20. pants

Ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt

apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti,

ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu - leģitīma mērķa -

labad (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2020. gada 12. marta

sprieduma lietā Nr. 2019-11-01 14. punktu).

Saeima norāda, ka ar apstrīdēto regulējumu noteiktie Produktu

sastāva ierobežojumi ir vērsti uz to, lai aizsargātu cilvēku

tiesības uz veselību, un ir saistīti arī ar sabiedrības

labklājības aizsardzības interesēm. Pieteikumu iesniedzējas

uzskata, ka apstrīdētajā regulējumā ietverto pamattiesību

ierobežojumu leģitīmais mērķis ir bērnu un jauniešu aizsardzība

no piekļuves nikotīnu saturošiem produktiem.

20.1. Saskaņā ar Satversmes 111. pantu valsts aizsargā

cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības

minimumu.

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka no Satversmes 111. panta

izriet valsts pienākums ievērot, aizsargāt un nodrošināt personas

tiesības uz veselību. Pirmkārt, pienākums ievērot tiesības uz

veselību nozīmē to, ka valstij ir jāatturas no iejaukšanās

personas tiesībās un brīvībās, tātad jāatturas arī no tādām

darbībām, kas ierobežo katras personas iespējas pašai rūpēties

par savas veselības aizsardzību. Otrkārt, pienākums aizsargāt

tiesības uz veselību nozīmē, ka valstij ir jāaizsargā persona no

citu privātpersonu iejaukšanās tās pamattiesību īstenošanā.

Treškārt, pienākums nodrošināt tiesības uz veselību nozīmē, ka

valstij, gādājot par to, lai persona varētu īstenot savas

tiesības uz veselību, ir jāveic atbilstoši pasākumi (sk.

Satversmes tiesas 2023. gada 21. decembra sprieduma lietā Nr.

2022‑28‑03 14.1. punktu).

Saskaņā ar Tabakas un tās aizstājējproduktu aprites likuma 2.

panta pirmo daļu šā likuma mērķis ir aizsargāt sabiedrības

veselību, tostarp cilvēku tiesības dzīvot tīrā un labvēlīgā, ar

smēķēšanai paredzētu tabakas izstrādājumu un augu smēķēšanas

produktu dūmiem, kā arī ar elektronisko smēķēšanas ierīču tvaiku

nepiesārņotā vidē. Arī Grozījumu mērķis ir sabiedrības, īpaši

bērnu un gados jaunu personu, veselības aizsardzība, nosakot

stingrāku regulējumu attiecībā uz nikotīnu saturošiem

izstrādājumiem un tādējādi mazinot to pieejamību un pievilcīgumu

bērnu un gados jaunu patērētāju vidū (sk. likumprojekta

"Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu,

elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā

(48/Lp14)" paziņojumu Eiropas Komisijai par tehnisko

noteikumu projektu. Pieejams: saeima.lv).

Nikotīns ir viena no spēcīgākajām pasaulē zināmajām atkarību

izraisošajām vielām, kas rada nopietnus veselības riskus.

Autoritatīvos pētījumos ir norādīts, ka nikotīns kā fizioloģisko

un psiholoģisko atkarību raisoša viela iedarbojas uz smadzenēm

vienlīdz ātri kā heroīns, kokaīns un marihuāna. Tāpat kā kokaīns

nikotīns lielākajā daļā gadījumu izraisa spēcīgu atkarību, kas

rada nepieciešamību pēc aizvien lielākas devas, lai sajustu to

pašu iedarbību (sk. Nutt D., King L. A., Saulsbury W. et al.

Development of a Rational Scale to Assess the Harm of Drugs of

Potential Misuse. The Lancet, 2007, Vol. 369, Issue 9566, p. 2.

Pieejams: scispace.com). Nikotīns negatīvi iedarbojas uz

sirds un asinsvadu, elpošanas, kā arī nieru un reproduktīvo

sistēmu, izraisot dažāda veida saslimšanas. Tāpat nikotīns kavē

imūnsistēmas darbību, palielinot uzņēmību pret infekcijām un

iekaisuma procesiem, kā arī veicina audzēju attīstību organismā

(sk.: Nikotīns un nikotīna saindēšanās simptomi.

Slimību un profilakses kontroles centrs, 2020. Pieejams:

spkc.gov.lv; Mishra A., Chaturvedi P., Datta S. et al.

Harmful Effects of Nicotine. Indian Journal of Medical and

Paediatric Oncology, 2015, Vol. 36, Issue 2. Pieejams:

pmc.ncbi.nlm.nih.gov).

