21Savukārt ar 2009. gada 12. jūnija likumu "Grozījumi Sugu

22un biotopu aizsardzības likumā" Sugu un biotopu aizsardzības

23likuma pārejas noteikumi tika papildināti ar 8. punktu šādā

24redakcijā:

25"Kompensāciju par īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un

26migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem postījumiem

27neaprēķina un neizmaksā 2009., 2010. un 2011.gadā."

28Šī norma stājās spēkā 2009. gada 1. jūlijā.

292. Pieteikuma iesniedzējs - Augstākās tiesas Senāta

30Administratīvo lietu departaments (saskaņā ar 2013. gada 13.

31jūnija likumu "Grozījumi likumā "Par tiesu

32varu"" kopš 2014. gada 1. janvāra Augstākās tiesas

33Administratīvo lietu departaments; turpmāk - Pieteikuma

34iesniedzējs) - Satversmes tiesā iesniedzis pieteikumu par Sugu un

35biotopu aizsardzības likuma pārejas noteikumu 8. punkta (turpmāk

36- apstrīdētā norma) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes

37(turpmāk - Satversme) 1. pantā nostiprinātajam tiesiskās

38paļāvības principam, kā arī Satversmes 105. pantam.

39Pieteikumā norādīts, ka Administratīvo lietu departamenta

40tiesvedībā ir lieta Nr. 42967209 SKA-112/2013, kas ierosināta,

41pamatojoties uz SIA "Sātiņi-S" kasācijas sūdzību par

42Administratīvās apgabaltiesas 2012. gada 18. jūnija spriedumu, ar

43ko noraidīts pieteikums par Vides pārraudzības valsts biroja

442009. gada 28. augusta lēmuma Nr. 35-s atcelšanu un labvēlīga

45administratīvā akta izdošanu. SIA "Sātiņi-S" piederot

46nekustamais īpašums, kura lielākā daļa atrodas īpaši

47aizsargājamās dabas teritorijas (turpmāk - aizsargājamā

48teritorija) - dabas lieguma "Sātiņu dīķi" - robežās.

49Pieteicēja kopš 1994. gada veicot saimniecisko darbību, proti,

50nodarbojoties ar zivsaimniecību.

51Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka dabas liegumos zemes

52īpašniekiem ir ierobežotas tiesības apsaimniekot īpašumu

53atbilstoši savām iecerēm un ekonomiskajām interesēm, ja tās

54nesaskan ar valsts noteikto izmantošanas veidu. Tāpat esot liegta

55zemes lietošanas kategorijas maiņa. Dabas liegumā "Sātiņu

56dīķi" zemes apsaimniekošana esot pakārtota tajā esošo

57ornitoloģisko vērtību saglabāšanai. Aktīvas saimnieciskās

58darbības uzturēšana dīķsaimniecībā esot viens no galvenajiem

59nosacījumiem šo vērtību saglabāšanai.

60Savukārt sakarā ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem

61īpašniekam esot tiesības uz likumā noteiktām kompensācijām.

62Tiesības uz kompensāciju par saimnieciskās darbības

63ierobežojumiem vispārīgi nosakot likuma "Par īpaši

64aizsargājamām dabas teritorijām" 29. pants. Šīs tiesības

65esot konkretizētas Sugu un biotopu aizsardzības likuma 10. pantā

66un uz šā likuma pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos.

67Kompensācija aizstājot mantisku labumu, ko zemes īpašnieks nav

68varējis gūt tāpēc, ka teritorijai ir noteikta īpaša aizsardzība

69un ar to saistīti saimnieciskās darbības ierobežojumi. Mantiskā

70labuma neiegūšanas jeb zaudējumu pamats esot nesaraujami saistīts

71ar attiecīgā īpašuma atļauto izmantošanas veidu un kārtību.

72Apstrīdētā norma liedzot zemes īpašniekiem un pastāvīgajiem

73lietotājiem (turpmāk - zemes īpašnieki) saņemt kompensāciju par

74īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku

75(turpmāk - aizsargājamo sugu dzīvnieki) nodarītajiem būtiskiem

76postījumiem. Šādi postījumi neizbēgami rodoties īpašumu atļautās

77izmantošanas jeb uz aizsargājamo vērtību uzturēšanu vērstu

78darbību rezultātā. No apstrīdētās normas izrietošais ierobežojums

79esot noteikts ar likumu, un tam esot leģitīms mērķis - valsts

80budžeta līdzekļu taupīšana ekonomiskās krīzes apstākļos. Taču

81ierobežojums neesot samērīgs, jo tas vispār liedzot saņemt

82kompensāciju par aizsargājamo sugu dzīvnieku nodarītajiem

83būtiskiem postījumiem (turpmāk arī - kompensācija). Tādējādi

84apstrīdētā norma pārmērīgi ierobežojot Satversmes 105. pantā

85garantētās tiesības uz īpašumu.

86Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka ierobežojums neatbilst arī

87Satversmes 1. pantā nostiprinātajam tiesiskās paļāvības

88principam. Proti, apstrīdētā norma stājusies spēkā 2009. gada 1.

89jūlijā, bet ierobežojums attiecināts arī uz postījumiem, kas

90zemes īpašniekiem nodarīti attiecīgā gada laikā pirms apstrīdētās

91normas stāšanās spēkā.

92Zaudējumu kompensācijai tajos gadījumos, kad īpašumam ir

93noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi, esot jādarbojas kā

94šo ierobežojumu atsvaram. Pēc Pieteikuma iesniedzēja ieskata,

95zemes īpašniekam, plānojot savu saimniecisko darbību attiecīgajā

96īpašumā, ir būtiski zināt valsts noteiktās garantijas un

97rēķināties ar tām. Konkrētajā gadījumā šāda iespēja bijusi

98liegta, jo likumdevējs noteicis ierobežojumu kompensācijas

99saņemšanai arī par iepriekšējo periodu, t. i., 2009. gada pirmo

100pusi. Turklāt saskaņā ar vēlākiem Sugu un biotopu aizsardzības

101likuma grozījumiem kompensācija netiekot aprēķināta un maksāta

102arī turpmākajos gados. Tātad ierobežojums ilgstot jau piecus

103gadus. Tādējādi likumdevējs neesot rīkojies iespējami saudzējoši

104un neesot ņēmis vērā zemes īpašnieku intereses.

105Pieteikumā norādīts: vērtējot, vai tiesiskā paļāvība šajā

106gadījumā būtu aizsargājama iepretim sabiedrības interesēm uz

107budžeta līdzekļu ietaupījumu ekonomiskās lejupslīdes apstākļos,

108nevar secināt, ka sabiedrības ieguvums ir lielāks nekā zemes

109īpašnieka tiesību un tiesisko interešu ierobežojums. Zivjēdāju

110putnu nodarītie zaudējumi valsts mērogā esot relatīvi nelieli, un

111par tiem neizmaksātās kompensācijas nevarot veidot būtisku valsts

112līdzekļu ietaupījumu. Savukārt zemes īpašniekam šie zaudējumi

113varot būt nozīmīgi.

1143. Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Saeima

115- atbildes rakstā norāda, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes

1161. un 105. pantam.

117Saeima uzskata, ka vērtējama apstrīdētās normas atbilstība

118vienīgi Satversmes 105. panta pirmajam teikumam, un piekrīt

119Pieteikuma iesniedzēja viedoklim, ka kompensācija ietilpst šajā

120Satversmes normā minētā jēdziena "īpašums" saturā.

