14. pants

Saeima pārņēma Grozījumu likumprojekta Nr. 867/Lp13

izskatīšanu, un tas tika reģistrēts kā likumprojekts Nr. 48/Lp14

(turpmāk - Grozījumu likumprojekts Nr. 48/Lp14).

Grozījumu likumprojektu Nr. 867/Lp13 un Nr. 48/Lp14, tostarp

apstrīdētā regulējuma, pieņemšanas gaitā savu viedokli pauda

Saeimas deputāti, Veselības ministrijas, Finanšu ministrijas,

Ekonomikas ministrijas, Veselības inspekcijas, Slimību un

profilakses kontroles centra, Zāļu valsts aģentūras, Valsts

ieņēmumu dienesta, Valsts policijas, Latvijas Darba devēju

konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras,

Latvijas Tirgotāju asociācijas, Biofarmaceitisko zāļu ražotāju

asociācijas, VSIA "Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas

centrs", Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu

psihiatrijas klīnikas, Latvijas sabiedrības veselības asociācijas

un Latvijas Ārstu biedrības pārstāvji. Tāpat viedokli par plānoto

tiesisko regulējumu sniedza nozares pārstāvji, piemēram, biedrība

"BEZDŪMU NOZARES ASOCIĀCIJA", biedrība

"Tradicionālo un bezdūmu tabakas izstrādājumu

apvienība" un biedrība "Beztabakas Produktu

asociācija". Nozares pārstāvju iebildumi un priekšlikumi

attiecībā uz plānoto regulējumu tika uzklausīti vairākās

Atbildīgās komisijas un tās apakškomisijas sēdēs (sk.,

piemēram, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības

veselības apakškomisijas 2021. gada 18. maija, 2021.

gada 14. septembra un 2022. gada 8. februāra sēžu

audioierakstus, kā arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas

2022. gada 10. maija, 2023. gada 23. un 24. maija sēžu

audioierakstus. Pieejami: saeima.lv). Tādējādi

Grozījumu likumprojektu Nr. 867/Lp13 un Nr. 48/Lp14, tostarp

apstrīdētā regulējuma, apspriešanā piedalījās un tika uzklausīti

gan deputāti, gan atbildīgās institūcijas un eksperti, gan arī

Tabakas un tās aizstājējproduktu aprites likuma regulētās nozares

pārstāvji.

Satversmes tiesa secina, ka apstrīdētā regulējuma izstrādes

process kopumā liecina par to, ka likumdevējs ir apzinājis

konkrēto situāciju kontekstā ar nepieciešamību noteikt prasības

attiecībā uz Produktu sastāvu, ir nodrošinājis pienācīgas

diskusijas un iespējas izteikties par priekšlikumiem attiecībā uz

apstrīdētā regulējuma redakcijām, kā arī uzklausījis un vērtējis

alternatīvus priekšlikumus. Savukārt Pieteikumu iesniedzēju

apgalvojumu, ka likumdevējs, pieņemot apstrīdēto regulējumu, nav

pamatojis tajā noteikto ierobežojumu nepieciešamību, Satversmes

tiesa pārbaudīs, vērtējot pamattiesību ierobežojumu atbilstību

samērīguma principam.

19.2. Pieteikumu iesniedzējas norāda, ka labas

likumdošanas princips ir pārkāpts, jo pielikums ar atļauto

aromatizētāju sarakstu tika iesniegts tikai Grozījumu

likumprojekta Nr. 48/Lp14 trešajam lasījumam un iespēja par to

diskutēt bijusi tikai vienu reizi. Tāpat likumdevējs nav

pienācīgi pamatojis to, kāpēc pielikumā ietvertais atļauto

aromatizētāju saraksts tika pārņemts no Nīderlandes nacionālā

regulējuma.

Tas, ka Atbildīgās komisijas priekšlikums par pielikumu, kurā

iekļauts atļauto aromatizētāju saraksts, tika iesniegts pirms

Grozījumu likumprojekta Nr. 48/Lp14 izskatīšanas trešajā

lasījumā, pats par sevi nenozīmē, ka likums, kurā šis

priekšlikums iestrādāts, nebūtu pieņemts atbilstošā kārtībā.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli likumprojekta izskatīšanas

gaitā attiecīgu pantu, tā daļu vai grozījumus tiesību normā var

iekļaut gan otrajā, gan trešajā lasījumā (sk. Satversmes

tiesas 2011. gada 19. oktobra sprieduma lietā Nr. 2010-71-01

18.1. punktu un 2019. gada 11. jūnija sprieduma lietā Nr.

