21. pants

Vērtējot to, vai izraudzītie līdzekļi ir piemēroti

leģitīmo mērķu sasniegšanai, Satversmes tiesa pārbauda, vai ar

izraudzītajiem līdzekļiem var sasniegt leģitīmos mērķus. Tādējādi

Satversmes tiesai ir jānoskaidro, vai apstrīdētais regulējums,

kas ļauj tirgū laist tikai tādus Produktus, kas atbilst noteiktām

prasībām attiecībā uz to sastāvu, ir piemērots citu cilvēku

tiesību un sabiedrības labklājības aizsardzībai.

21.1. Pirmās apstrīdētās

normas nodrošina to, ka Produktiem netiek pievienoti

aromatizētāji, izņemot tos, kuri rada tabakas smaržu vai garšu.

Otrās apstrīdētās normas nodrošina to,

ka elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumiem, tostarp

elektroniskajām cigaretēm, netiek pievienotas konkrētas piedevas,

proti, mentols, tā analogi un geraniols, kas atvieglo ieelpošanu

vai nikotīna uzņemšanu. Savukārt trešā apstrīdētā norma

nodrošina to, ka beztabakas nikotīna spilventiņos maksimālā

nikotīna koncentrācija nepārsniedz četrus miligramus uz

gramu.

Pieteikumu iesniedzējas norāda, ka

likumdevēja izraudzītie līdzekļi nav piemēroti leģitīmo mērķu

sasniegšanai. Proti, likumdevēja nolūks ir mazināt Produktu

pievilcību tieši bērnu un jauniešu vidū, taču apstrīdētais

regulējums attiecas tikai uz pilngadīgām personām paredzētiem

Produktiem, kurus nepilngadīgām personām iegādāties ir aizliegts.

Savukārt Saeima norāda, ka likumdevēja izraudzītie līdzekļi ir

piemēroti leģitīmo mērķu sasniegšanai, jo tie samazina Produktu

pievilcību un patēriņu ne tikai bērnu un jauniešu vidū, bet visā

sabiedrībā.

21.1.1. Attiecībā uz aromatizētāju pievienošanu nikotīnu

saturošiem produktiem Pasaules Veselības organizācija norādījusi,

ka tas ir stratēģisks veids, kā šos produktus padarīt

pievilcīgākus patērētājiem, it sevišķi jauniešiem, un veicināt

nikotīna atkarību (sk.: The Role of Flavours in

Increasing the Appeal of Tobacco, Nicotine and Related Products.

World Health Organization, 2025, p. 3. Pieejams: who.int).

Aizliegums nikotīnu saturošiem

Produktiem pievienot aromatizētājus ir uzskatāms par efektīvu

līdzekli sabiedrības veselības aizsardzībai (sk.:

Lietzmann J., Moulac M. Novel Tobacco and Nicotine Products and

Their Effects on Health: HWG Workshop Proceedings. Luxemburg:

European Parliament, 2023, p. 22. Pieejams:

europarl.europa.eu). Aromatizētāji, kas rada tabakas

smaržu vai garšu, patērētājiem šķiet mazāk pievilcīgi nekā

aromatizētāji ar augļu, ogu, desertu, saldumu vai citu patīkamu

garšu vai smaržu.

Izstrādājot atļauto tabakas aromatizētāju sarakstu,

likumdevējs ir apzinājis citu valstu, tajā skaitā Igaunijas,

Lietuvas, Dānijas, Ungārijas un Nīderlandes, praksi (sk.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas 2023. gada 23. maija

sēdes audioierakstu un likumprojekta "Grozījumi

Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko

smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā (48/Lp14)"

paziņojumu Eiropas Komisijai par tehnisko noteikumu projektu.

Pieejami: saeima.lv). Atļauto tabakas aromatizētāju

sarakstu likumdevējs izstrādājis, balstoties uz Nīderlandes

nacionālo regulējumu un ņemot vērā to, ka tieši Nīderlandes

Veselības un vides institūts ir veicis izpēti un izstrādājis to

aromatizētāju sarakstu, kuri rada tabakas smaržu vai garšu. Šis

saraksts tiek izmantots arī citu valstu praksē noteikto

ierobežojumu uzraudzībai un kontrolei (sk.

likumprojekta "Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu

smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to

šķidrumu aprites likumā (48/Lp14)" paziņojumu Eiropas

Komisijai par tehnisko noteikumu projektu. Pieejams:

saeima.lv). Tādējādi likumdevējs atļauto tabakas

aromatizētāju sarakstu ir pieņēmis, izvērtējot Nīderlandes

Veselības un vides institūta izpētes materiālus un uz to pamata

izstrādāto Nīderlandes nacionālo regulējumu.

