23. pants

Visbeidzot Satversmes tiesai, vērtējot pamattiesību

ierobežojuma samērīgumu, ir jāpārbauda arī tā atbilstība, proti,

jāpārbauda, vai nelabvēlīgās sekas, kas personai rodas tās

pamattiesību ierobežojuma rezultātā, nav lielākas par labumu, ko

no šā ierobežojuma gūst sabiedrība kopumā. Līdz ar to Satversmes

tiesai ir jānoskaidro izskatāmajā lietā līdzsvarojamās intereses

un tas, vai ar apstrīdēto regulējumu ir panākts taisnīgs

līdzsvars starp dažādajām tiesībām un likumiskajām interesēm.

Izskatāmajā lietā ir samērojamas komersanta - SIA "Pro

Vape" - tiesības veikt komercdarbību un gūt peļņu no

Produktu ražošanas un izplatīšanas, kā arī komersanta - MASS

Industry SIA - tiesības veikt komercdarbību un gūt peļņu no

beztabakas nikotīna spilventiņu izplatīšanas un ar apstrīdētajā

regulējumā noteiktā pamattiesību ierobežojuma leģitīmajiem

mērķiem aptvertās citu cilvēku veselības un sabiedrības

labklājības intereses.

Pieteikumu iesniedzējas norāda, ka

apstrīdētais regulējums liedz Latvijas tirgū piedāvāt Produktus

pilngadīgām personām, kas līdz šā regulējuma spēkā stāšanās

brīdim Produktus iegādājušās legāli un par to iegādi maksājušas

nodokļus.

Nav šaubu par to, ka komercdarbība ir svarīga valsts

ekonomikas attīstībai un komercdarbības traucējumi nelabvēlīgi

ietekmē ne vien pašus komersantus, bet arī visu valsts ekonomiku.

Tomēr izskatāmajā lietā ir jāņem vērā ar apstrīdēto regulējumu

aizsargāto tiesību un likumisko interešu nozīme. Tiesības uz

veselības aizsardzību tieši attiecas uz ikvienu personu un ir

būtisks priekšnoteikums jebkuru citu personas pamattiesību

īstenošanai. No apstrīdētajā regulējumā ietvertā pamattiesību

ierobežojuma labumu gūst gan katrs atsevišķais indivīds, gan visa

sabiedrība, jo šis regulējums, kas vērsts uz Produktu pievilcības

mazināšanu, sargā ikvienu personu, it sevišķi bērnus un

jauniešus, kā arī personas, kas iepriekš Produktus nav

lietojušas, no nikotīna atkarības veidošanās un veselības

riskiem, kas saistīti ar Produktu lietošanu. Ar apstrīdēto

regulējumu tiek mazināta turpmākā valsts veselības sistēmas

noslodze un attiecīgie saslimšanas riski nākamajām paaudzēm.

Ņemot vērā Produktu patēriņa straujo pieaugumu un ar to saistītos

veselības apdraudējumus, atsevišķu komersantu likumiskās

intereses nevar tikt stādītas augstāk par visas sabiedrības

interesēm.

Turklāt jāņem vērā, ka ar apstrīdēto regulējumu Pieteikumu iesniedzējām nav

aizliegts nodarboties ar komercdarbību un gūt no tās peļņu.

Proti, Pieteikumu iesniedzējām nav noteikts absolūts aizliegums

pievienot Produktiem piedevas vai aromatizētājus, bet ir

noteiktas prasības attiecībā uz Produktu sastāvu, kuras ievērojot

Pieteikumu iesniedzējas var turpināt savu komercdarbību un

Latvijas tirgū piedāvāt Produktus, kuri atbilst pirmajās un

otrajās apstrīdētajās normās noteiktajām prasībām. Tāpat

likumdevējs nav vispār aizliedzis Latvijas tirgū izplatīt

beztabakas nikotīna spilventiņus, bet ir noteicis prasības

attiecībā uz to sastāvu. Līdz ar to apstrīdētais

regulējums ir daļa no to komplekso pasākumu kopuma, kuri mazina

Produktu pievilcību patērētāju vidū, bet neliedz komersantiem

Produktus ražot un izplatīt. Pieņemot apstrīdēto regulējumu,

likumdevējs nav rīkojies pretēji tiesību sistēmā jau esošam

regulējumam, kas pieļauj Produktu pieejamību patērētājiem.

Pēc MASS Industry SIA ieskata, likumdevējs ar pirmajām

apstrīdētajām normām un trešo apstrīdēto normu ir noteicis

LESD 34. pantam neatbilstošus

ierobežojumus, kas kavē brīvu preču apriti Eiropas

Savienībā.

