22. pants

Pamattiesību ierobežojums ir nepieciešams, ja

nepastāv citi līdzekļi, kuri būtu tikpat iedarbīgi un kurus

izvēloties pamattiesības tiktu ierobežotas mazāk. Vērtējot to,

vai leģitīmos mērķus var sasniegt arī citādi, saudzējošāks

līdzeklis ir nevis jebkurš cits, bet tikai tāds līdzeklis, ar

kuru var sasniegt leģitīmos mērķus vismaz tādā pašā kvalitātē

(sk. Satversmes tiesas 2010. gada 7. oktobra sprieduma lietā

Nr. 2010-01-01 14. punktu un 2014. gada 7. jūlija sprieduma lietā

Nr. 2013-17-01 28.2. punktu).

Pieteikumu iesniedzējas uzskata, ka apstrīdētajā regulējumā

ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmos mērķus bija

iespējams sasniegt ar personas pamattiesības mazāk ierobežojošiem

līdzekļiem, kurus likumdevējs nav apsvēris. Savukārt Saeima

norāda, ka likumdevējs ir pienācīgi vērtējis dažādas iespējamās

alternatīvas un izveidojis kompleksu pieeju sabiedrības veselības

aizsardzībai. Saeima uzskata, ka ar Pieteikumu iesniedzēju

norādītajiem alternatīviem līdzekļiem ierobežojuma leģitīmos

mērķus nav iespējams sasniegt tādā pašā kvalitātē, kādā tie tiek

sasniegti ar apstrīdēto regulējumu.

22.1. Lai pārliecinātos par to, vai pastāv personas

pamattiesības mazāk ierobežojoši līdzekļi, jāņem vērā tiesību

joma, uz kuru attiecas apstrīdētais regulējums, kā arī Latvijas

starptautiskās saistības.

Kā secināts iepriekš, ar Konvenciju dalībvalstis tiek

aicinātas atbilstoši savām iespējām pieņemt un ieviest efektīvus

pasākumus nikotīna atkarības mazināšanai (sk. šā sprieduma

20.1. punktu). Konvencijas noteikumi Eiropas Savienībai un

tās dalībvalstīm ir saistoši, un tās īstenošanai ir pieņemta

Direktīva 2014/40/ES (sk. Direktīvas 2014/40/ES preambulas 7.

apsvērumu).

Ar Tabakas un tās aizstājējproduktu aprites likumu citstarp ir

ieviestas arī Direktīvā 2014/40/ES

ietvertās prasības. Saskaņā ar Direktīvas 2014/40/ES preambulas

21. apsvērumu tās mērķis ir veicināt netraucētu tabakas un ar to

saistīto izstrādājumu iekšējā tirgus darbību, par pamatu ņemot

augsta līmeņa veselības, īpaši jauniešu veselības, aizsardzību.

Direktīva 2014/40/ES neregulē ar beztabakas nikotīna

spilventiņiem saistītus jautājumus, bet nosaka prasības attiecībā

uz elektroniskajām cigaretēm un to uzpildes flakoniem. Saskaņā ar

Direktīvas 2014/40/ES preambulas 37. apsvērumu dalībvalstīm būtu

jānodrošina elektronisko cigarešu un to uzpildes flakonu

atbilstība šajā direktīvā izvirzītajām prasībām.

Attiecībā uz elektronisko cigarešu

šķidrumam pievienojamām piedevām Direktīvas 2014/40/ES 20. panta

3. punkta "c" apakšpunktā ietverta prasība dalībvalstīm

nodrošināt to, ka elektroniskajās cigaretēs nikotīnu saturošais

šķidrums nesatur tādas piedevas, kuras saskaņā ar šīs direktīvas

7. panta 6. punktu aizliegts iekļaut tabakas izstrādājumos.