121Proti, apstrīdētā norma, neparedzot kompensācijas aprēķināšanu un

122izmaksu, ierobežo zemes īpašnieku tiesības uz īpašumu. Tomēr

123Saeima vērš uzmanību uz to, ka šīs tiesības nav absolūtas, jo

124ietver arī zemes īpašnieka sociālo pienākumu pret sabiedrību.

125Turklāt tiesības uz īpašumu varot ierobežot, ja vien ierobežojumi

126noteikti ar likumu leģitīma mērķa labad un ir samērīgi ar šo

127mērķi.

128Lietā neesot strīda par to, ka ierobežojums noteikts ar likumu

129un tam ir leģitīms mērķis - sabiedrības labklājības aizsardzība.

130Izvērtējot ierobežojuma samērīgumu, esot jāņem vērā, ka

131apstrīdētā norma pieņemta sarežģītos ekonomiskās krīzes apstākļos

132un tās pieņemšana bija viens no krīzes pārvarēšanas pasākumiem.

133Tāpēc apstrīdētās normas satversmība esot "pārbaudāma

134ekonomiskās krīzes pārvarēšanas pasākumu ietvaros".

135Saeima norāda, ka Ministru kabineta izstrādātais likumprojekts

136"Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā" tika

137iesniegts izskatīšanai Saeimā 2009. gada valsts budžeta grozījumu

138likumprojektu paketē un paredzēja nevis apstrīdētās normas

139pieņemšanu, bet gan likuma 10. panta pirmās daļas izslēgšanu. Pēc

140Saeimas ieskata, ticis izraudzīts saudzējošākais risinājums,

141nosakot, ka kompensācija netiek aprēķināta un izmaksāta tikai

142konkrētā periodā - 2009., 2010. un 2011.gadā. Līdz ar to valstij

143tiekot saglabāts pienākums atjaunot kompensācijas izmaksāšanu pēc

144ekonomiskās krīzes pārvarēšanas. Šo iemeslu dēļ apstrīdētajā

145normā paredzētais īpašuma tiesību ierobežojums esot bijis

146attaisnojams un pamatots.

147Saeima izsaka viedokli, ka apstrīdētā norma atbilst arī

148Satversmes 1. pantā nostiprinātajam tiesiskās paļāvības

149principam. Kaut arī apstrīdētā norma stājusies spēkā 2009. gada

1501. jūlijā, ar kompensācijas izmaksu par 2009. gada pirmo pusi

151saistītās tiesiskās attiecības vēl turpinājušās. Atbildes rakstā

152norādīts, ka atbilstoši Ministru kabineta 2007. gada 20. novembra

153noteikumu Nr. 778 "Kārtība, kādā zemes lietotājiem nosakāmi

154to zaudējumu apmēri, kas saistīti ar īpaši aizsargājamo

155nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem

156būtiskiem postījumiem" (turpmāk - Noteikumi Nr. 778) 30.

157punktam Latvijas vides aizsardzības fonda padome lēmumu par

158zaudējumu kompensāciju pieņem līdz kārtējā gada 30. novembrim.

159Persona neiegūstot noteikta apmēra kompensāciju par katru mēnesi,

160bet kompensācija tiekot aprēķināta reizi gadā un par visu gadu.

161Tādēļ likumdevējs varējis ar apstrīdēto normu revidēt tiesiskās

162attiecības, paredzot, ka kompensācija par 2009. gadu netiks

163maksāta.

1644. Pieaicinātā persona - Vides aizsardzības un reģionālās

165attīstības ministrija (turpmāk - VARAM) - informē, ka zemes

166īpašniekiem ir iespēja novērst vai mazināt aizsargājamo sugu

167dzīvnieku nodarītos postījumus, veicot aizsardzības pasākumus, kā

168arī pieteikties uz Eiropas Savienības fondu finansētajiem

169atbalsta pasākumiem. Proti, Eiropas Zivsaimniecības fonda

170pasākuma "Investīcijas akvakultūras uzņēmumos" ietvaros

171esot iespējams saņemt atbalstu tādu iekārtu iegādei un

172uzstādīšanai, kuras aizsargā akvakultūras dzīvniekus pret

173plēsīgajiem savvaļas dzīvniekiem. Varot arī saņemt atbalstu par

174zivju dīķu platībām, kuras tiek izmantotas, lai audzētu

175akvakultūras dzīvnieku produkciju pārdošanai.

176VARAM informē, ka vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs

177tiek maksātas kompensācijas par savvaļas dzīvnieku nodarītajiem

178postījumiem. Kompensāciju piešķiršanas nosacījumi un kārtība esot

179dažādi. Piemēram, Igaunijā tiekot maksātas kompensācijas par

180vairāku sugu dzīvnieku un migrējošo putnu nodarītajiem

181postījumiem. Savukārt citās valstīs, piemēram, Lielbritānijā un

182Dānijā, migrējošo putnu nodarītie postījumi netiekot

183kompensēti.

1845. Pieaicinātā persona - Valsts vides dienests (turpmāk

185- VVD) - informē, ka SIA "Sātiņi-S" 2009. gada 26.

186jūnijā vērsās VVD Liepājas reģionālajā vides pārvaldē ar

187iesniegumu Nr. 288, lūdzot veikt zaudējumu aprēķinu sakarā ar

188aizsargājamo sugu dzīvnieku nodarītiem būtiskiem postījumiem

189uzņēmuma dīķsaimniecībai no 2009. gada 9. aprīļa līdz 1.

190jūlijam.

191VVD Liepājas reģionālā vides pārvalde 2009. gada 9. jūlijā

192pieņēmusi lēmumu Nr. 123 "Par atteikšanos veikt īpaši

193aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku

194dīķsaimniecībai nodarīto būtisko postījumu zaudējumu

195aprēķinu", pamatojoties uz apstrīdēto normu. VVD Liepājas

196reģionālā vides pārvalde esot izvērtējusi lietderības apsvērumus

197un nolēmusi neveikt pārbaudi dabā.

198Minētais lēmums esot apstrīdēts Vides pārraudzības valsts

199birojā, kas 2009. gada 28. augustā pieņēmis lēmumu Nr. 35-s, ar

200ko apstrīdētais lēmums atstāts negrozīts. Savukārt Vides

201pārraudzības valsts biroja lēmums pārsūdzēts administratīvajā

202tiesā.

203VVD norāda, ka kārtību, kādā VVD reģionālā vides pārvalde

204novērtē postījumus un aprēķina zaudējumu apmēru, reglamentē

205Noteikumi Nr. 778.

2066. Pieaicinātā persona - Latvijas vides aizsardzības

207fonda (turpmāk - LVAF) administrācija - informē

208Satversmes tiesu par saņemto kompensācijas pieprasījumu skaitu un

209no valsts budžeta apakšprogrammas 21.02.00 "Vides

210aizsardzības projekti" (2004.-2006. gadā) un apakšprogrammas

21121.16.00 "Migrējošo putnu un nemedījamo dzīvnieku radīto

212zaudējumu kompensācija" (2007. un 2008. gadā) dotācijām

213paredzētiem līdzekļiem piešķirtajām kompensācijām par

214aizsargājamo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem postījumiem

215līdz apstrīdētās normas spēkā stāšanās brīdim. 2009. gadā šī

216valsts budžeta apakšprogramma līdzekļu trūkuma dēļ esot

217likvidēta. Saskaņā ar Sugu un biotopu aizsardzības likuma pārejas

218noteikumu 11. punktu kompensācija netiekot aprēķināta un

219izmaksāta arī 2012. un 2013.gadā. Viedokļa sniegšanas brīdī LVAF

220administrācijas budžetā neesot līdzekļu kompensācijas izmaksai

221arī 2014. gadā.