LESD 34. pants noteic, ka dalībvalstu starpā ir aizliegti

importa kvantitatīvie ierobežojumi un citi pasākumi ar

līdzvērtīgu iedarbību. Eiropas Savienības Tiesa ir atzinusi, ka

par pasākumiem ar kvantitatīviem importa ierobežojumiem

līdzvērtīgu iedarbību, kuri aizliegti ar LESD 34. pantu, ir

jāuzskata dalībvalsts pasākumi, kuru mērķis vai sekas ir

nelabvēlīgāka attieksme pret citu dalībvalstu precēm, kā arī

ikviens cits pasākums, kas vienas valsts izcelsmes precēm kavē

piekļuvi citas dalībvalsts tirgum, ja vien attiecīgo pasākumu

nevar objektīvi attaisnot ar kādu no LESD 36. pantā minētajiem

vispārējo interešu apsvērumiem vai primāriem vispārējo interešu

apsvērumiem. Jebkurā gadījumā minētajiem valsts pasākumiem ir

jābūt piemērotiem izvirzītā mērķa sasniegšanai un tie nedrīkst

pārsniegt to, kas nepieciešams šā mērķa sasniegšanai (sal.

sk., piemēram, Eiropas Savienības Tiesas 2009. gada 10.

februāra sprieduma lietā C‑110/05 37. un 59. punktu, kā arī 2022.

gada 10. februāra sprieduma lietā C-499/20 "DIMCO Dimovasili

M.I.K.E." 28. punktu).

Satversmes tiesa jau konstatēja, ka atbilstoši Direktīvai

2014/40/ES elektroniskajās cigaretēs nikotīnu saturošais šķidrums

nedrīkst saturēt piedevas, kas atvieglo ieelpošanu vai nikotīna

uzņemšanu, savukārt attiecībā uz aromatizētāju pievienošanu

Produktiem Direktīva 2014/40/ES dalībvalstīm atstāj rīcības

brīvību. Turklāt ne Direktīva 2014/40/ES, ne citi Eiropas

Savienības tiesību akti nenosaka prasības attiecībā uz beztabakas

nikotīna spilventiņiem un atstāj dalībvalstīm rīcības brīvību arī

šajā aspektā. Lai gan no lietas materiāliem nav gūstams

apstiprinājums tam, ka likumdevējs, pieņemot pirmās apstrīdētās normas un trešo apstrīdēto

normu, būtu vērtējis to atbilstību Eiropas Savienības

tiesībām brīvas preču aprites jomā, Satversmes tiesai nav pamata

uzskatīt, ka šīs apstrīdētās normas neatbilstu LESD 34. pantam.

Satversmes tiesa jau ir atzinusi, ka apstrīdētajā regulējumā

ietvertajam pamattiesību ierobežojumam ir leģitīmi mērķi un tas

ir piemērots un nepieciešams šo mērķu sasniegšanai. Turklāt

Satversmes tiesai nav pamata uzskatīt, ka apstrīdētajā regulējumā

ietvertais pamattiesību ierobežojums būtu noteikts kā patvaļīgas

diskriminācijas vai slēptas ierobežošanas līdzeklis LESD 36.

panta izpratnē.

Attiecībā uz SIA "Pro

Vape" argumentu, ka likumdevējs nav pamatojis pirmo un otro

apstrīdēto normu piemērošanai paredzēto pārejas periodu,

Satversmes tiesa ņem vērā to, ka pirmās apstrīdētās normas

stājās spēkā nepilnu gadu pēc to pieņemšanas, bet otrās

apstrīdētās normas - nedaudz vairāk kā sešus mēnešus pēc to

pieņemšanas. Nosakot šādu pārejas periodu, likumdevējs ir

uzklausījis un ņēmis vērā Tabakas un tās aizstājējproduktu

aprites likuma regulētās nozares pārstāvju viedokli par laiku,

kas nozarei nepieciešams, lai pielāgotos prasībām attiecībā uz

produktu sastāvu. Proti, no

likumdošanas procesa materiāliem izriet, ka Atbildīgās komisijas

2023. gada 19. decembra sēdē biedrības "Tradicionālo

un bezdūmu tabakas izstrādājumu apvienība" pārstāvis

norādījis: lai komersanti varētu sagatavoties Grozījumu

likumprojektā Nr. 48/Lp14 ietvertajām prasībām, tajā skaitā

apstrīdētajam regulējumam, būtu nosakāms vismaz pusgadu ilgs

pārejas periods (sk. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas

2023. gada 19. decembra sēdes audioierakstu. Pieejams:

saeima.lv). Tāpat Satversmes tiesai nav pamata

apšaubīt to, ka arī nepilnu gadu ilgais pārejas periods līdz

trešās apstrīdētās normas spēkā stāšanās brīdim ir pietiekams,

lai atzītu, ka ir nodrošināta saudzējoša pāreja uz jauno tiesisko

regulējumu. Tādējādi komersantiem bija pietiekami daudz laika,

lai pielāgotu savu komercdarbību apstrīdētajā regulējumā

noteiktajām prasībām attiecībā uz Produktu sastāvu.

Konkrētajā gadījumā starp personas

īpašumtiesību un sabiedrības veselības interesēm ir panākts

taisnīgs līdzsvars, jo apstrīdētais regulējums kalpo plašākam un

ilgtermiņa mērķim - sabiedrības kā vienota veseluma veselības un

labklājības aizsardzībai, nevis atsevišķu personu mantiskajām

interesēm. Līdz ar to sabiedrības ieguvums no apstrīdētajā

regulējumā ietvertā ierobežojuma ir lielāks nekā Pieteikumu

iesniedzējām radītās nelabvēlīgās sekas.

Tādējādi apstrīdētajā regulējumā

noteiktais pamattiesību ierobežojums ir samērīgs un apstrīdētais

regulējums atbilst Satversmes 105. panta pirmajiem trim

teikumiem.