Atbilstoši Direktīvas 2014/40/ES 7. panta 6. punkta "d"

apakšpunktam tās ir arī piedevas, kuras atvieglo ieelpošanu vai

nikotīna uzņemšanu.

Savukārt attiecībā uz aromatizētāju

pievienošanu elektronisko cigarešu šķidrumam minētais Eiropas

Savienības tiesību akts regulējuma noteikšanu atstāj dalībvalstu

ziņā. Tomēr dalībvalstīm, apsverot iespēju atļaut tirgū laist

aromatizētus produktus, jāpatur prātā, ka šādi izstrādājumi var

piesaistīt jauniešus un nesmēķētājus. Proti, katrai dalībvalstij

ir saglabāta iespēja uzturēt spēkā vai ieviest savus tiesību

aktus attiecībā uz aspektiem, kurus šī direktīva neregulē, un šie

tiesību akti var tikt piemēroti visiem izstrādājumiem, kas tiek

laisti attiecīgās valsts tirgū, ar noteikumu, ka tie ir saderīgi

ar LESD un netraucē Direktīvas 2014/40/ES pilnīgu piemērošanu

(sk. Direktīvas 2014/40/ES preambulas 47. un 55.

apsvērumu).

Tādējādi atbilstoši Direktīvai

2014/40/ES elektroniskajās cigaretēs nikotīnu saturošais šķidrums

nedrīkst saturēt piedevas, kuras atvieglo ieelpošanu vai nikotīna

uzņemšanu. Regulējuma noteikšana attiecībā uz aromatizētāju

pievienošanu elektronisko cigarešu šķidrumiem ir atstāta pašu

dalībvalstu ziņā. Turklāt ne Direktīva 2014/40/ES, nedz arī citi

Eiropas Savienības tiesību akti neizvirza prasības attiecībā uz

beztabakas nikotīna spilventiņiem. Tādēļ valstīm ir rīcības

brīvība nacionālajā regulējumā noteikt prasības arī attiecībā uz

šo produktu.

Kā izriet no Atbildīgās komisijas 2022. gada 10. maija sēdes

materiāliem, likumdevējs ir apzinājies to, ka Direktīva

2014/40/ES aromatizētāju izmantošanas ierobežojumu noteikšanu

atstāj dalībvalstu ziņā, kā arī to, ka minētā direktīva neregulē

ar beztabakas nikotīna spilventiņiem saistītus jautājumus

(sk. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas 2022.

gada 10. maija sēdes audioierakstu. Pieejams: saeima.lv).

Likumdevējs ir konkretizējis piedevas, kuras atbilstoši

Direktīvai 2014/40/ES ir aizliegts pievienot tabakas

izstrādājumiem, un atbilstoši šīs direktīvas 20. panta 3. punkta

"c" apakšpunktam ir šo regulējumu attiecinājis arī uz

elektronisko cigarešu un citu elektronisko smēķēšanas ierīču

šķidrumiem.

Eiropas Savienības Tiesa norādījusi, ka attiecībā uz

sabiedrības veselību dalībvalsts pati var izlemt, ciktāl tā vēlas

nodrošināt sabiedrības veselības aizsardzību un kādā veidā šis

mērķis ir sasniedzams. Tā kā šīs aizsardzības apmērs dažādās

valstīs var būt atšķirīgs, dalībvalstīm šajā jomā ir piešķirta

rīcības brīvība (sal. sk. Eiropas Savienības Tiesas

2013. gada 5. decembra sprieduma apvienotajās lietās C-159/12

līdz C-161/12 59. punktu). Pasaules Veselības

organizācija savās rekomendācijās aicina dalībvalstis izmantot

kompleksu pieeju nikotīnu saturošu produktu patēriņa

ierobežošanai (sk.: WHO FCTC Urges Parties to Prohibit

Ingredients Used to Increase Product Attractiveness and

Palatability. World Health Organization, 2025. Pieejams:

fctc.who.int) .