222LVAF administrācija norāda, ka saskaņā ar Noteikumiem Nr. 778

223LVAF padomei lēmums par kompensācijas izmaksu ir jāpieņem līdz

224kārtējā gada 30. novembrim. Savukārt LVAF administrācijai

225kompensācija esot jāizmaksā piecu darba dienu laikā no lēmuma

226pieņemšanas dienas.

227Secinājumu

228daļa

2297. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētā norma

230neatbilst Satversmes 1. pantā nostiprinātajam tiesiskās paļāvības

231principam, kā arī aizskar personai Satversmes 105. pantā

232nostiprinātās tiesības uz īpašumu.

2337.1. Satversmes 1. pants noteic, ka Latvija ir

234neatkarīga demokrātiska republika. No šajā pantā ietvertā

235demokrātiskās republikas jēdziena izriet valsts pienākums savā

236darbībā ievērot virkni tiesiskas valsts principu, arī samērīguma

237un tiesiskās paļāvības principus [sk. Satversmes tiesas 1998.

238gada 10. jūnija sprieduma lietā Nr. 04-03(98) secinājumu daļu un

2392000. gada 24. marta sprieduma lietā Nr. 04-07(99) secinājumu

240daļas 3. punktu].

241Satversmes tiesa ir secinājusi, ka, mainot tiesisko

242regulējumu, valsts iestādēm savā darbībā jābūt konsekventām

243attiecībā uz to izdotajiem normatīvajiem aktiem un jāievēro

244tiesiskā paļāvība, kas personām varētu rasties saskaņā ar

245konkrētu tiesību normu. Tiesiskās paļāvības princips citastarp

246prasa aizsargāt paļāvību, kas personai radusies uz noteiktu tās

247tiesību saglabāšanu vai īstenošanu, un ietver valsts pienākumu

248pildīt saistības, ko tā uzņēmusies pret personām. Pretējā

249gadījumā tiktu mazināta personu uzticība valstij un tiesībām.

250Taču, lai nodrošinātu valsts spēju reaģēt uz mainīgajiem dzīves

251apstākļiem, šis princips neizslēdz valsts iespēju grozīt

252pastāvošo tiesisko regulējumu. Tiesiskās paļāvības princips arī

253prasa, lai valsts, mainot normatīvo regulējumu, ievērotu

254saprātīgu līdzsvaru starp personas paļāvību un tām sabiedrības

255interesēm, kuru nodrošināšanas labad regulējums tiek mainīts

256(sk. Satversmes tiesas 2002. gada 19. marta sprieduma lietā

257Nr. 2001-12-01 secinājumu daļas 3.2. punktu un 2010. gada 15.

258marta sprieduma lietā Nr. 2009-44-01 15. punktu).

2597.2. Satversmes 105. pants nosaka: "Ikvienam ir

260tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji

261sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi

262saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības

263vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa

264likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību."

265No pieteikuma izriet, ka Pieteikuma iesniedzējs lūdz

266Satversmes tiesu izvērtēt apstrīdētās normas atbilstību

267Satversmes 105. panta pirmajam teikumam.

268Satversmes tiesa ir secinājusi, ka Satversmes 105. pants

269paredz visaptverošu mantiska rakstura tiesību garantiju un

270neaprobežojas vienīgi ar īpašuma tiesībām. Ar "tiesībām uz

271īpašumu" saprotamas visas mantiska rakstura tiesības, kuras

272tiesīgā persona var izlietot sev par labu un ar kurām tā var

273rīkoties pēc savas gribas, tostarp arī dažādas ekonomiskās

274intereses. Tāpat Satversmes tiesa arī norādījusi, ka par īpašumu

275Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas

276izpratnē var tikt uzskatīti ļoti dažādi prasījumi, proti, tādi,

277kuru izpildi varētu pieprasīt, jo pastāv skaidrs tiesisks pamats

278(sk. Satversmes tiesas 2010. gada 20. aprīļa lēmuma par

279tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2009-100-03 8.2. punktu un 2012.

280gada 7. jūnija sprieduma lietā Nr. 2011-19-01 9.1.

281punktu).

282Lai secinātu, vai konkrētajā gadījumā ievērots tiesiskās

283paļāvības princips, Satversmes tiesai visupirms jānoskaidro, vai

284kompensācija par aizsargājamo sugu dzīvnieku nodarītajiem

285būtiskiem postījumiem ietilpst Satversmes 105. pantā minētā

286jēdziena "īpašums" saturā.

2878. Īpaši aizsargājamās sugas un biotopi atrodas īpašā

288valsts aizsardzībā. Turklāt, kā nosaka Sugu un biotopu

289aizsardzības likuma 8. panta ceturtā daļa, šāda aizsardzība

290attiecas arī uz migrējošo putnu sugām, kuras nav ietvertas īpaši

291aizsargājamo sugu sarakstos.

2928.1. Sugu un biotopu aizsardzības likuma 9. pants

293uzliek zemes īpašniekiem pienākumu citastarp veicināt sugu un

294biotopu daudzveidības saglabāšanu, kā arī nodrošināt migrējošiem

295dzīvniekiem netraucētu atpūtu un barošanos migrācijas sezonas

296laikā un ieviest saudzīgas ekoloģiskās metodes.

297Savukārt likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas

298teritorijām" 24. pants paredz, ka zemes īpašnieka pienākums

299ir nodrošināt aizsargājamo teritoriju aizsardzības un

300izmantošanas noteikumu ievērošanu un veikt attiecīgajās

301teritorijās aizsardzības un kopšanas pasākumus, kā arī ziņot

302aizsargājamās teritorijas pārvaldes institūcijai vai pašvaldībai

303par esošajām vai iespējamām izmaiņām dabas veidojumos, kā arī

304aizsardzības un izmantošanas noteikumu pārkāpumiem. Ministru

305kabineta 2010. gada 16. marta noteikumi Nr. 264 "Īpaši

306aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un

307izmantošanas noteikumi" reglamentē, kādas darbības atļautas

308un aizliegtas katra veida aizsargājamās teritorijās. Tostarp šo

309noteikumu 16.16. punkts paredz, ka, izņemot konkrētus gadījumus,

310dabas liegumos nedrīkst mainīt zemes lietošanas kategoriju.

3118.2. Saskaņā ar likuma "Par īpaši aizsargājamām

312dabas teritorijām" 29. panta pirmo un otro daļu zemes

313īpašniekiem aizsargājamās teritorijās ir tiesības uz normatīvajos

314aktos noteiktajiem nodokļu atvieglojumiem, kā arī tiesības uz

315likumā noteikto kompensāciju par saimnieciskās darbības

316ierobežojumiem, tostarp - likumā noteiktajos gadījumos - tiesības

317saņemt atlīdzību vai prasīt viņiem piederošās zemes apmaiņu pret

318līdzvērtīgu valsts vai pašvaldības zemi. Šā likuma 30. pants

319paredz, ka kompensāciju piešķiršanas nosacījumus un kārtību

320nosaka atsevišķs likums. 2005. gada 30. jūnijā Saeima pieņēma

321likumu "Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par

322saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas

323teritorijās un mikroliegumos".