Turklāt apstrīdētā regulējuma pieņemšanas gaitā Veselības

ministrija, Veselības inspekcija, kā arī ārstniecības personas,

atsaucoties uz pētījumiem, norādījušas uz to, ka mentolam piemīt

ne tikai raksturīgais aromāts, bet arī tādas īpašības, kas

atvieglo ieelpošanu un nikotīna uzņemšanu. Minētās par

sabiedrības veselību atbildīgās institūcijas norāda, ka šādas

īpašības piemīt arī geraniolam (sk. Saeimas Sociālo un darba

lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas 2021. gada

27. aprīļa sēdes audioierakstu un Saeimas Sociālo un darba lietu

komisijas 2023. gada 23. maija sēdes audioierakstu. Pieejami:

saeima.lv; lietas materiālu 2. sēj 109., 126.-128.

lp.).

Tādējādi likumdevēja noteiktais Produktos atļauto

aromatizētāju saraksts, kā arī aizliegums elektronisko smēķēšanas

ierīču šķidrumiem pievienot konkrētas piedevas, kas atvieglo

ieelpošanu vai nikotīna uzņemšanu, ir balstīts uz pētījumiem par

Produktu pievilcības mazināšanu patērētāju, jo īpaši bērnu un

jauniešu, vidū.

21.1.2. Attiecībā uz nikotīna daudzumu beztabakas nikotīna spilventiņos

Pasaules Veselības organizācija aicina dalībvalstis noteikt tajos

maksimāli pieļaujamo nikotīna koncentrāciju, lai tādējādi

mazinātu atkarības veidošanās riskus un veselībai nodarīto

kaitējumu (sk.: Report on the Scientific Basis

of Tobacco Product Regulation: Ninth Report of a WHO Study Group.

Geneva: World Health Organization, 2023, p. 81. Pieejams:

iris.who.int). Vācijas Federālā riska novērtēšanas

institūta 2021. gada 20. septembra izvērtējumā norādīts, ka

beztabakas nikotīna spilventiņi ar sešu miligramu nikotīna saturu

izraisa sirdsdarbības ritma paātrināšanos par 10 sitieniem

minūtē. Šajā izvērtējumā norādīts arī uz nikotīna spilventiņu

lietotāju riska grupām, proti, bērniem, pusaudžiem,

nesmēķētājiem, grūtniecēm, sievietēm, kas baro bērnu ar krūti, kā

arī cilvēkiem ar sirds un asinsvadu slimībām. Beztabakas nikotīna spilventiņi ar augstu nikotīna

koncentrāciju var radīt to lietotājiem saindēšanās riskus

(sk.: Preliminary Health Risk Assessment of Nicotine

Pouches. The German Federal Institute for Risk Assessment,

2021, pp. 2, 8. Pieejams: bfr.bund.de). Veselības inspekcija norāda, ka

cilvēkiem, kas nesmēķē nemaz vai smēķē neregulāri, sākot lietot

beztabakas nikotīna spilventiņus, ir palielināts risks saindēties

ar nikotīnu. Savukārt bērniem nikotīna saindēšanās risks ir

vislielākais un pat aptuveni 10 miligramu nikotīna deva var

izrādīties letāla (sk. lietas materiālu 4.

sēj. 131. lp.).

Veselības ministrija Atbildīgās komisijas 2022. gada 10. maija

sēdē norādīja, ka maksimālā nikotīna koncentrācija ir noteikta

tikai dažās valstīs, un atsaucās uz Somiju kā labās prakses

piemēru - tur tobrīd beztabakas nikotīna spilventiņi ar nikotīna

koncentrāciju virs četriem miligramiem tika uzskatīti par recepšu

medikamentiem. Arī Veselības ministrija šajā Atbildīgās komisijas

sēdē norādīja, ka trešajā apstrīdētajā normā ietvertais

regulējums par maksimālo nikotīna koncentrāciju - četri miligrami

uz gramu - ir vērsts uz iespējami augstāku veselības aizsardzības

līmeni un saindēšanās risku novēršanu (sk. Saeimas Sociālo un

darba lietu komisijas 2022. gada 10. maija sēdes

audioierakstu. Pieejams: saeima.lv).