22.1.1. Pēc Pieteikumu iesniedzēju ieskata,

pamattiesību ierobežojuma leģitīmos mērķus var sasniegt ar

personas pamattiesības mazāk ierobežojošu līdzekli - nosakot

stingrākas prasības attiecībā uz to, no kāda vecuma personas

drīkst Produktus iegādāties. Pieteikuma iesniedzēja SIA "Pro

Vape" atsaucas uz Jaunzēlandes pieredzi un piedāvā noteikt

absolūtu aizliegumu iegādāties Produktus nākamajām paaudzēm,

proti, personām no konkrēta dzimšanas gada.

Atbildīgās komisijas sēdēs tika vērtēti Grozījumu

likumprojekta Nr. 48/Lp14 otrajam lasījumam iesniegtie deputātu

priekšlikumi par vecuma cenza paaugstināšanu Produktu iegādei.

Plašu diskusiju rezultātā likumdevējs kā vienu no kompleksajiem

nikotīnu saturošu produktu patēriņa ierobežošanas pasākumiem

izvēlējās produktus iegādāties tiesīgo personu vecuma

paaugstināšanu no 18 uz 20 gadiem, tātad šobrīd Produktus

iegādāties atļauts personām no 20 gadu vecuma (sk. Saeimas

Sociālo un darba lietu komisijas 2023. gada 7. februāra un

1. marta sēžu audioierakstus. Pieejami: saeima.lv). No

Atbildīgās komisijas un Saeimas sēžu materiāliem izriet, ka

likumdevējs ir apzinājis arī ar Jaunzēlandē ieviesto regulējumu,

tomēr priekšlikums par tā pārņemšanu neguva atbalstu, jo

attiecīgais ierobežojums tika uzskatīts par mazāk samērīgu vecuma

cenza alternatīvu (sk. Saeimas Sociālo un darba lietu

komisijas 2023. gada 1. marta sēdes audioierakstu un

Saeimas 2023. gada 23. marta sēdes stenogrammu. Pieejami:

saeima.lv).

Tādējādi likumdevējs, pieņemot Grozījumus, ne tikai ir

noteicis apstrīdētajās normās ietvertās prasības attiecībā uz

Produktu sastāvu, bet arī kompleksi ar šīm prasībām paaugstinājis

vecumu, no kāda personas var Produktus iegādāties. Turklāt no

pētījumiem izriet, ka, neraugoties uz līdz šim noteikto

aizliegumu bērniem un jauniešiem līdz 18 gadu vecumam iegādāties

Produktus, daudzi bērni un jaunieši tos tomēr ir izmēģinājuši vai

lietojuši. Tātad aizliegums iegādāties Produktus pats par sevi

nepadara tos mazāk pievilcīgus bērnu un jauniešu vidū.

Līdz ar to vēl stingrāka vecuma cenza noteikšana Produktu

iegādes kontekstā pati par sevi nav uzskatāma par alternatīvu

līdzekli, kas ļautu sasniegt apstrīdētajā regulējumā ietvertā

pamattiesību ierobežojuma leģitīmos mērķus tādā pašā

kvalitāte.

22.1.2. SIA "Pro Vape" norāda, ka par

saudzējošākiem līdzekļiem varētu atzīt arī stingrāku ierobežojumu

noteikšanu Produktu fiziskajai pieejamībai specializētajās

mazumtirdzniecības vietās, izvirzot prasības gan attiecībā uz

pašām tirdzniecības vietām un to izskatu, gan arī Produktu

iepakojumu. Arī pēc MASS Industry SIA ieskata, ar ierobežojumu

noteikšanu tirdzniecības vietām, kurās iespējams iegādāties

beztabakas nikotīna spilventiņus, kā arī ar Grozījumos

noteiktajiem ierobežojumiem attiecībā uz to iepakojumu būtu

iespējams sasniegt likumdevēja izvirzītos leģitīmos mērķus.