324Savukārt Sugu un biotopu aizsardzības likuma 10. panta pirmā

325daļa paredz, ka zemes īpašniekiem ir tiesības saņemt no LVAF

326līdzekļiem kompensāciju par aizsargājamo sugu dzīvnieku

327nodarītajiem būtiskiem postījumiem. Saskaņā ar šā panta trešo

328daļu zemes īpašnieks var saņemt kompensāciju tikai tādā apmērā,

329kādā to nesedz viņam jau piešķirtie citi valsts, pašvaldības vai

330Eiropas Savienības maksājumi, kas tieši vai netieši paredzēti par

331tiem pašiem aizsargājamo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem

332postījumiem, par ko normatīvajos aktos paredzēta

333kompensācija.

334Kompensācijas aprēķināšanas un izmaksas kārtība ir

335reglamentēta Noteikumos Nr. 778, kas izdoti saskaņā ar Sugu un

336biotopu aizsardzības likuma 4. panta 6. punktu. Saskaņā ar

337Noteikumu Nr. 778 3. punktu septiņu dienu laikā pēc postījumu

338konstatēšanas zemes īpašnieks iesniedz VVD reģionālajā vides

339pārvaldē iesniegumu zaudējumu kompensācijai par aizsargājamo sugu

340dzīvnieku nodarītajiem postījumiem augkopībai, akvakultūrai,

341lopkopībai vai biškopībai. No Noteikumu Nr. 778 28. punkta

342izriet, ka kompensācija netiek aprēķināta un izmaksāta, ja

343iesniegums par tās izmaksu iesniegts laikā, kad novērtēt

344postījumu raksturu vairs nav iespējams, ja nav ievērotas

345attiecīgo nozari regulējošos normatīvajos aktos noteiktās

346prasības, ja akvakultūrā nav veikti zivjēdāju putnu atbaidīšanas

347vai skaita kontroles pasākumi vai ir pārkāptas vides aizsardzības

348normatīvajos aktos noteiktās prasības, ja norādīts nepamatots vai

349apzināti paaugstināts zaudējumu apmērs, ja ir konstatēts, ka

350zaudējumu nodarīšana pieļauta apzināti vai ir veicināta. Līdz ar

351to zemes īpašnieks ir tiesīgs saņemt kompensāciju par

352aizsargājamo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem postījumiem

353vienīgi tad, ja viņš izpildījis visas normatīvajos aktos

354noteiktās prasības.

3558.3. Tādējādi, no vienas puses, likums "Par īpaši

356aizsargājamām dabas teritorijām", Sugu un biotopu

357aizsardzības likums un citi normatīvie akti vides aizsardzības

358jomā ierobežo personas - zemes īpašnieka - tiesības brīvi

359rīkoties ar savu nekustamo īpašumu un izvēlēties, kāda veida

360saimniecisko darbību viņš veiks. Tomēr, no otras puses, Sugu un

361biotopu aizsardzības likums un uz tā pamata izdotie Noteikumi Nr.

362778 paredz zemes īpašniekam tiesības saņemt no valsts budžeta

363kompensāciju par aizsargājamo sugu dzīvnieku nodarītajiem

364būtiskiem postījumiem pēc tam, kad ir iestājušies konkrēti

365nosacījumi un izpildītas noteiktas prasības. Šādā veidā tiek

366atlīdzināti zaudējumi, ko zemes īpašnieks cieš tāpēc, ka

367teritorijai noteikta īpaša aizsardzība un saimnieciskās darbības

368ierobežojumi ar mērķi saglabāt aizsargājamo sugu dzīvniekus. Tā

369kā kompensācijai ir ekonomiska vērtība, tiesības to prasīt ir

370mantiska rakstura tiesības.

371Tādējādi kompensācija par

372aizsargājamo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem postījumiem

373ietilpst Satversmes 105. pantā minētā jēdziena

374"īpašums" saturā.

3759. Zemes īpašnieku tiesības uz kompensāciju par

376aizsargājamo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem postījumiem

377Sugu un biotopu aizsardzības likumā tika nostiprinātas jau 2000.

378gadā. Pieteikumā norādīts, ka SIA "Sātiņi-S"

379kompensāciju par aizsargājamo sugu dzīvnieku nodarītajiem

380būtiskiem postījumiem saņēmusi 2006., 2007. un 2008. gadā (sk.

381lietas materiālu 1. sēj. 6. lpp.).

382Tādējādi zemes īpašniekiem varēja izveidoties tiesiskā

383paļāvība uz to, ka šāda kompensācija tiks aprēķināta un izmaksāta

384arī turpmāk.

385Pieņemot un piemērojot apstrīdēto normu, šī kompensācija

386netika aprēķināta un izmaksāta 2009., 2010. un 2011. gadā.

387Turklāt ierobežojums tika attiecināts arī uz sešiem mēnešiem

388pirms apstrīdētās normas spēkā stāšanās brīža, proti, uz 2009.

389gada pirmo pusgadu.

390Tādējādi apstrīdētā norma ne vien

391ierobežo zemes īpašnieku tiesības saņemt kompensāciju par

392aizsargājamo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem postījumiem

393konkrētā periodā, bet arī skar viņiem izveidojušos tiesisko

394paļāvību.

395Līdz ar to izskatāmajā lietā apstrīdētās normas atbilstība

396Satversmes 105. pantam jāvērtē kopsakarā ar Satversmes 1.

397pantu.

39810. Satversmes 105. pants paredz gan īpašuma tiesību

399netraucētu īstenošanu, gan arī valsts tiesības sabiedrības

400interesēs ierobežot īpašuma izmantošanu. Proti, vispārējais

401princips - īpašuma netraucēta izmantošana - vienmēr ir aplūkojams

402kopsakarā ar valsts tiesībām ierobežot īpašuma izmantošanu.

403Tādējādi tiesības uz īpašumu nav absolūtas.

404Īpašuma tiesības var ierobežot, ja ierobežojums ir

405attaisnojams, proti, Satversmes tiesai jāvērtē:

4061) vai pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu;

4072) vai ierobežojumam ir leģitīms mērķis;

4083) vai ierobežojums ir samērīgs ar tā leģitīmo mērķi (sk.

409Satversmes tiesas 2002. gada 20. maija spriedumu lietā Nr.

4102002-01-03 un 2011. gada 25. oktobra sprieduma lietā Nr.

4112011-01-01 13. punktu).

41211. Apstrīdētā norma ietverta Sugu un biotopu

413aizsardzības likumā ar 2009. gada 12. jūnija likumu

414"Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā". Lietā

415netiek apšaubīts tas, ka apstrīdētā norma ir pieņemta un

416izsludināta Satversmē un Saeimas kārtības rullī noteiktajā

417kārtībā.

418Līdz ar to no apstrīdētās normas

419izrietošais pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu.

42012. Ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt

421apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti,

422ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu - leģitīma mērķa -

423labad (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 22. decembra sprieduma

424lietā Nr. 2005-19-01 9. punktu un 2010. gada 27. oktobra

425sprieduma lietā Nr. 2010-12-03 14. punktu).

426Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka apstrīdētās normas

427leģitīmais mērķis ir valsts budžeta līdzekļu taupīšana

428ekonomiskās krīzes apstākļos. Arī Saeima par apstrīdētās normas

429leģitīmo mērķi uzskata sabiedrības labklājības aizsardzību,

430proti, šīs normas pieņemšana 2009. gada vidū bijusi viens no

431ekonomiskās krīzes pārvarēšanas pasākumiem.