Pusaudžiem salīdzinājumā ar pieaugušām personām pietiek ar

mazāku nikotīna daudzumu un īsāku laika periodu, lai izveidotos

nikotīna atkarība. Nikotīnu saturošu izstrādājumu lietošana

jaunībā rada ilgtermiņa strukturālas un funkcionālas izmaiņas

smadzenēs, ieskaitot atmiņas traucējumus (sk.: Nikotīns

un nikotīna saindēšanās simptomi. Slimību un profilakses

kontroles centrs, 2020. Pieejams: spkc.gov.lv; Dwyer J.

B., McQuown S. C., Leslie F. M. The Dynamic Effects of Nicotine

on the Developing Brain. Pharmacology & Therapeutics, 2009,

Vol. 122, Issue 2. Pieejams: pmc.ncbi.nlm.nih.gov). Pieaicinātā persona Mg. Pshyc.

Nils Konstantinovs norāda, ka pusaudžiem nikotīna uzņemšana

korelē arī ar dažādiem mentālās veselības traucējumiem (sk.

lietas materiālu 2. sēj. 146. un 147. lp.). Savukārt

pieaicinātā persona ārste narkoloģe Dr. llze Maksima norāda, ka

nikotīna lietošana mazina arī pusaudžu spēju tikt galā ar stresa

situācijām un būt adaptīviem (sk. lietas materiālu 2. sēj. 85.

lp.).

No Slimību profilakses un kontroles centra veiktā pētījuma

"Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu

pētījums, 2022" izriet, ka Latvijā kopš 2020. gada ir

novērojams elektronisko cigarešu - kas ir viens no elektronisko

smēķēšanas ierīču veidiem - smēķētāju īpatsvara pieaugums no 1,3

līdz 8,2 procentiem to iedzīvotāju vidū, kuri tās smēķē regulāri.

Slimību un profilakses kontroles centra pētījuma "Latvijas

skolēnu veselības paradumu pētījums. 2022./2023: mācību gada

aptaujas rezultāti un tendences" attiecas uz elektronisko

cigarešu lietošanas izplatību 11, 13 un 15 gadus vecu skolēnu

vidū, un šā pētījuma dati liecina, ka savas dzīves laikā vismaz

vienu elektronisko cigareti ir izsmēķējuši kopumā 26,5 procenti

skolēnu, savukārt pēdējo 30 dienu laikā - vismaz 14,2 procenti

skolēnu. Salīdzinājumā ar 2018. gada datiem par elektronisko

cigarešu lietošanas izplatību pēdējā mēneša laikā ir konstatējams

izteikts kāpums, turklāt tieši 13 un 15 gadus vecu meiteņu vidū.

Proti, 13 gadus vecu meiteņu vidū šis īpatsvars pieaudzis no

sešiem līdz 14 procentiem, bet 15 gadu vecu meiteņu vidū - no 14

līdz 31 procentam. Atbilstoši Tirgus un sabiedriskās domas

pētījumu centra 2024. gada pētījuma "Tabaku un nikotīnu

saturošu produktu lietošana, attieksme pret alternatīvajiem

bezdūmu nikotīna produktiem" datiem elektronisko cigarešu

smēķēšana visvairāk ir izplatīta tieši vecuma grupā no 18 līdz 24

gadiem, kur tās katru dienu lietoja 41 procents aptaujāto

smēķētāju (sk. lietas materiālu 5. sēj. 42.-47.

lp.).

Slimību profilakses un kontroles centrs norāda, ka Latvijā

elektronisko cigarešu smēķēšanas izplatības pieaugums kopš 2020.

gada ir bijis ievērojami straujāks nekā citās Eiropas Savienības

dalībvalstīs. Saskaņā ar Eirobarometra datiem 2023. gadā Latvijā

elektronisko cigarešu smēķētāju īpatsvars vecuma grupā no 15

gadiem bija astoņi procenti aptaujāto, bet Eiropas Savienības

dalībvalstu vidējais rādītājs bija trīs procenti. Latvijā kopš

2020. gada elektronisko cigarešu smēķētāju īpatsvars

palielinājies par sešiem procentpunktiem, bet Eiropas Savienības

dalībvalstīs - vidēji par vienu procentpunktu. Atbilstoši

Eirobarometra pētījuma datiem 2023. gadā Latvijā no visām Eiropas

Savienības dalībvalstīm bijis augstākais to iedzīvotāju

īpatsvars, kuri regulāri smēķēt sākuši tieši ar elektroniskajām

cigaretēm, proti, 10 procenti, savukārt vidējais rādītājs Eiropas

Savienības dalībvalstīs bija trīs procenti. Latvijā kopš 2020.

gada šis rādītājs ir palielinājies par astoņiem procentpunktiem

(sk. lietas materiālu 5. sēj. 45.-46.

lp.).