Tabakas un tās aizstājējproduktu aprites likumā jau pirms

Grozījumu pieņemšanas bija noteikti ierobežojumi attiecībā uz

elektronisko smēķēšanas ierīču pieejamību mazumtirdzniecības

vietās, kā arī ierobežojumi attiecībā uz šo ierīču iepakojumu. Ar

Grozījumiem šie ierobežojumi tika attiecināti arī uz tabakas

aizstājējproduktiem, tostarp nikotīna spilventiņiem. Saskaņā ar

Tabakas un tās aizstājējproduktu aprites likuma 9. panta piekto

daļu mazumtirdzniecības vietās ir aizliegts izvietot Produktus

tā, lai pircējs tos un attiecīgās preču zīmes varētu redzēt.

Saskaņā ar minēto normu pircējs mazumtirdzniecības vietās

informāciju par konkrētu Produktu var iegūt tikai tad, kad palūdz

pārdevēju parādīt informācijas lapu. Ar Grozījumiem likumdevējs

Tabakas un tās aizstājējproduktu aprites likuma 9. pantu ir

papildinājis ar ceturto daļu, kas aizliedz ražot un laist tirgū

Produktus, kas vizuāli atgādina saldumus, uzkodas vai rotaļlietas

un var piesaistīt nepilngadīgu personu interesi.

Eiropas Savienības Tiesa norādījusi, ka aizliegums laist tirgū

tabakas izstrādājumus ar aromātu ir efektīvāks par brīdinājumu uz

attiecīgā produkta iepakojuma. Tas apliecina, ka produkts, kuram

pievienots aromatizētājs, ir tikpat kaitīgs veselībai kā

produkts, kuram aromatizētājs nav pievienots, jo aromatizētāju

esība Produktu sastāvā pati par sevi var veicināt šo Produktu

lietošanu (sal. sk. Eiropas Savienības Tiesas 2016.

gada 4. maija sprieduma lietā C-358/14 95. punktu). Šī

atziņa ir vienlīdz attiecināma arī uz nikotīnu saturošiem

aromatizētajiem Produktiem.

Lai arī pirms Grozījumu, tostarp apstrīdētā regulējuma,

pieņemšanas jau bija noteikti ierobežojumi attiecībā uz

elektronisko smēķēšanas ierīču iegādi mazumtirdzniecības vietās,

kā arī ierobežojumi attiecībā uz to iepakojumu, elektronisko

cigarešu patēriņš, pēc Slimību profilakses un kontroles centra

pētījumu datiem, tomēr turpināja pieaugt (sk. šā sprieduma

20.1. punktu). Tādējādi secināms, ka ierobežojumi attiecībā

uz Produktu pieejamību mazumtirdzniecības vietās, kā arī

attiecībā uz Produktu iepakojumu paši par sevi nepadara Produktus

mazāk pievilcīgus patērētājiem, sevišķi bērniem un jauniešiem.

Tāpat Produktu pievilcību patērētājiem būtiski nemazinātu

ierobežojumi attiecībā uz specializēto mazumtirdzniecības vietu

izskatu un to atrašanās vietu. Savukārt apstrīdētajā regulējumā

noteiktās prasības mazina Produktu pievilcību neatkarīgi no

vietas, kur tie ir pieejami.

Tātad ierobežojumi attiecībā uz Produktu iepakojumu un

pieejamību specializētajās mazumtirdzniecības vietās ir uzskatāmi

par vienu no līdzekļiem uz nikotīnu saturošu Produktu patēriņa

samazināšanu vērsto komplekso pasākumu ietvaros, bet nav

uzskatāmi par alternatīvu līdzekli, kas pats par sevi nodrošinātu

apstrīdētajā regulējumā ietvertā pamattiesību ierobežojuma

leģitīmo mērķu sasniegšanu tādā pašā kvalitātē.