2019-12-01 31.2. punktu).

No likumdošanas procesa materiāliem izriet, ka jau Grozījumu

likumprojekta Nr. 867/Lp13 otrajam lasījumam tika iesniegts

priekšlikums papildināt Tabakas un tās aizstājējproduktu aprites

likumu ar normu, kas aizliegtu jebkādu aromatizētāju pievienošanu

Produktiem. Par minēto priekšlikumu tika diskutēts vairākās

Atbildīgās komisijas un tās apakškomisijas sēdēs. Pirms Grozījumu

likumprojekta Nr. 48/Lp14 izskatīšanas trešajā lasījumā

Atbildīgās komisijas 2023. gada 23. un 24. maija sēdēs tika

vērtēti priekšlikumi Tabakas un tās aizstājējproduktu aprites

likuma 3. panta pirmās daļas 8. punktā kā izņēmumus no

aromatizētāju aizlieguma noteikt mentola un tabakas aromātus

(sk. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas

Sabiedrības veselības apakškomisijas 2021. gada 23. marta un 6.

aprīļa, kā arī Sociālo un darba lietu komisijas 2022. gada 10.

maija un 2023. gada 23. un 24. maija sēžu audioierakstus.

Pieejami: saeima.lv).

Atbildīgās komisijas 2023. gada 23. maija un 24. maija sēdēs

apspriestais jautājums par atļauto aromatizētāju saraksta izveidi

uzskatāms par turpinājumu jau 13. Saeimas Atbildīgās komisijas

sēdēs aizsāktajai diskusijai par aromatizētāju aizliegumu. Šajās

sēdēs piedalījušies arī Tabakas un tās aizstājējproduktu aprites

likuma regulētās nozares pārstāvji. Tādējādi secināms: lai gan

priekšlikums par pielikumu, kurā iekļauts atļauto aromatizētāju

saraksts, tika iesniegts tikai pirms Grozījumu likumprojekta Nr.

48/Lp14 izskatīšanas trešajā lasījumā, nav gūstams apstiprinājums

tam, ka pielikuma pieņemšanā būtu pārkāpts labas likumdošanas

princips. Savukārt Pieteikumu iesniedzēju argumentus par to, ka

likumdevējs nav pienācīgi pamatojis nepieciešamību pārņemt

atļauto aromatizētāju sarakstu no Nīderlandes nacionālā

regulējuma, Satversmes tiesa pārbaudīs, vērtējot pirmajās

apstrīdētajās normās noteiktā pamattiesību ierobežojuma

atbilstību samērīguma principam.

Pieteikuma iesniedzēja MASS Industry SIA norāda, ka

likumdevējs, pieņemot apstrīdēto regulējumu, nav ņēmis vērā to,

ka Direktīva 2014/40/ES neliedz Produktiem pievienot

aromatizētājus un nav attiecināma uz beztabakas nikotīna

spilventiņiem. Turklāt likumdevējs nav pienācīgi apsvēris pirmo

apstrīdēto normu un trešās apstrīdētās normas atbilstību LESD 34.

pantam. Minētie MASS Industry SIA apsvērumi, kā arī argumenti par

to, ka pirmās apstrīdētās normas un trešā apstrīdētā norma nav

saskaņotas ar citām tiesību sistēmā jau esošām normām un nav

pamatots pārejas periods līdz pirmo un otro apstrīdēto normu

spēkā stāšanās brīdim, ir saistīti ar ierobežojumu tiesiskuma

izvērtējumu pēc būtības. Satversmes tiesa uzskata, ka minētos

argumentus ir lietderīgi pārbaudīt, vērtējot apstrīdētajā

regulējumā ietvertā pamattiesību ierobežojuma atbilstību

samērīguma principam.

Līdz ar to apstrīdētajā regulējumā

ietvertais pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu.