6. pants

Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija -

uzskata, ka Tabakas un tās aizstājējproduktu aprites

likuma 3. panta pirmās daļas 8. punkts, 3. panta otrās

daļas 4. punkts, 3. panta piektās

daļas 3. punkts, ciktāl tas attiecas uz šā likuma 3. panta otrās

daļas 4. punktā norādītajām piedevām, kā arī 3. panta

5.1 daļas 3. punkts un pielikums atbilst Satversmes 105. panta pirmajos trijos teikumos

ietvertajām tiesībām uz īpašumu. Tāpat, pēc Tieslietu ministrijas

ieskata, Tabakas un tās aizstājējproduktu aprites likuma

3. panta pirmās daļas 8. punkts, 3. panta 5.1 daļas 3.

punkts, kā arī pielikums atbilst Satversmes 91. panta pirmajā teikumā ietvertajam

tiesiskās vienlīdzības principam.

Apstrīdētā regulējuma pieņemšanas procesā tika pēc iespējas

apzināti visu ieinteresēto personu viedokļi un uzklausīti

iebildumi pret Grozījumu projektā paredzēto tiesisko regulējumu.

Likumdevējs ir vērtējis ekspertu atzinumus, iepazinies ar

pētījumiem un citu valstu praksi. Likumdevējs ir vērtējis

apstrīdētajā regulējumā ietvertā tiesību uz īpašumu ierobežojuma

samērīgumu. Tas vien, ka likumdevējs nav ņēmis vērā visus paustos

iebildumus un sniegtos priekšlikumus, nevar būt par pamatu atzīt,

ka nav ievērots labas likumdošanas princips.

Likumdevējam, ievērojot piesardzības principu, ir jārīkojas

saistībā ar iespējamiem veselības riskiem, ko var radīt jauni un

vēl maz pazīstami produkti, kuru ilgtermiņa ietekme vēl nav

izpētīta un pierādīta. Apstrīdētajā regulējumā ietvertais

pamattiesību ierobežojums ir piemērots, nepieciešams un

atbilstošs tā leģitīmo mērķu - citu cilvēku tiesību un

sabiedrības labklājības aizsardzība - sasniegšanai. Apstrīdētais

regulējums mazina produktu pievilcību un patērētāju interesi par

tiem, kā arī veicina gan pilngadīgo, gan nepilngadīgo personu

veselības aizsardzību.

Nepastāv citi, mazāk ierobežojoši līdzekļi, ar kuriem būtu

iespējams pamattiesību ierobežojuma leģitīmos mērķus sasniegt

tikpat iedarbīgi un efektīvi. Pieteikumu iesniedzēju norādītie

alternatīvie līdzekļi paši par sevi neierobežotu Produktu apriti.

Apstrīdētais regulējums neaizliedz Pieteikumu iesniedzēju

komercdarbību. Tās var laist tirgū un izplatīt Produktus

atbilstoši apstrīdētajā regulējumā izvirzītajām prasībām, kā arī

eksportēt tos uz valstīm, kur nepastāv šāda veida ierobežojumi.

Apstrīdētajā regulējumā noteiktais pamattiesību ierobežojums skar

atsevišķas personas, savukārt ar leģitīmajiem mērķiem aptvertās

tiesības un intereses attiecas uz daudz plašāku personu loku, un

labumu no ierobežojuma gūst visa sabiedrība.

Tabakas un tās aizstājējproduktu aprites likumā ietvertais

regulējums attiecībā uz aizliegumu pievienot elektronisko

smēķēšanas ierīču šķidrumiem konkrētas ieelpošanu vai nikotīna

uzņemšanu atvieglojošas piedevas atbilst Direktīvai 2014/40/ES,

jo šajā regulējumā ir pienācīgi pārņemtas minētās direktīvas

prasības. Savukārt regulējumu, kas ierobežo aromatizētāju

pievienošanu Produktiem, var noteikt pati dalībvalsts, nodrošinot

arī attiecīgā regulējuma atbilstību LESD. Ar apstrīdēto

regulējumu noteiktie ierobežojumi, kas neizriet no Direktīvā

2014/40/ES ietverto prasību pārņemšanas, gan varētu ietilpt LESD

34. panta darbības jomā un tikt kvalificēti kā kvantitatīviem

ierobežojumiem līdzvērtīgi pasākumi, tomēr ir pamats šos

ierobežojumus uzskatīt par attaisnojamiem un atbilstošiem LESD

36. panta prasībām. Apstrīdētais regulējums atbilst arī

Konvencijai. Pasaules Veselības organizācija norādījusi, ka

Konvencijā noteiktās prasības attiecībā uz tabakas izstrādājumu

saturu un tvērumu var attiecināt arī uz citiem, Konvencijā

neregulētiem produktiem.

Komersanti, kas izplata beztabakas nikotīna spilventiņus, un

komersanti, kas izplata citus beztabakas produktus, neatrodas

vienādos apstākļos, jo visi šie produkti cits no cita atšķiras

pēc to uzņemšanas veida un mehānisma, mērķa, iedarbības un

attiecīgi arī pēc uzņemtā nikotīna koncentrācijas. Nikotīnu

saturošas zāles un beztabakas nikotīna spilventiņi ir būtiski

atšķirīgi produkti un nav savstarpēji salīdzināmi, tātad arī to

izplatītāji atrodas būtiski atšķirīgos un savstarpēji

nesalīdzināmos apstākļos. Līdz ar to nav pamata vērtēt pret šo

produktu izplatītājiem noteiktās attieksmes atbilstību tiesiskās

vienlīdzības principam.