22.1.3. Pēc Pieteikumu iesniedzēju ieskata, par

vienlīdz efektīviem alternatīviem līdzekļiem pamattiesību

ierobežojuma leģitīmo mērķu sasniegšanai varētu uzskatīt

stingrāku sodu un atbildības uzlikšanu par nikotīnu saturošu

Produktu tirgošanu un nodošanu nepilngadīgām personām. SIA

"Pro Vape" norāda, ka par alternatīviem līdzekļiem būtu

uzskatāma finansējuma nodrošināšana Valsts policijai un citām

valsts iestādēm, kas nodarbojas ar administratīvo pārkāpumu

novēršanu un atkarību mazināšanu, lai tās efektīvāk ierobežotu

nepilngadīgo personu piekļuvi Produktiem un pasargātu tās no

kaitīgajām Produktu lietošanas sekām, vai ka likumdevējs būtu

varējis uzticēt pašvaldībām vēl lielāku kontroli pār nikotīnu

saturošu produktu apriti to administratīvajā teritorijā.

Ar Grozījumiem likumdevējs kā vienu no kompleksajiem

pasākumiem nikotīnu saturošu produktu izplatības ierobežošanai ir

noteicis lielākus sodus par Produktu pārdošanu personām, kuras

jaunākas par 20 gadiem. Satversmes tiesa jau ir konstatējusi, ka

ar grozījumiem Krimināllikumā un likumā "Par Krimināllikuma

spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību" likumdevējs ir

noteicis kriminālatbildību par Produktu nelegālu apriti (sk.

šā sprieduma 21.3. punktu). Turklāt ar Grozījumiem

likumdevējs ir paplašinājis arī pašvaldību iespējas kontrolēt

nikotīnu saturošo Produktu apriti to administratīvajā teritorijā,

paredzot pašvaldības policijas kompetenci uzraudzīt, vai tiek

ievērots aizliegums pārdot Produktus ar distances saziņas

līdzekļiem (sk. Grozījumu 17. pantu). Tomēr lielāku

sodu un atbildības noteikšana, kā arī papildu tiesību piešķiršana

pašvaldībām attiecībā uz nikotīnu saturošo produktu kontroli pati

par sevi nespētu nodrošināt sabiedrības veselības un labklājības

aizsardzību tikpat lielā mērā kā apstrīdētajā regulējumā

ietvertās prasības attiecībā uz Produktu sastāvu, kuras vērstas

uz Produktu pievilcības mazināšanu patērētāju, sevišķi bērnu un

jauniešu, vidū.

Tādējādi pamattiesību ierobežojuma leģitīmos mērķus tādā pašā

kvalitātē nav iespējams sasniegt tikai ar stingrāku sodu un

atbildības noteikšanu, kā arī plašākas kontroles piešķiršanu

pašvaldībām.

Savukārt SIA "Pro Vape" apsvērumi par nepieciešamību

piešķirt papildu finansējumu Valsts policijai un citām valsts

iestādēm, kas nodarbojas ar administratīvo pārkāpumu novēršanu un

atkarības mazināšanu, ir saistīti ar iespējām uzlabot spēkā esošā

normatīvā regulējuma piemērošanu. Tomēr Satversmes tiesa ir

atzinusi, ka iespējamā tiesību normu piemērošanas uzlabošana nav

vērtējama kā alternatīvs leģitīmo mērķu sasniegšanas līdzeklis

(sk. Satversmes tiesas 2020. gada 12. februāra sprieduma lietā

Nr. 2019-05-01 23.1. punktu).

22.1.4. Tāpat, pēc SIA "Pro Vape" ieskata,

alternatīvs līdzeklis ar apstrīdēto regulējumu noteikto

ierobežojumu leģitīmo mērķu sasniegšanai varētu būt augstāku

nodokļu likmju noteikšana visiem nikotīnu saturošiem produktiem.