Tabakas un tās aizstājējproduktu aprites likuma 1. panta

30.1 punktā ietvertā aizstājējproduktu definīcija

aptver šobrīd tirgū esošos beztabakas nikotīna spilventiņus un

citus tabakas aizstājējproduktus, kas vēl varētu ienākt tirgū

(sk. likumprojekta "Grozījumi Tabakas

izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas

ierīču un to šķidrumu aprites likumā (48/Lp14)" paziņojumu

Eiropas Komisijai par tehnisko noteikumu projektu. Pieejams:

saeima.lv). Slimību profilakses un kontroles centrs,

pamatojoties uz Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra

2024. gada pētījumu "Tabaku un nikotīnu saturošu produktu

lietošana, attieksme pret alternatīvajiem bezdūmu nikotīna

produktiem", norāda, ka salīdzinājumā ar 2022. gadu par

pieciem procentpunktiem ir palielinājies arī beztabakas nikotīna

spilventiņu lietojušo iedzīvotāju īpatsvars to iedzīvotāju vidū,

kuri šo produktu lietojuši vismaz vienu reizi. Savukārt no

Slimību profilakses un kontroles centra 2022. gada pētījuma

"Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu

pētījums" izriet, ka augstākais beztabakas nikotīna

spilventiņu lietotāju īpatsvars vērojams 15 līdz 24 gadus vecu

jauniešu vidū - starp sievietēm 5,3 procenti, bet vīriešiem 17,6

procenti (sk. lietas materiālu 5. sēj. 51.

lp.).

Tādējādi no pētījumiem izriet, ka kopumā Produktu patēriņš

iedzīvotāju, tostarp bērnu un jauniešu, vidū ir pieaudzis,

turklāt, neraugoties uz aizliegumu jauniešiem līdz 18 gadu

vecumam iegādāties Produktus, daudzi jaunieši tos ir izmēģinājuši

vai lietojuši. To pašu apliecina arī Valsts policijas norādītais,

ka 2024. gadā 383 preventīvo reidu laikā izglītības iestādēs

skolēniem tika izņemti 304 tabakas aizstājējprodukti, 198

uzpildes tvertnes šķidrumi un 405 elektroniskās smēķēšanas

ierīces (sk. lietas materiālu 2. sēj. 167.

lp.).

No Konvencijas 5. panta 2. punkta "b" apakšpunkta

izriet, ka dalībvalstis atbilstoši savām iespējām pieņem un

ievieš efektīvus pasākumus nikotīna atkarības mazināšanai.

Dalībvalstis tiek aicinātas šos pasākumus ieviest arī attiecībā

uz elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm (sk.: Conference

of the Parties to the World Health Organization Framework

Convention on Tobacco Control, sixth session, Moscow, Russian

Federation, 13-18 October, 2014, Conference of the Parties to the

World Health Organization Framework Convention on Tobacco

Control, seventh session, Delhi, India, 7-12 November, 2016.

Pieejami: who.int). Pasaules Veselības organizācija

vērsusi valstu uzmanību uz strauji pieaugošo elektronisko

cigarešu patēriņu, īpaši bērnu un jauniešu vidū, kā arī

norādījusi, ka elektronisko cigarešu lietošana jauniešiem līdz

pat trim reizēm palielina iespēju, ka viņi nākotnē pāries uz

tradicionālo cigarešu smēķēšanu (sk.: Tobacco and Nicotine

Industry Tactics Addict Youth for Life. World Health

Organization, 2024. Pieejams: who.int). Pētījumi liecina, ka

tieši aromatizētājiem ir būtiska ietekme uz elektronisko cigarešu

lietošanas pievilcīgumu. Aromatizētāju pievienošana nikotīnu

saturošiem produktiem jo īpaši veicina bērnu un jauniešu

piesaisti šo produktu pamēģināšanai un regulāras lietošanas

uzsākšanai (sk.: Flavour Accessories in Tobacco Products

Enhance Attractiveness and Appeal. World Health Organization,

2025, p. 1. Pieejams: who.int). Pasaules Veselības

organizācija 2023. gadā publicēja ziņojumu, kurā aicināja valstis

ierobežot elektronisko cigarešu smēķēšanas uzsākšanu un ieviest

visaptverošu pieeju tabakas kontrolei. Valstis, kurās atļauta

elektronisko cigarešu izplatīšana komerciālos nolūkos, tika

aicinātas nekavējoties rīkoties un noteikt stingru regulējumu,

lai mazinātu elektronisko cigarešu pievilcību jauniešiem un to

radīto kaitējumu sabiedrībai. Lai sasniegtu šo mērķi, Pasaules

Veselības organizācija aicināja dalībvalstis aizliegt

aromatizētāju pievienošanu šiem produktiem (sk.: WHO Report on

the Global Tobacco Epidemic. World Health Organization,

2023, p. 96; Report on the Scientific Basis of Tobacco Product

Regulation: Ninth Report of a WHO Study Group. Geneva: World

Health Organization, 2023, p. 26. Pieejams:

iris.who.int).