432Vairākos Satversmes tiesas spriedumos secināts, ka 2009. gadā

433Latvijas valsts ekonomikas lejupslīdes situācijā bija spiesta

434būtiski samazināt budžeta izdevumus visām nozarēm. Ekonomiskās

435krīzes novēršana, valstij atrodoties sarežģītā finansiālā

436situācijā, uzskatāma par tādu rīcību, kas vērsta uz citu personu

437tiesību un sabiedrības labklājības aizsardzību. Turklāt šādos

438apstākļos, lai iespēju robežās mazinātu nelabvēlīgās sekas,

439valsts institūciju rīcībai jābūt pēc iespējas ātrākai,

440saskaņotākai un izlēmīgākai. Attiecīgo pasākumu veikšanai tām

441nepieciešama saprātīga rīcības brīvība. Tomēr valsts ekonomiskā

442situācija vai nepieciešamība samazināt budžeta deficītu nevar

443kalpot par vispārīgu attaisnojumu tam, ka valsts atkāpjas no

444personām iepriekš piešķirtajām tiesībām (sk. Satversmes tiesas

4452009. gada 21. decembra sprieduma lietā Nr. 2009-43-01 27.2.

446punktu un 2010. gada 18. janvāra sprieduma lietā Nr. 2009-11-01

44715. punktu).

448Lai sabalansētu valsts budžetā pieejamos līdzekļus atbilstoši

449sabiedrības vajadzībām un interesēm, ar apstrīdēto normu uz laiku

450tika apturēta kompensācijas aprēķināšana un izmaksa.

451Tādējādi apstrīdētajā normā

452noteiktajam pamattiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis -

453aizsargāt sabiedrības labklājību, līdzsvarojot valsts budžeta

454ieņēmumus un izdevumus.

45513. Lai noskaidrotu, vai ierobežojums ir samērīgs ar

456leģitīmo mērķi, kuru valsts, nosakot šo ierobežojumu, vēlējusies

457sasniegt, nepieciešams pārbaudīt, vai tiek nodrošināts saprātīgs

458līdzsvars starp personas pamattiesību ierobežojumu un sabiedrības

459interesēm. Citiem vārdiem, ir jāizvērtē:

4601) vai likumdevēja izraudzītie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā

461mērķa sasniegšanai;

4622) vai likumdevēja rīcība ir nepieciešama, proti, vai mērķi

463nevar sasniegt ar citiem, personas tiesības un likumiskās

464intereses mazāk ierobežojošiem līdzekļiem;

4653) vai šāda rīcība ir atbilstoša, proti, vai labums, ko iegūs

466sabiedrība, ir lielāks par personas tiesībām un likumiskajām

467interesēm nodarīto zaudējumu.

468Ja tiek atzīts, ka tiesību norma neatbilst kaut vienam no šiem

469kritērijiem, tad tā neatbilst samērīguma principam un ir

470prettiesiska (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2002. gada 19.

471marta sprieduma lietā Nr. 2001-12-01 secinājumu daļas 3.1.

472punktu).

47314. Līdz apstrīdētās normas spēkā stāšanās brīdim no

474valsts budžeta kompensācijas izmaksai tika piešķirti:

4751) 2004. gadā - LVL 51 972,92 (saņemti 24 kompensācijas

476pieprasījumi);

4772) 2005. gadā - LVL 40 651,00 (saņemti 18 kompensācijas

478pieprasījumi);

4793) 2006. gadā - LVL 140 063,00 (saņemti 53 kompensācijas

480pieprasījumi);

4814) 2007. gadā - LVL 98 000,00 (saņemti 43 kompensācijas

482pieprasījumi);

4835) 2008. gadā - LVL 356 272,70 (saņemti 109 kompensācijas

484pieprasījumi), paredzot kompensāciju izmaksu veikt divos posmos:

485LVL 298 000,00 apmērā 2008. gadā un LVL 58 272,70 apmērā 2009.

486gada pirmajā ceturksnī (sk. lietas materiālu 1. sēj. 28.

487lpp.).

488Likumā "Par valsts budžetu 2009. gadam" sākotnēji

489kompensācijas izmaksai attiecīgajā gadā bija paredzēti LVL 298

490000 (sk.

491http://titania.saeima.lv/LIVS/SaeimaLIVS.nsf/0/858C34ED21F204DBC2257513003231F1?OpenDocument,

492aplūkots 2014. gada 21. februārī). Savukārt Saeimā 2009. gada

49312. jūnijā pieņemtajā likumā "Grozījumi likumā "Par

494valsts budžetu 2009. gadam"" šie izdevumi vairs netika

495paredzēti (sk.

496http://titania.saeima.lv/LIVS/SaeimaLIVS.nsf/0/98F083A8CD3E8A9EC22575E00036236E?OpenDocument,

497aplūkots 2014. gada 21. februārī).

498Tādējādi, nosakot, ka kompensācija par aizsargājamo sugu

499dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem postījumiem netiek aprēķināta un

500izmaksāta 2009., 2010. un 2011. gadā, tika panākts valsts budžeta

501līdzekļu ietaupījums.

502Līdz ar to apstrīdētā norma ir

503piemērota leģitīmā mērķa - sabiedrības labklājības aizsardzība -

504sasniegšanai.

50515. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka likumdevējs nav

506rīkojies iespējami saudzējoši un nav ņēmis vērā zemes īpašnieku

507intereses. Savukārt Saeima uzskata, ka attiecībā uz personas

508pamattiesībām izraudzīts iespējami saudzīgākais risinājums, jo

509zemes īpašniekiem tiesības uz kompensāciju par aizsargājamo sugu

510dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem postījumiem ir nevis atņemtas

511pavisam, bet tikai ierobežotas uz noteiktu periodu.

51215.1. Satversmes tiesai spriedumā nav jānorāda visi

513iespējamie saudzējošākie līdzekļi. Konstatējot, ka ir kaut viens

514mazāk ierobežojošs līdzeklis, ir arī pamats atzīt, ka apstrīdētā

515norma nesamērīgi ierobežo pamattiesības. Tomēr saudzējošāks

516līdzeklis ir nevis jebkurš cits, bet tikai tāds līdzeklis, ar

517kuru var sasniegt leģitīmo mērķi vismaz tādā pašā kvalitātē

518(sk. Satversmes tiesas 2005. gada 13. maija sprieduma lietā

519Nr. 2004-18-0106 secinājumu daļas 19. punktu un 2014. gada 9.

520janvāra sprieduma lietā Nr. 2013-08-01 14. punktu).

521Satversmes tiesa vairākkārt vērtējusi tiesību normas, ar kurām

522kādas nozares finansējums tika samazināts ekonomiskās lejupslīdes

523situācijā 2009. un 2010. gadā. Var piekrist Saeimai, ka

524izskatāmajā lietā Satversmes tiesai jāņem vērā tie paši

525apsvērumi, ko tā jau ņēmusi vērā, lemjot par citiem ekonomiskās

526krīzes pārvarēšanas pasākumiem. Taču, izvērtējot, vai konkrētajā

527situācijā likumdevējs izvēlējies iespējami saudzējošāko līdzekli,

528jāievēro, ka iepriekš izskatītajās lietās tika vērtēts

529regulējums, ar kuru vai nu procentuāli samazināts kādam mērķim

530paredzētais finansējums, vai arī tā izmaksa atlikta uz konkrētu

531laiku (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2009. gada 21.