Šī pieteikuma iesniedzēja norāda arī uz iespēju ierobežot

nikotīnu saturošu Produktu ievešanu Latvijas teritorijā no citām

valstīm.

Ir pierādīts, ka ar augstākām nodokļu likmēm tiešām ir

iespējams samazināt veselībai kaitīgu produktu patēriņu. Arī

Pasaules Veselības organizācija kā vienu no pasākumiem Produktu

patēriņa samazināšanai iesaka nodokļu likmju celšanu nikotīnu

saturošiem produktiem (sk.: Hooking the Next

Generation: How the Tobacco Industry Captures Young Customers.

World Health Organization, 2024, p. 15. Pieejams:

iris.who.int).

Likumdevējs 2024. gada 4. decembrī pieņēma grozījumus likumā

"Par akcīzes nodokli", paredzot Produktiem augstāku

nodokļa likmi, citstarp ar mērķi tādā veidā mazināt to pieejamību

patērētājiem. Tomēr jāņem vērā, ka ar nodokļu likmju

paaugstināšanu Produktu pievilcību un iespēju tos iegādāties var

samazināt tikai tai patērētāju daļai, kuru visvairāk ietekmē

šādas izmaiņas, bet nevar īstenot likumdevēja ieceri vispār

samazināt Produktu pievilcību. Tātad ar nodokļu likmju

paaugstināšanu vien nav iespējams sasniegt mērķi - visas

sabiedrības veselības un labklājības aizsardzība - tikpat

efektīvi, kā to nodrošina apstrīdētais regulējums kopsakarā ar

citiem kompleksiem pasākumiem nikotīnu saturošu Produktu patēriņa

ierobežošanai.

Stingrāku ierobežojumu noteikšana nikotīnu saturošu Produktu

ievešanai Latvijā arī nav uzskatāma par alternatīvu līdzekli

apstrīdētajā regulējumā ietvertā pamattiesību ierobežojuma

leģitīmo mērķu sasniegšanai, jo šāds risinājums pats par sevi

nemazinātu Latvijā ražotu Produktu pievilcību patērētājiem.

22.1.5. Ņemot vērā visu iepriekš minēto, Satversmes

tiesa secina, ka likumdevējs ir noteicis kompleksu pieeju

nikotīnu saturošu Produktu pieejamības mazināšanai visas

sabiedrības veselības un labklājības aizsardzības labad un

apstrīdētais regulējums ir daļa no šā mērķa sasniegšanai ieviesto

komplekso pasākumu kopuma. Pamattiesību ierobežojuma leģitīmos

mērķus tādā pašā kvalitātē nevarētu sasniegt ar kādu atsevišķu

pasākumu vien.

22.2. MASS Industry SIA norāda, ka trešajā

apstrīdētajā normā ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmos

mērķus tādā pašā kvalitāte varētu sasniegt, arī pieļaujot

augstāku nikotīna koncentrāciju beztabakas nikotīna spilventiņos

- no 12 līdz 20 miligramiem uz gramu. Savukārt papildus

paskaidrojumos šī pieteikuma iesniedzēja norāda, ka arī tad, ja

noteiktā maksimālā nikotīna koncentrācija beztabakas nikotīna

spilventiņā būtu seši līdz astoņi miligrami uz gramu,

pamattiesību ierobežojuma leģitīmie mērķi varētu tikt

sasniegti.

No likumdošanas procesa materiāliem izriet, ka likumdevējs

Atbildīgās komisijas un tās apakškomisijas sēdēs vērtējis arī

iespēju paredzēt augstāku maksimālo nikotīna koncentrāciju

beztabakas nikotīna spilventiņos, bet secinājis, ka augstāka

nikotīna koncentrācija varētu būtiski apdraudēt sabiedrības

veselību (sk. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas

Sabiedrības veselības apakškomisijas 2021. gada 18. maija

un 14. septembra, kā arī Sociālo un darba lietu komisijas 2022.

gada 10. maija un 2023. gada 24. janvāra sēžu audioierakstus.