Ņemot vērā to, ka trūkst pētījumu par drošu maksimālo nikotīna

devu beztabakas nikotīna spilventiņos to lietošanai ilgtermiņā,

kā arī par šā produkta ilgtermiņa ietekmi uz veselību,

likumdevējs trešajā apstrīdētajā normā paredzēto maksimālo

nikotīna koncentrāciju - četri miligrami uz gramu - noteicis,

balstoties uz pētījumiem par nikotīnu saturošām zālēm, kuru

lietošanas mērķis gan ir cits, bet ar kurām nikotīns tiek uzņemts

apmēram tādā pašā veidā. Zāļu kompānijas veiktā pētījuma par zāļu

atkarības veidošanos dati liecina, ka nikotīna aizstājterapijas

līdzekļiem ar nikotīna koncentrāciju līdz četriem miligramiem ir

salīdzinoši zems atkarības veidošanās potenciāls (sk.

Veselības ministrijas 2020. gada 15. decembra vēstuli Nr.

0.1-11.1/6637 Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai.

Pieejama: saeima.lv). Tādējādi likumdevējs, pieņemot

trešo apstrīdēto normu, ir noteicis tādu maksimālo nikotīna

koncentrāciju beztabakas nikotīna spilventiņā, kas atzīstama par

iespējami mazāk kaitīgu un vērsta uz leģitīmo mērķu

sasniegšanu.

21.1.3. No likumdošanas

materiāliem izriet, ka pirms apstrīdētā regulējuma pieņemšanas

likumdevēja rīcībā bija dati, kas liecina, ka mūsdienās aptuveni

90 procenti nikotīna atkarīgo par tādiem kļuvuši, vēl būdami

nepilngadīgi. Ārstniecības personu biedrības un asociācijas

norādījušas, ka elektroniskās cigaretes un beztabakas nikotīna

spilventiņi ir uzskatāmi par "ieejas vārtiem" uz

cigarešu smēķēšanu un pāragru nāvi, savukārt aromatizētāju

pievienošana tiem ir galvenais instruments arvien plašākai bērnu

un jauniešu piesaistei šiem Produktiem (sk. Latvijas

Ārstu biedrības 2022. gada 5. decembra vēstuli Nr. 0.1.23.2/232

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai. Pieejama:

saeima.lv). Arī Rīgas Stradiņa

universitātes Sabiedrības veselības institūta veiktajā pētījumā

"Situācija dūmu un bezdūmu tabakas izstrādājumu jomā Latvijā

un ieteikumi sabiedrības veselības veicināšanai" rekomendēts

pieņemt grozījumus, kas ietvertu apstrīdēto regulējumu

(sk.: Ķīvīte-Urtāne A., Isajeva L., Ozoliņa K.,

Tihomirova Ļ. Situācija dūmu un bezdūmu tabakas izstrādājumu jomā

Latvijā un ieteikumi sabiedrības veselības veicināšanai. Rīga:

SIA "Integer Medcom", Rīgas Stradiņa universitātes

Sabiedrības veselības institūts, 2023, 88. lpp.

Pieejams: rsu.lv). Arī vairākas pieaicinātās personas norāda, ka

apstrīdētais regulējums palīdzēs samazināt produktu pievilcību

patērētāju, īpaši bērnu un jauniešu, vidū (sk.,

piemēram, lietas materiālu 2. sēj. 68.-69. un 139. lp.,

5. sēj. 12. un 18. lp.).

Tādējādi likumdevēja izraudzīto

līdzekļu piemērotība apstrīdētajā regulējumā ietverto

ierobežojumu leģitīmo mērķu - citu cilvēku tiesību un sabiedrības

labklājības aizsardzība - sasniegšanai ir balstīta Pasaules

Veselības organizācijas rekomendācijās, pētījumos un ārstniecības

personu sniegtajā informācijā.

21.2. Pēc Pieteikumu

iesniedzēju ieskata, likumdevēja izraudzītais līdzeklis nav

piemērots sabiedrības veselības aizsardzībai, jo tā rezultātā

tirgū vairs nebūs pieejamas tabakas izstrādājumu smēķētāju

veselībai mazāk kaitīgas alternatīvas. Savukārt Saeima norāda uz

Produktu kaitīgumu veselībai un to, ka tie nav uzskatāmi par

pierādījumos balstītu līdzekli, kas atvieglotu tabakas

izstrādājumu smēķēšanas atmešanu.

