11. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas Ārstu

biedrība - norāda, ka ar

Tabakas un tās aizstājējproduktu

aprites likuma 3. panta pirmās daļas 8. punktu un

pielikumu noteiktie ierobežojumi

attiecībā uz aromatizētājiem mazinās Produktu pievilcību un

iespēju, ka personas uzsāk to lietošanu. Savukārt ar

Tabakas un tās aizstājējproduktu aprites likuma 3. panta

5.1 daļas 3. punktu noteiktie nikotīna koncentrācijas ierobežojumi

tabakas aizstājējproduktos mazinās nikotīna atkarības veidošanās

un saindēšanās riskus.

Šobrīd vēl nav ilgtermiņa datu par

elektronisko smēķēšanas ierīču kaitīgumu. Tomēr strauji

paplašinās pieejamā informācija par šo ierīču izdalīto tvaiku

toksicitāti un ietekmi uz smēķētāju veselību. Elektroniskās

cigaretes ir tikpat kaitīgas plaušu veselībai kā tradicionālās

tabakas cigaretes, un ilgstoša nikotīna tvaiku iedarbība var

izraisīt ievērojamus plaušu bojājumus. Kombinācijā ar

aromatizētājiem un citām vielām, kā arī mijiedarbībā ar

sildelementu veidojas jauni toksiski savienojumi, kuriem ir

būtiska ietekme uz elpošanas sistēmu un sistēmiska nelabvēlīga

ietekme uz visu organismu.

Cilvēka plaušas attīstās līdz 21

gada vecumam, savukārt smadzeņu attīstība beidzas 25 gadu vecumā.

Mūsdienās liela daļa jauniešu smēķēšanu uzsāk, vēl būdami

nepilngadīgi. Aromatizētāji būtiski paaugstina elektroniskās

cigaretes nesmēķējošu un smēķējošu pusaudžu vēlmi tās lietot.

Elektronisko cigarešu dizains, aromāti, mārketings, kā arī to

lietošanas pieņemamības uztvere palielina elektronisko cigarešu

pievilcību jauniešu vidū.

Saskaņā ar Slimību

profilakses un kontroles centra starptautiskā smēķēšanas pētījuma ietvaros 2019.

gadā veiktās aptaujas datiem elektroniskās cigaretes vecumā no 13

līdz 15 gadiem regulāri lietojuši 18 procenti skolēnu. Kopš

2011. gada elektronisko cigarešu lietotāju īpatsvars šajā

vecuma grupā ir dubultojies. Nav pamata uzskatīt, ka lietotāju

īpatsvars šajā vecuma grupā nav turpinājis augt. Laikā no 2016.

gada līdz 2022. gadam elektroniskās cigaretes izmēģinājušo 15

līdz 24 gadus veco jauniešu īpatsvars ir dubultojies un ir

visaugstākais šajā vecuma grupā. Ar

Grozījumiem ieviestie ierobežojumi tika noteikti ar mērķi

neiesaistīt smēķēšanā un nepadarīt no tās atkarīgus cilvēkus,

kuri nekad nav smēķējuši, sevišķi bērnus un jauniešus.

Jauniešiem, kuri kļūst atkarīgi no

nikotīna, ir lielāks risks kļūt par tabakas

lietotājiem.

Nikotīns ir toksisks, kancerogēns un kaitīgs cilvēka ķermenim.

Tas izraisa neiroģeneratīvas slimības, kā arī sirds un asinsvadu

slimības. Nikotīna un citu toksisku faktoru iedarbība uz bērniem

un pusaudžiem ir izteiktāka nekā uz pieaugušajiem. Latvijas

Narkoloģijas valsts aģentūras izdotajās vadlīnijās norādīts, ka

nikotīns ir visizteiktākā atkarību radošā viela, kas šajā ziņā

pārspēj heroīnu, kokaīnu, alkoholu un marihuānu. Pusaudžiem pat

reta smēķēšana var palielināt atkarības risku. Jo lielāka

nikotīna vienreizējā deva, jo augstāks atkarības risks. Pusaudža

smadzenes vēl nav nobriedušas un ir īpaši neaizsargātas pret

nikotīnu saturošu produktu kaitīgo ietekmi. Nikotīns negatīvi

ietekmē arī pusaudžu kognitīvās spējas. Ir pierādīts, ka

elektronisko cigarešu lietošana ir saistīta ar pusaudžu

akadēmisko sasniegumu mazināšanos.

Nikotīna spilventiņi Direktīvā 2014/40/ES nav regulēti, jo

tirgū tie parādījās salīdzinoši nesen. Izmaiņu ieviešana

Direktīvā 2014/40/ES ir likumdošanas izaicinājums, un industrija

šo apstākli izmanto. Prasības attiecībā uz nikotīnu saturošām

zālēm un to reģistrāciju ir daudzkārt stingrākas nekā aptuveni

līdzvērtīgas nikotīna devas saturošiem tabakas

aizstājējproduktiem. Pētījumos ir pierādīta nikotīnu saturošo

zāļu efektivitāte smēķēšanas atmešanas procesā, kā arī pārbaudīta

to drošība, un šīs zāles tiek tirgotas aptiekās.