Pieejami: saeima.lv). Arī Veselības inspekcija un Veselības ministrija

norāda uz nesmēķējošu vai neregulāri smēķējošu personu

paaugstināto risku saindēties ar nikotīnu, uzsākot beztabakas

nikotīna spilventiņu lietošanu. Savukārt bērniem

aptuveni10 miligramu nikotīna deva var izrādīties letāla. Par

augstākas nikotīna koncentrācijas bīstamību bērniem liecina arī

tas, ka 2023. un 2024. gadā

Latvijā reģistrēti četri gadījumi, kad fiksēta nepilngadīgu

personu smaga saindēšanās ar beztabakas nikotīna spilventiņiem

(sk. lietas materiālu 2. sēj. 162. lp., 4.

sēj. 131. lp.).

Satversmes tiesa jau secinājusi, ka likumdevēja noteiktā

maksimālā nikotīna koncentrācija beztabakas nikotīna spilventiņā

- četri miligrami uz gramu - ir piemērota leģitīmo mērķu

sasniegšanai (sk. šā sprieduma 21.1.2. punktu).

Likumdevējam, izvēloties kādu no vairākiem leģitīmā mērķa

sasniegšanai piemērotiem līdzekļiem, ir vērtēšanas un lemšanas

tiesības. Ja likumdevējs savas rīcības brīvības ietvaros nolūkā

aizsargāt sabiedrības veselību nolēmis, ka piemērotākais

risinājums ir noteikt par maksimāli pieļaujamo nikotīna

koncentrāciju beztabakas nikotīna spilventiņā četrus miligramus

uz gramu un šādam risinājumam ir objektīvs un racionāls pamats,

tad par saudzējošāku līdzekli nevar atzīt citas, proti, augstākas

maksimālās nikotīna koncentrācijas noteikšanu attiecīgajam

produktam.

Tātad, pieļaujot augstāku nikotīna koncentrāciju beztabakas

nikotīna spilventiņos, pamattiesību ierobežojuma leģitīmos mērķus

nebūtu iespējams sasniegt tādā pašā kvalitātē.

22.3. MASS Industry SIA norāda, ka likumdevējs būtu

varējis nevis noteikt vispārēju aizliegumu attiecībā uz

aromatizētājiem, bet aizliegt tikai atsevišķu konkrētu

aromatizētāju pievienošanu Produktiem.

No likumdošanas procesa materiāliem izriet, ka diskusijas par

aizliegumu pievienot Produktiem aromatizētājus ir risinājušās

vairākās Atbildīgās komisijas un tās apakškomisijas sēdēs, kurās

vērtēti arī priekšlikumi noteikt izņēmumus no minētā aizlieguma.

Veselības ministrija norādīja, ka pasaules tirgū ir vairāk nekā

16 000 aromatizētāju, tādēļ praksē aizliegto aromatizētāju

saraksts būtu grūti uzturams (sk. Saeimas Sociālo un darba

lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas 2021.

gada 23. marta un 6. aprīļa, kā arī Sociālo un darba lietu

komisijas 2022. gada 10. maija un 2023. gada 23. un 24. maija

sēžu audioierakstus. Pieejami: saeima.lv).