20.2. Likumdevējs, pamatojot pirmo apstrīdēto normu

nepieciešamību, norāda, ka, ierobežojot aromatizētāju

pievienošanu, tiks mazināta Produktu pievilcība gados jaunu

patērētāju, kā arī nesmēķētāju vidū un veicināta sabiedrības

mazaizsargātāko grupu, tostarp pusaudžu un jauniešu, pasargāšana

no to lietošanas uzsākšanas, kā arī tiks novērsti atkarību

veidošanās riski. Vienlaikus, atļaujot tikai tādus

aromatizētājus, kas rada tabakas garšu vai smaržu, tiks

nodrošināts tas, ka tiem, kuri smēķē jau ilgstoši, kuri nevēlas

vai nespēj atmest smēķēšanu, kā arī tiem, kuri šobrīd smēķē

elektroniskās cigaretes vai lieto tabakas aizstājējproduktus, būs

iespēja pāriet no tabaku saturošu produktu lietošanas uz tādu

produktu lietošanu, kuri satur nikotīnu, vai arī turpināt lietot

nikotīnu saturošus produktus. Tādus pašus ierobežojumus

aromatizētāju izmantošanai, kādi attiecas uz elektronisko

smēķēšanas ierīču šķidrumiem, ir nepieciešams attiecināt arī uz

tabakas aizstājējproduktiem, lai mazinātu arī tabakas

aizstājējproduktu pievilcību nesmēķētāju, pusaudžu un jauniešu

vidū (sk. likumprojekta "Grozījumi Tabakas

izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas

ierīču un to šķidrumu aprites likumā (48/Lp14)" paziņojumu

Eiropas Komisijai par tehnisko noteikumu projektu. Pieejams:

saeima.lv).

Tabakas aprites likuma 3. panta

piektās daļas 3. punktā jau pirms Grozījumu pieņemšanas bija

noteikts aizliegums laist tirgū smēķēšanai paredzētus

tabakas izstrādājumus, ja to sastāvā ir piedevas, kas atvieglo

ieelpošanu vai nikotīna uzņemšanu. Atbilstoši Direktīvas

2014/40/ES 20. panta 3. punkta "c" apakšpunktā

noteiktajai pieejai šāds pats aizliegums jau pirms Grozījumu

pieņemšanas ar Tabakas un tās aizstājējproduktu aprites likuma

3. panta otrās daļas 4. punktu

tika noteikts arī attiecībā uz elektronisko smēķēšanas ierīču

šķidrumiem pievienojamām piedevām. Balstoties uz jaunākajiem

pētījumiem par to, ka mentola, tā analogu un geraniola

pievienošana tabakas izstrādājumiem atvieglo ieelpošanu un

nikotīna uzņemšanu, likumdevējs noteica aizliegumu gan smēķēšanai

paredzētajiem izstrādājumiem, gan arī elektronisko smēķēšanas

ierīču šķidrumiem pievienot šīs konkrētās piedevas.

Konkrētu piedevu noteikšanas nepieciešamību likumdevējs

pamatojis arī ar nepieciešamību nodrošināt Tabakas un tās

aizstājējproduktu aprites likumā noteikto prasību ievērošanu un

atvieglot ierobežojumu uzraudzību un kontroli (sk.

likumprojekta "Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu

smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to

šķidrumu aprites likumā (48/Lp14)" paziņojumu Eiropas

Komisijai par tehnisko noteikumu projektu. Pieejams:

saeima.lv). Pieaicinātā persona ārste narkoloģe Dr.

Ilze Maksima norāda, ka mentols padara toksiskās vielas aerosolu

vieglāk ieelpojamu, tādējādi ļaujot uzņemt vairāk nikotīna,

savukārt Veselības inspekcija norāda, ka šādas pašas īpašības

piemīt arī geraniolam (sk. lietas materiālu 2. sēj.

85., 125.-128. lp.).

