Par Tabakas izstrādājumu, tabakas aizstājējproduktu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likuma 3. panta pirmās daļas 8. punkta, 3. panta 5.1 daļas 3. punkta un pielikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. panta pirmajiem trim teikumiem, kā arī Tabakas izstrādājumu, tabakas aizstājējproduktu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likuma 3. panta otrās daļas 4. punkta un 3. panta piektās daļas 3. punkta, ciktāl tas attiecas uz šā likuma 3. panta otrās daļas 4. punktā norādītajām piedevām, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajiem trim teikumiem

15. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - Pusaudžu un jauniešu

psihoterapijas centra vadītājs Msc. Psych. Nils

Konstantinovs - norāda, ka nikotīns var nodarīt kaitējumu

pusaudža smadzenēm, kā arī izveidot pieradumu, tādēļ nepieciešams

rast iespējas un līdzekļus, kā samazināt tā pieejamību pusaudžiem

un palīdzēt tiem pusaudžiem, kuri jau uzsākuši nikotīnu saturošu

Produktu lietošanu, atteikties no tiem.

Pusaudžu vecumposms neirobioloģisku un psihosociālu iemeslu

dēļ ir saistīts ar paaugstinātu atkarību izraisošu vielu

lietošanas risku un atkarīgas uzvedības risku. Arī vairums

pieaugušo smēķētāju atkarību izraisošo vielu lietošanu ir

uzsākuši pusaudžu vecumā. Visvairāk problemātiskos lietotājus

ietekmē tas, ka attiecīgās vielas ir viegli pieejamas, kā arī

citi vienaudži, sociālie riska faktori un katra pusaudža

individuālie faktori. Atkarīgu uzvedību veido dažādu psiholoģisko

un sociālo ietekmju kopums, un tāpēc tikai viens izolēts

aizliegums vienā sfērā nav uzskatāms par efektīvu prevencijas

stratēģiju.

Pētījumos par atkarību izraisošu vielu lietošanu bērnu un

pusaudžu vidū nikotīns tiek ierindots līdzās kofeīnam kā populārs

un bieži lietots psihostimulants. Tam ir augsts psiholoģiskā un

fizioloģiskā pieraduma veidošanas potenciāls. Pašreiz pētniecībā

identificētie nikotīna produktus lietojošo pusaudžu riski ir

saistāmi ar smadzeņu attīstības traucējumiem, kas var novest pie

kognitīvo spēju pavājināšanās. Tāpat pusaudžiem ir konstatējama

nikotīna uzņemšanas korelācija ar dažādiem mentālās veselības

traucējumiem, piemēram, depresiju.

Latvijā joprojām aktuālākā problemātika ir saistīta ar tabakas

izstrādājumu smēķēšanu. Veselībai bīstamāko smēķēšanas ietekmi

rada nevis nikotīns pats par sevi, bet gan tabakas dūmi un

pārējie ķīmiskie savienojumi, kas izdalās degšanas procesā.

Nikotīns sintezētā formā tiek lietots kā smēķēšanas atmešanas vai

risku mazināšanas līdzeklis, un aromāti nikotīnu saturošos

produktus padara tos pievilcīgākus tiem cilvēkiem, kuri vēlas

samazināt ar smēķēšanu saistītos riskus vai pavisam atmest

smēķēšanu. Mēģinājumi atturēt pusaudžus no nikotīnu saturošu

Produktu lietošanas ir jāsalāgo ar pastāvīgo tabakas smēķētāju,

tostarp jauniešu, iespējām būtiski samazināt risku savai

veselībai un dzīvībai.

Tā kā apstrīdētajā regulējumā ietvertie ierobežojumi neietekmē

nelegālo tirgu, nav pamata prognozēt, ka aromatizēto elektronisko

cigarešu izplatība pusaudžu vidū ievērojami samazināsies. Tāpat

pastāv arī tāds risks, ka pilngadīgi elektronisko cigarešu

lietotāji var atsākt tradicionālo cigarešu smēķēšanu vai

iegādāties elektroniskās cigaretes nelegālajā tirgū. Elektronisko

cigarešu iegāde nelegālajā tirgū sevišķi apdraud veselību, jo nav

zināma ne to izcelsme, ne sastāvs.