532decembra sprieduma lietā Nr. 2009-43-01 1. punktu un 2010. gada

53327. oktobra sprieduma lietā Nr. 2010-12-03 1.2. punktu).

534Izskatot likumprojektu, ar kuru Sugu un biotopu aizsardzības

535likumā tika ietverta apstrīdētā norma, Saeima noraidīja Ministru

536kabineta priekšlikumu izslēgt no likuma tā 10. pantu, kurā

537paredzētas zemes īpašnieku tiesības saņemt kompensāciju par

538aizsargājamo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem postījumiem.

539Tādējādi zemes īpašniekiem formāli tika un joprojām ir saglabātas

540tiesības saņemt kompensāciju par aizsargājamo sugu dzīvnieku

541nodarītajiem būtiskiem postījumiem. Taču, ar apstrīdēto normu

542nosakot periodu, kurā kompensācija netiek aprēķināta un

543izmaksāta, turklāt vēlākajos gados šo periodu vairākkārt

544pagarinot, šo zemes īpašnieku tiesību realizācija faktiski ir

545liegta.

54615.2. Par izskatāmajā lietā iespējamiem alternatīviem

547risinājumiem var spriest pēc tā, kādi grozījumi tiesiskajā

548regulējumā ekonomiskās lejupslīdes apstākļos tika veikti citās

549nozarēs.

550Piemēram, vienlaikus ar apstrīdēto normu tika pieņemts arī

551likums "Grozījumi likumā "Par zemes īpašnieku tiesībām

552uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši

553aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos"", kas

554paredzēja, ka atlīdzību par mežsaimnieciskās darbības

555ierobežojumiem neizmaksā tikai 2010. gadā (sk.

556http://titania.saeima.lv/LIVS/SaeimaLIVS.nsf/0/769CC6C80878A0FAC22575D8002F9F9A?OpenDocument,

557aplūkots 2014. gada 21. februārī). Vēlāk šis tiesību

558ierobežojums tika attiecināts arī uz 2011. un 2012. gadu.

559Savukārt, lemjot par apstrīdētās normas pieņemšanu, deputāti

560neatbalstīja priekšlikumu kompensāciju par aizsargājamo sugu

561dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem postījumiem neaprēķināt un

562neizmaksāt tikai 2010. un 2011. gadā. Toties tika atbalstīts

563Ministru kabineta priekšlikums neaprēķināt un neizmaksāt

564kompensāciju arī 2009. gadā (sk. lietas materiālu 1. sēj. 112.

565lpp.). Tādējādi viens no konkrētajā situācijā iespējamiem

566alternatīviem risinājumiem bija noteikt kompensācijas

567aprēķināšanas un izmaksas ierobežojumu no kāda brīža nākotnē,

568piemēram, no grozījumu spēkā stāšanās brīža, attiecinot šo

569ierobežojumu tikai uz atlikušo 2009. gada daļu, vai arī no 2010.

570gada.

571Saeima kā pamatojumu tam, ka ierobežojums attiecināts uz visu

5722009. gadu, min kārtību, kādā piešķirama kompensācija par

573aizsargājamo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem postījumiem

574(sk. lietas materiālu 1. sēj. 20. lpp.). Proti, to, ka

575saskaņā ar Noteikumu Nr. 778 30. un 32. punktu par kompensācijas

576piešķiršanu zemes īpašniekiem tiek lemts vienu reizi gadā - līdz

57730. novembrim, bet kompensācija tiek izmaksāta 10 darba dienu

578laikā pēc lēmuma pieņemšanas. Pēc Satversmes tiesas ieskata,

579minētais arguments nav būtisks, jo Noteikumu Nr. 778 3. un 19.

580punkts paredz, ka zemes īpašniekam VVD reģionālā vides pārvalde

581jāinformē par aizsargājamo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem

582postījumiem septiņu dienu laikā pēc to konstatēšanas. Savukārt

583komisijai 14 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas jāveic

584pārbaude dabā, lai konstatētu nodarītos postījumus un novērtētu

585to novēršanai veiktos pasākumus. Tādējādi postījumi tiek

586konstatēti visa gada garumā un zaudējumi var tikt aprēķināti

587biežāk nekā tikai vienu reizi gadā.

588Pēc Satversmes tiesas ieskata, izskatāmajā lietā bija vēl

589viena iespēja - turpmāk tāpat kā iepriekš aprēķināt kompensāciju

590par aizsargājamo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem

591postījumiem, bet šīs kompensācijas izmaksu atlikt uz noteiktu

592laiku. Piemēram, Ministru kabineta 2008. gada 15. aprīļa

593noteikumi Nr. 280 "Noteikumi par finansiāli atbalstāmajām

594kvotām biodegvielai" 2009. gada 13. oktobrī tika papildināti

595ar 30. punktu, nosakot, ka valsts tiešā atbalsta ietvaros

596piešķirtos maksājumus biodegvielas ražotājiem par 2008. gada

597otrajā pusgadā saražoto biodegvielu izmaksā līdz 2019. gadam

598atbilstoši attiecīgajā valsts budžeta apakšprogrammā pieejamam

599finansējumam. Savukārt Satversmes tiesa šo regulējumu atzina par

600nepieciešamu leģitīmā mērķa sasniegšanai (sk. Satversmes

601tiesas 2010. gada 27. oktobra sprieduma lietā Nr. 2010-12-03 17.

602punktu).

603Tāpat bija iespējams uz laiku noteikt procentuālu

604kompensācijas samazinājumu vai citus kompensējošus mehānismus

605zemes īpašniekiem, kas cieš zaudējumus aizsargājamo sugu

606dzīvnieku nodarīto postījumu dēļ.

607Līdz ar to secināms, ka likumdevējam apstrīdētās normas

608pieņemšanas laikā bija iespēja izvēlēties personas pamattiesības

609saudzējošāku risinājumu. Taču tas, vai kāds no minētajiem

610alternatīvajiem risinājumiem ļautu sasniegt leģitīmo mērķi tādā

611pašā kvalitātē kā apstrīdētajā normā noteiktais ierobežojums, ir

612noskaidrojams kopsakarā ar to, vai likumdevējs, pieņemot

613apstrīdēto normu, rīkojies atbilstoši, proti, vai labums, ko

614iegūst sabiedrība, ir lielāks par personas tiesībām un

615likumiskajām interesēm nodarīto zaudējumu.

61616. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka sabiedrības

617ieguvums no apstrīdētās normas nav lielāks par personas tiesībām

618un likumiskajām interesēm nodarīto zaudējumu. Savukārt Saeima

619izsaka pretēju viedokli.

62016.1. Izvērtējot pamattiesību ierobežojuma atbilstību

621leģitīmajam mērķim, jāpārliecinās par to, vai nelabvēlīgās sekas,

622kas personai rodas tās pamattiesību ierobežojuma rezultātā, nav

623lielākas par labumu, ko no šā ierobežojuma gūst sabiedrība

624kopumā.