Attiecībā uz beztabakas nikotīna spilventiņiem Pasaules

Veselības organizācija norādījusi, ka tie ir jauns produkts, kas

strauji iekaro tirgu, un vērsusi uzmanību uz to, ka tie ir

kaitīgi veselībai, taču trūkst zinātnisku datu un pētījumu par šā

produkta ilgtermiņa ietekmi uz veselību (sk.: Report on

the Scientific Basis of Tobacco Product Regulation: Ninth Report

of a WHO Study Group. Geneva: World Health Organization, 2023,

pp. 61, 62. Pieejams: iris.who.int). No likumdošanas procesa

materiāliem izriet, ka likumdevējs, nosakot sastāva ierobežojumus

beztabakas nikotīna spilventiņiem, ir apzinājies to patēriņa

pieaugumu iedzīvotāju, tostarp bērnu un jauniešu, vidū, kā arī to

ietekmi uz veselību un nepieciešamību arī šim produktam noteikt

stingrus ierobežojumus. Ņemot vērā to, ka trūkst pētījumu par

beztabakas nikotīna spilventiņu ilgtermiņa ietekmi uz veselību,

likumdevējs trešajā apstrīdētajā normā ietverto ierobežojumu,

proti, maksimāli pieļaujamo nikotīna koncentrāciju, noteicis,

rīkojoties piesardzības principa ietvaros.

Piesardzības princips demokrātiskā tiesiskā valstī nozīmē to,

ka nav jāgaida līdz brīdim, kad reāls kaitējums jau ir faktiski

nodarīts. Pietiek ar pamatotām aizdomām par šāda kaitējuma

iespējamību, lai valsts jau laikus veiktu efektīvus un samērīgus

pasākumus nolūkā nepieļaut kaitējuma iestāšanos (sk.

Satversmes tiesas 2020. gada 11. decembra sprieduma lietā Nr.

2020-26-0106 16.1. punktu). Arī Eiropas Savienības Tiesa savā

judikatūrā ir norādījusi: no piesardzības principa izriet, ka

tad, ja pastāv neskaidrība par cilvēku veselības riska esību vai

apmēru, aizsargpasākumus var veikt, negaidot, kamēr šā riska

esība un smagums tiks skaidri pierādīti (sk., piemēram,

Eiropas Savienības Tiesas 2018. gada 12. aprīļa sprieduma lietā

C-151/17 "Swedish Match" 38. punktu).

20.3. Satversmes tiesa jau ir atzinusi, ka indivīda un

sabiedrības veselība ir vērtība, kurai ir neapšaubāma nozīme

sabiedrības labklājības nodrošināšanā (sk. Satversmes tiesas

2025. gada 30. jūnija sprieduma lietā Nr. 2024-23-01 10.

punktu). Attiecībā uz cilvēku veselības aizsardzību ir

saprotams, ka likumdevējs rūpējies par visas sabiedrības, jo

īpaši bērnu un jauniešu, fizisko un mentālo veselību, pasargājot

to no nikotīna atkarības rašanās riskiem. Savukārt sabiedrības

labklājība ir vērtējama ne tikai no finansiālās, bet arī no

vispārcilvēciskās perspektīvas. Proti, līdztekus materiālās

labklājības aspektiem jēdziens "sabiedrības labklājība"

ietver arī nemateriālus aspektus, kas nepieciešami harmoniskai

sabiedrības funkcionēšanai (sk. Satversmes tiesas 2020.

gada 11. decembra sprieduma lietā Nr. 2020-26-0106 17.

punktu). Aplūkojamā jautājumā sabiedrības labklājība un citu

cilvēku tiesību uz veselību aizsardzība ir savstarpēji saistītas

tiesības un intereses, kuras daļēji pārklājas un nav aplūkojamas

atrauti citas no citas. To apliecina Satversmes ievadā ietvertais

pienākums ikvienam rūpēties par sevi, saviem tuviniekiem un

sabiedrības kopējo labumu, izturoties atbildīgi, citstarp arī

pret nākamajām paaudzēm.

Apstrīdētajā regulējumā ietvertā pamattiesību ierobežojuma

mērķis ir aizsargāt sabiedrības, jo īpaši bērnu un jauniešu,

veselību un novērst iespējamos nikotīna atkarības veidošanās

riskus. Līdz ar to apstrīdētajā regulējumā ietvertais

pamattiesību ierobežojums ir atzīstams par vienu no līdzekļiem,

kas izmantojami citu cilvēku tiesību aizsardzībai. Sabiedrības

locekļu veselība ir valstiski nozīmīgs jautājums, tādēļ

atzīstams, ka attiecīgais ierobežojums kalpo arī tādam leģitīmam

mērķim kā sabiedrības labklājības aizsardzība.

Tātad apstrīdētajā regulējumā

ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmie mērķi ir citu

cilvēku tiesību aizsardzība un sabiedrības labklājība.