Lai arī elektroniskās cigaretes

tirgū ir pieejamas jau diezgan ilgu laiku, joprojām trūkst tādu

zinātnisku pierādījumu par to ilgtermiņa ietekmi uz cilvēka

veselību, kas ļautu tās uzskatīt par veselībai mazāk kaitīgām

tradicionālo cigarešu smēķēšanas alternatīvām. Turklāt Pasaules

Veselības organizācija neiesaka elektroniskās cigaretes kā mazāk

kaitīgu alternatīvu tradicionālajām cigaretēm (sk.:

Lietzmann J., Moulac M. Novel Tobacco and Nicotine Products and

Their Effects on Health: HWG Workshop Proceedings. Luxemburg:

European Parliament, 2023, p. 11. Pieejams: europarl.europa.eu;

Electronic Cigarettes. Call to Action. World Health Organization,

2023, p. 2. Pieejams: who.int). Savukārt beztabakas nikotīna spilventiņi ir jauns

produkts, tāpēc trūkst neatkarīgu pētījumu par tā ietekmi uz

cilvēka veselību ilgtermiņā un par to, vai šie spilventiņi

patiešām ir mazāk kaitīgi par parastajām cigaretēm

(sk.: Report on the Scientific Basis of Tobacco

Product Regulation: Ninth Report of a WHO Study Group. Geneva:

World Health Organization, 2023, pp. 61, 62. Pieejams:

iris.who.int).

Pasaules Veselības organizācija

norāda, ka nikotīnu saturošu produktu lietotājiem ir divreiz

lielāks risks vēlāk pāriet uz tabakas izstrādājumu lietošanu, bet

bērniem un jauniešiem šis risks ir pat trīs reizes lielāks

(sk.: Tobacco and Nicotine Industry Tactics Addict Youth for

Life. World Health Organization, 2024. Pieejams: who.int;

Lietzmann J., Moulac M. Novel Tobacco and Nicotine Products and

Their Effects on Health: HWG Workshop Proceedings. Luxemburg:

European Parliament, 2023. p. 6. Pieejams:

europarl.europa.eu). Turklāt ar apstrīdēto regulējumu nav noteikts

absolūts Produktu aizliegums, bet gan izvirzītas tādas prasības

attiecībā uz produktu sastāvu, kuras padara šos Produktus mazāk

pievilcīgus un mazina personu, it sevišķi bērnu un jauniešu,

vēlmi uzsākt to lietošanu.

Jāņem vērā arī tas, ka nav

pierādīts, cik efektīva ir nikotīnu saturošu produktu lietošana

nolūkā vispār pārtraukt tabakas izstrādājumu lietošanu. No

pētījumiem izriet, ka lielākā daļa nikotīnu saturošu produktu

lietotāju paralēli turpina smēķēt arī tabakas izstrādājumus

(sk.: Lietzmann J., Moulac M. Novel Tobacco and

Nicotine Products and Their Effects on Health: HWG Workshop

Proceedings. Luxemburg: European Parliament, 2023, p. 6.

Pieejams: europarl.europa.eu).

Pasaules Veselības organizācija kā pierādījumos balstītu metodi

smēķēšanas atmešanai rekomendē nikotīna aizstājterapiju,

izmantojot nikotīnu saturošus plāksterus, aerosolus un košļājamās

gumijas, kā arī farmakoterapiju, kas izpaužas kā nikotīna

atkarības ārstēšana ar medikamentiem (sk.: WHO Clinical

Treatment Guideline for Tobacco Cessation in Adults.

World Health Organization, 2024,

pp. 17, 19. Pieejams: iris.who.int).

Tādējādi no pētījumiem nav gūstams

apstiprinājums tam, ka Produkti nerada kaitējumu to patērētāju

veselībai. No pētījumiem neizriet arī tas, ka apstrīdētā uz

Produktu pievilcības mazināšanu vērstā regulējuma piemērošanas

gadījumā paredzams tabakas izstrādājumu smēķētāju skaita

pieaugums. Turklāt būtiski ir tas, ka apstrīdētais regulējums

primāri ir vērsts uz bērnu, jauniešu, kā arī pieaugušu personu

atturēšanu no Produktu lietošanas uzsākšanas.