625Satversmes tiesa ir secinājusi, ka straujas ekonomiskās

626lejupslīdes apstākļos tiesiskās paļāvības princips prasa

627līdzsvarot personu tiesisko paļāvību ar sabiedrības interesēm. No

628vienas puses, sabiedrībai nozīmīgu interešu aizskāruma novēršanai

629būtu dodama prioritāte salīdzinājumā ar tiesiskās paļāvības

630principu. No otras puses, izvērtējot apstrīdētās normas

631atbilstību samērīguma principam, jāņem vērā arī tas, vai

632vienlaikus ar grozījumiem normatīvajos aktos personai tiek

633paredzēta iespēja īstenot tiesības, ko valsts tai reiz

634piešķīrusi. Tāpat būtiski ir tas, vai paredzēta saudzējoša pāreja

635uz jauno tiesisko regulējumu, kas citastarp var izpausties kā

636saprātīga pārejas termiņa noteikšana vai kompensācijas

637paredzēšana. Valstij būtu jāpilda savs pienākums paredzēt

638saprātīgu pārejas periodu galvenokārt tādēļ, ka personas ir

639paļāvušās uz konkrētu normatīvo regulējumu un tajā ietvertajām

640tiesībām un pārejas periods ir nepieciešams, lai personas varētu

641pārorientēties uz kārtību, kāda paredzēta jaunajā tiesiskajā

642regulējumā (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 6. jūlija

643sprieduma lietā Nr. 2008-38-03 13. punktu, 2009. gada 26.

644novembra sprieduma lietā Nr. 2009-08-01 25. punktu un 2010. gada

64527. oktobra sprieduma lietā Nr. 2010-12-03 18. punktu).

64616.2. Nekustamā īpašuma lietošanas un saimnieciskās

647darbības ierobežojumi var tikt noteikti vides saglabāšanas un

648aizsardzības interesēs. Zemes īpašnieki kā sabiedrības locekļi šo

649interešu labad ir spiesti attiecīgos ierobežojumus paciest.

650Paredzot zemes īpašniekiem tiesības uz kompensāciju par

651aizsargājamo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem postījumiem,

652viņiem tika garantēts, ka valsts tiem atlīdzinās radušos

653zaudējumus, ja viņi pildīs vides saglabāšanas un aizsardzības

654nolūkos uzliktos pienākumus un ievēros noteiktos saimnieciskās

655darbības ierobežojumus. Šādas garantijas līdzsvaro valsts

656noteiktos īpašuma tiesību ierobežojumus.

657Kā norādīts pieteikumā, dabas liegumā esošo vērtību

658aizsardzība ir vērsta ne tikai uz to, lai zemes īpašnieks

659atturētos no saimnieciskās darbības, kas nesaskan ar

660ierobežojumiem, bet arī uz to, lai tiktu veiktas darbības vai

661pasākumi, kas nodrošina dabiskās vides saglabāšanu un uzturēšanu

662(sk. lietas materiālu 1. sēj. 5. lpp.). Tātad zemes

663īpašnieki ir spiesti turpināt saimniecisko darbību pat tad, ja tā

664nes zaudējumus. Piemēram, 92 procenti no pieteicējai

665administratīvajā lietā - SIA "Sātiņi-S" - piederošā

666nekustamā īpašuma atrodas dabas lieguma "Sātiņu dīķi"

667teritorijā. Sabiedrībai nozīmīgākā un vides saglabāšanas un

668aizsardzības kontekstā lielākā attiecīgās teritorijas vērtība ir

669putnu sugu daudzveidība un dīķi, kas rada labvēlīgus apstākļus

670ornitoloģijai. Lai šo vērtību saglabātu, SIA "Sātiņi-S"

671ir jāturpina aktīva saimnieciskā darbība dīķsaimniecībā.

6722009. gada vidū, pieņemot un piemērojot apstrīdēto normu, tika

673pārtraukta kompensācijas par īpaši aizsargājamo sugu dzīvnieku

674nodarītajiem būtiskiem postījumiem aprēķināšana un izmaksa.

675Satversmes tiesa secina, ka, apturot šīs kompensācijas

676aprēķināšanu un izmaksu un neatbrīvojot zemes īpašniekus no

677pienākuma nodrošināt labvēlīgus apstākļus aizsargājamo sugu

678dzīvniekiem, to nodarīto postījumu izmaksas tiek pilnībā

679pārliktas uz zemes īpašniekiem.

680Tādējādi, pieņemot apstrīdēto normu, zemes īpašniekiem netika

681paredzēta nedz iespēja īstenot tiem savulaik valsts piešķirtās

682tiesības, nedz arī citi mehānismi, kas pilnīgi vai daļēji

683kompensētu viņiem radušos zaudējumus. Tāpat netika noteikts

684pārejas periods, kurā zemes īpašnieki varētu piemēroties

685jaunajiem apstākļiem.

68616.3. Satversmes tiesa norāda, ka sabiedrība un valsts

687ir ieinteresēta ne tikai valsts budžeta līdzekļu taupīšanā, bet

688arī vides saglabāšanā un aizsardzībā. 2013. gada rudenī Saeimai

689Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta "Grozījumi Sugu un

690biotopu aizsardzības likumā" sākotnējās ietekmes novērtējuma

691ziņojumā (anotācijā) atzīts, ka bioloģiskās daudzveidības

692saglabāšana ir viens no pamatnosacījumiem cilvēku labklājības

693nodrošināšanai un ekonomisko aktivitāšu pastāvēšanai, ka noteiktu

694sugu dzīvnieki tiek aizsargāti visas sabiedrības interesēs un

695līdz ar to ir būtiski saglabāt kompensāciju sistēmu, lai novērstu

696zemes īpašnieku un visas sabiedrības neapmierinātību par

697aizsargājamo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem postījumiem,

698kuri netiek attiecīgi kompensēti (sk. lietas materiālu 1. sēj.

699117. lpp.). Turklāt valsts saistības šajā jomā izriet ne vien

700no nacionālajām tiesību normām, bet arī no Latvijai saistošiem

701starptautiskajiem līgumiem, piemēram, 1979. gada Konvencijas par

702migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību.

703Lai gan apstrīdētā norma tajā noteiktajā periodā ļāva ietaupīt

704visus konkrētajam mērķim paredzētos līdzekļus, ilgtermiņā

705sabiedrības ieguvums būtu lielāks tad, ja likumdevējs būtu

706izvēlējies kādu zemes īpašnieku tiesības saudzējošāku risinājumu.

707Nepārliekot visas aizsargājamo sugu dzīvnieku nodarīto postījumu

708izmaksas uz zemes īpašniekiem, tiktu nodrošināts tas, ka viņi

709sekmīgāk turpina saimniekot un vienlaikus rūpējas arī par vides

710saglabāšanu un aizsardzību. Turklāt jāņem vērā, ka līdz 2008.

711gadam kompensācijai piešķirtas salīdzinoši nelielas summas un

712attiecīgi tāds pats bijis arī valsts budžeta līdzekļu

713ietaupījums. Savukārt zemes īpašniekiem šī kompensācija var

714izrādīties būtiska savas saimnieciskās darbības sekmīgai

715turpināšanai.

716Satversmes tiesa secina, ka likumdevējs varēja izvēlēties

717personas pamattiesības saudzējošāku risinājumu, turklāt

718sabiedrības ieguvums no apstrīdētajā normā noteiktā pamattiesību

719ierobežojuma nav lielāks par personas tiesībām nodarīto

720kaitējumu.

721Līdz ar to no apstrīdētās normas

722izrietošais pamattiesību ierobežojums neatbilst samērīguma un

723tiesiskās paļāvības principiem un apstrīdētā norma neatbilst

724Satversmes 1. un 105. pantam.