Atbildīgajā komisijā tika vērtēts jautājums par mentola un

tabakas aromatizētāju pieļaujamību produktu sastāvā. Veselības

ministrija, Veselības inspekcija, kā arī ārstniecības personas

vērsa Atbildīgās komisijas sēdes dalībnieku uzmanību uz to, ka

Produktu sastāvā iekļauts mentols kalpo ne tikai kā

aromatizētājs, bet arī kā piedeva, kas atvieglo nikotīna

uzņemšanu. No likumdošanas procesa materiāliem izriet, ka

Atbildīgās komisijas un tās apakškomisijas sēdēs likumdevējs

vērtējis aromatizētāju pievilcību un nozīmi Produktu lietošanas

uzsākšanā, mentola ietekmi uz nikotīna uzņemšanu, kā arī citās

valstīs noteikto regulējumu par aromatizētājiem (sk. Saeimas

Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības

apakškomisijas 2021. gada 27. aprīļa sēdes, kā arī Saeimas

Sociālo un darba lietu komisijas 2023. gada 23. maija sēdes

audioierakstus un likumprojekta "Grozījumi Tabakas

izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas

ierīču un to šķidrumu aprites likumā (48/Lp14)" paziņojumu

Eiropas Komisijai par tehnisko noteikumu projektu. Pieejami:

saeima.lv).

Ņemot vērā to, ka Produktiem pievienojamo aromatizētāju klāsts

ir ļoti plašs un ražotāji pastāvīgi veido jaunas aromatizētāju

kombinācijas, secināms, ka aizliegto aromatizētāju saraksta

izveide tādā pašā kvalitātē nepalīdzētu piepildīt likumdevēja

ieceri samazināt Produktu, tajā skaitā beztabakas nikotīna

spilventiņu, pievilcību patērētāju, sevišķi bērnu, jauniešu un

citu riska grupu, vidū, lai pasargātu patērētājus no nikotīna

atkarības un veselības apdraudējumiem, kas saistīti ar Produktu

lietošanu. Turklāt tādā gadījumā, ja likumdevējs pēc šā jautājuma

izvērtēšanas ir secinājis, ka piemērotākais risinājums ir noteikt

aizliegumu aromatizētāju pievienošanai Produktiem, atsevišķā

sarakstā iekļaujot tos atļautos aromatizētājus, kuriem piemīt

tabakas smarža vai garša, un šādai izvēlei ir objektīvs un

racionāls pamats, par saudzējošāku līdzekli nevar atzīt citu

risinājumu.

Tātad atļauto Produktiem pievienojamo aromatizētāju saraksta

izveide, paplašinot to klāstu, nesasniegtu pamattiesību

ierobežojuma leģitīmos mērķus tādā pašā kvalitātē.

22.4. Pēc SIA "Pro Vape" ieskata, par vēl

vienu saudzējošāku līdzekli pamattiesību ierobežojuma leģitīmo

mērķu sasniegšanai varētu uzskatīt praktisku sociālo problēmu

risinājumu ieviešanu, proti, skolu aprīkošanu ar detektoriem, kas

reaģē uz elektronisko smēķēšanas ierīču izdalīto tvaiku, kā arī

sabiedrības, it sevišķi skolēnu, izglītošanu par nikotīna

atkarību un veidiem, kā no tās iespējams atbrīvoties.

Sabiedrības, it sevišķi skolēnu, izglītošana par nikotīnu

saturošu produktu lietošanas sekām ir svarīgs preventīvs

pasākums, kas laika gaitā var veicināt Produktu patēriņa

samazināšanos. Tomēr jāņem vērā, ka likumdevējam, reaģējot uz

Pasaules Veselības organizācijas paziņojumiem un Slimību

profilakses un kontroles centra datiem par Produktu patēriņa

pieaugumu, it sevišķi bērnu un jauniešu vidū, bija jārod tādi

risinājumi, kas dotu rezultātu ne tikai ilgtermiņā, bet pēc

iespējas ātrāk. SIA "Pro Vape" piedāvātie praktiskie

risinājumi ir vērsti uz rezultātu sasniegšanu tālākā nākotnē un

nav uzskatāmi par tikpat efektīvu līdzekli likumdevēja noteikto

leģitīmo mērķu sasniegšanai.

Tādējādi nepastāv citi, saudzējošāki

līdzekļi, ar kuriem pamattiesību ierobežojuma leģitīmos mērķus

būtu iespējams sasniegt vismaz tādā pašā kvalitātē.