21.3. Pieteikumu

iesniedzējas norāda, ka apstrīdētā regulējuma dēļ personas

Produktus iegādāsies nelegāli. Pēc Saeimas ieskata, šis viedoklis

ir pārlieku vispārināts un nav pienācīgi pamatots, turklāt tas

tiek pausts, ignorējot patērētāju uzvedības dažādību, citu valstu

pieredzi, potenciālos ieguvumus un noniecinot tiesībaizsardzības

institūciju spēju uzraudzīt tiesību normu ievērošanu.

Likumdevējs nolūkā aizsargāt

sabiedrības, jo īpaši bērnu un jauniešu, veselību un novērst

iespējamos nikotīna atkarības veidošanās riskus, ir ne tikai

pieņēmis apstrīdēto regulējumu, bet veicis arī citus kompleksus

pasākumus, lai ierobežotu Produktu pieejamību nelegālajā

tirgū.

Pirms Grozījumu pieņemšanas Tabakas

aprites likuma 14. pants paredzēja administratīvo atbildību par

pārkāpumiem elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites

jomā. Ar Grozījumiem administratīvā atbildība tika noteikta arī

attiecībā uz tabakas aizstājējproduktu apriti. Tāpat pirms

Grozījumu pieņemšanas Bērnu tiesību aizsardzības likuma 78. pants

paredzēja administratīvo atbildību par pārkāpumiem, kurus

izdarījuši bērni un kuri saistīti ar elektronisko smēķēšanas

ierīču un to uzpildes tvertņu lietošanu, iegādāšanos vai

glabāšanu, bet līdz ar Grozījumu stāšanos spēkā administratīvā

atbildība minētajā pantā noteikta arī attiecībā uz tabakas

aizstājējproduktiem.

Diskusija par nepieciešamību

noteikt kriminālatbildību par Produktu nelegālu apriti aizsākās

jau pirms apstrīdētā regulējuma pieņemšanas (sk. lietas

materiālu 2. sēj. 117. lp.). Saeima 2025. gada 15. maijā

pieņēma grozījumus Krimināllikumā, ar kuriem Krimināllikuma 221.

pantā noteikta kriminālatbildība par Produktu nelikumīgu

izgatavošanu (ražošanu), uzglabāšanu, pārvietošanu un realizāciju

ievērojamā un lielā apmērā, bet Krimināllikuma 221.6

pantā ir noteikta kriminālatbildība par Produktu nelikumīgu

realizāciju nelielā apmērā, ja tā izdarīta mantkārīgā nolūkā.

Attiecīgi Saeima 2025. gada 15. maijā pieņēma grozījumus arī

likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas

kārtību", nosakot konkrētus Produktu apmērus, par kuru

nelegālu apriti tiek piemērota kriminālatbildība. Minētie

grozījumi stājās spēkā 2025. gada 10. jūnijā.

Līdz ar to likumdevējs, pieņemot grozījumus Krimināllikumā un

grozījumus likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un

piemērošanas kārtību", ir paredzējis kriminālatbildību arī

par Produktu nelegālo apriti, tādējādi mazinot risku, ka Produkti

iedzīvotājiem, tajā skaitā bērniem un jauniešiem, var būt

pieejami nelegālajā tirgū.

21.4. Ņemot vērā iepriekš minēto, Satversmes tiesa

secina, ka, pieaugot Produktu

patēriņam, apstrīdētajā regulējumā ietvertais ierobežojums

attiecībā uz Produktu sastāvu ir uzskatāms par līdzekli, kas

mazina Produktu pievilcību sabiedrībā, jo īpaši attiecībā uz

bērniem un jauniešiem, kā arī personām, kuras iepriekš nav

lietojušas nikotīnu saturošus Produktus. Apstrīdētais regulējums

ir vērsts uz sabiedrības, jo īpaši bērnu un jauniešu, veselības

aizsardzību, mazinot iespējamos nikotīna atkarības veidošanās

riskus un ar Produktu negatīvo ietekmi uz veselību saistītos

riskus.

Līdz ar to apstrīdētajā regulējumā

noteiktais pamattiesību ierobežojums ir piemērots leģitīmo mērķu

sasniegšanai.