72517. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 32. panta trešo

726daļu tiesību norma, kuru Satversmes tiesa atzinusi par

727neatbilstošu augstāka juridiskā spēka tiesību normai, uzskatāma

728par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas

729dienas, ja Satversmes tiesa nav lēmusi citādi. Savukārt saskaņā

730ar Satversmes tiesas likuma 31. panta 11. punktu gadījumā, kad

731Satversmes tiesa kādu tiesību normu atzīst par neatbilstošu

732augstāka juridiskā spēka tiesību normai, tai jānosaka brīdis, ar

733kuru attiecīgā norma zaudē spēku.

734Nosakot konkrētu brīdi, ar kuru apstrīdētā norma zaudē spēku,

735Satversmes tiesa izvērtē, vai apstrīdētās normas atzīšana par

736spēku zaudējušu ar atpakaļejošu datumu ir nepieciešama

737izskatāmajā administratīvajā lietā aizskartās personas

738pamattiesību aizsardzībai un vai pastāv kādi apsvērumi,

739atbilstoši kuriem apstrīdētā norma būtu jāatzīst par spēkā

740neesošu ar atpakaļejošu datumu tikai attiecībā uz konkrētu

741personu (sk. Satversmes tiesas 2012. gada 7. jūnija sprieduma

742lietā Nr. 2011-19-01 20. punktu).

743Konstitucionālajai tiesai likums ne vien dod pilnvaras, bet

744arī uzliek atbildību par to, lai tās spriedumi sociālajā

745realitātē nodrošinātu tiesisko stabilitāti, skaidrību un mieru.

746Satversmes tiesai iespēju robežās jāatturas no tādu lēmumu

747pieņemšanas, kuri būtu finansiāli vai organizatoriski grūti

748izpildāmi (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 21. decembra

749sprieduma lietā Nr. 2009-43-01 35.1. punktu un 2013. gada 24.

750oktobra sprieduma lietā Nr. 2012-23-01 20.2. punktu).

751Izspriežamajā lietā Pieteikuma iesniedzējs, izskatot

752administratīvo lietu, lai novērstu privātpersonas - pieteicējas

753attiecīgajā administratīvajā lietā - pamattiesību aizskārumu,

754vērsies Satversmes tiesā ar pieteikumu par apstrīdētās normas

755atbilstību Satversmes 1. un 105. pantam. Satversmes tiesa secina,

756ka apstrīdētās normas atzīšana par spēku zaudējušu no tās

757pieņemšanas brīža attiecībā uz pieteicēju administratīvajā lietā

758- SIA "Sātiņi-S" - ir vienīgā iespēja aizsargāt tās

759pamattiesības.

760Saskaņā ar apstrīdēto normu 2009., 2010. un 2011. gadā

761kompensācija par aizsargājamo sugu dzīvnieku nodarītajiem

762būtiskiem postījumiem zemes īpašniekiem ne vien netika izmaksāta,

763bet pat netika aprēķināta. Tādējādi Satversmes tiesa uzskata, ka

764šajā gadījumā apstrīdētās normas atcelšanai nevar piešķirt

765vispārēju atpakaļvērstu spēku. Līdz ar to tiesiskās stabilitātes

766un skaidrības saglabāšanai piemērots risinājums ir apstrīdētās

767normas atcelšana tikai attiecībā uz SIA "Sātiņi-S".

76818. Valsts varas pienākums ir savā darbībā ievērot

769tiesiskas valsts principus. Visupirms tas nozīmē, ka likumdevējam

770ir pienākums periodiski apsvērt, vai tiesiskais regulējums

771joprojām ir efektīvs, piemērots un nepieciešams un vai tas kādā

772veidā nebūtu pilnveidojams. Turklāt tiesiskas valsts

773principi prasa, lai Satversmes tiesa atbilstoši tās kompetencei

774nodrošinātu tādas tiesību sistēmas pastāvēšanu, kurā pēc iespējas

775pilnīgāk tiktu novērsts Satversmei vai citām augstāka juridiskā

776spēka tiesību normām neatbilstošs tiesiskais regulējums (sk.

777Satversmes tiesas 2014. gada 9. janvāra sprieduma lietā Nr.

7782013-08-01 18.2. punktu).

779Vairākās nozarēs ekonomiskās lejupslīdes novēršanas pasākumi

780jau pabeigti. Piemēram, atlīdzība par mežsaimnieciskās darbības

781ierobežojumiem netika aprēķināta un izmaksāta tikai 2010.-2012.

782gadā. Turpretī savas tiesības uz kompensāciju par aizsargājamo

783sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem postījumiem zemes īpašnieki

784nevar īstenot jau piecus gadus. Proti, Sugu un biotopu

785aizsardzības likuma pārejas noteikumi 2011. gada 15. decembrī

786tika papildināti ar 11. punktu, bet 2013. gada 6. novembrī - ar

78714. punktu, nosakot, ka kompensāciju neaprēķina un neizmaksā arī

7882012., 2013. un 2014. gadā.

7892013. gada 6. novembra likuma "Grozījumi Sugu un biotopu

790aizsardzības likumā" sākotnējās ietekmes novērtējuma

791ziņojumā (anotācijā) norādīts, ka 2014. gadā kompensāciju nevar

792izmaksāt, jo valsts budžetā tam nav līdzekļu. Turklāt likums tika

793pieņemts steidzamības kārtā vienlaikus ar citiem valsts budžeta

794paketes likumiem, nekonsultējoties ar ekspertiem un neiesaistot

795sabiedrību likumprojekta tapšanā (sk. lietas materiālu 1. sēj.

796116.-120. lpp.).

797Saeimas Juridiskais birojs savā 2013. gada 15. oktobra

798atzinumā Nr. 12/13-1-203-11/13 par likumprojektu "Grozījumi

799Sugu un biotopu aizsardzības likumā" ir lūdzis Budžeta un

800finanšu (nodokļu) komisiju izvērtēt, "vai ir pietiekams

801pamatojums pārcelt termiņu kompensācijas aprēķināšanai un

802izmaksai un vai nav iespējams kāds saudzējošāks risinājums"

803(sk. lietas materiālu 1. sēj. 87. lpp.). Turklāt otrajam

804lasījumam Juridiskais birojs bija iesniedzis priekšlikumu

805papildināt Sugu un biotopu aizsardzības likuma pārejas noteikumus

806ar punktu, kas paredzētu, ka 2009.-2014. gadā neizmaksātā

807kompensācija tiek izmaksāta 2015. gadā (sk. lietas materiālu

8081. sēj. 123. lpp.). Atbildīgā komisija un Saeima šo

809priekšlikumu noraidīja.

810Satversmes tiesa vērš Saeimas uzmanību uz nepieciešamību

811izvērtēt Sugu un biotopu aizsardzības likuma pārejas noteikumu

81214. punktā ietverto ierobežojumu, kas jau piekto gadu liedz zemes

813īpašniekiem saņemt kompensāciju par aizsargājamo sugu dzīvnieku

814nodarītajiem būtiskiem postījumiem.

815Nolēmumu

816daļa

817Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

818Satversmes tiesa

819nosprieda:

8201. Atzīt Sugu un biotopu

821aizsardzības likuma pārejas noteikumu 8. punktu par neatbilstošu

822Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105. pantam.

8232. Atzīt Sugu un biotopu

824aizsardzības likuma pārejas noteikumu 8. punktu attiecībā uz SIA

825"Sātiņi-S" par neatbilstošu Latvijas Republikas

826Satversmes 1. un 105. pantam un spēkā neesošu no tā pieņemšanas

827brīža.

828Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

829Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

830Tiesas sēdes priekšsēdētāja

831A.Branta