7. pants

Pieaicinātā persona - Slimību

profilakses un kontroles centrs - norāda uz pētījumiem, no

kuriem izriet secinājums, ka Produktiem raksturīgās smaržas

īpašības ir viens no būtiskākajiem to lietošanu veicinošajiem

faktoriem.

7.1. No pētījuma "Latvijas iedzīvotāju veselību

ietekmējošo paradumu pētījums, 2022" izriet, ka kopš 2020.

gada ir vērojams uzskatāms elektronisko cigarešu smēķētāju

īpatsvara pieaugums to iedzīvotāju vidū, kuri tās smēķē regulāri.

Pētījums "Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījums

2022./2023: mācību gada aptaujas rezultāti un tendences",

kas attiecas uz elektronisko cigarešu lietošanas izplatību starp

11, 13 un 15 gadus veciem skolēniem, liecina, ka 2022. gadā

elektronisko cigarešu lietošana vismaz vienu dienu pēdējo 30

dienu laikā bija vairāk izplatīta nekā tabakas cigarešu vai

karsējamās tabakas smēķēšana visās pētījuma aptvertajās vecuma

grupās un abiem dzimumiem.

Savukārt no Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra 2024.

gada pētījuma "Tabaku un nikotīnu saturošu produktu

lietošana, attieksme pret alternatīvajiem bezdūmu nikotīna

produktiem" izriet, ka elektronisko cigarešu smēķēšana

visvairāk izplatīta tieši vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem, bet,

vecumam pieaugot, elektronisko cigarešu smēķēšanas izplatība

samazinās. Pētījuma dati liecina, ka elektronisko cigarešu

pieejamība ir tas apstāklis, kas piesaista smēķēšanai arī

iedzīvotājus, kuri iepriekš nav smēķējuši. Ir pierādīta saistība

starp elektronisko cigarešu smēķēšanu un paaugstinātu risku, ka

nākotnē tiks uzsākta tabakas smēķēšana.

Latvijā elektronisko cigarešu smēķēšanas izplatības pieaugums

kopš 2020. gada ir bijis daudz straujāks nekā citās Eiropas

Savienības dalībvalstīs. Atbilstoši Eirobarometra pētījuma datiem

2023. gadā Latvijā bija no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm

visaugstākais to iedzīvotāju īpatsvars, kuri regulāru smēķēšanu

uzsākuši tieši ar elektroniskajām cigaretēm. Pasaules Veselības

organizācija aicina valstis atturēt iedzīvotājus no elektronisko

cigarešu smēķēšanas uzsākšanas un šai nolūkā ieviest visaptverošu

pieeju tabakas aprites kontrolei. Valstis, kur atļauta

elektronisko cigarešu izplatīšana komerciālos nolūkos, tiek

aicinātas noteikt stingru regulējumu, lai mazinātu elektronisko

cigarešu pievilcību un sabiedrībai radīto kaitējumu. Pēc Pasaules

Veselības organizācijas ieskata, viens no pasākumiem, kas sekmētu

šā mērķa sasniegšanu, ir aromatizējošo vielu izmantošanas

aizliegums. Šis Pasaules Veselības organizācijas aicinājums ir

balstīts uz pierādījumiem par elektronisko cigarešu smēķēšanas

uzsākšanu bērnu un jauniešu, kā arī nesmēķētāju vidū.

7.2. Saskaņā ar pētījuma "Latvijas iedzīvotāju

veselību ietekmējošo paradumu pētījums, 2022" datiem arī

nikotīna spilventiņu lietošana visvairāk ir izplatīta tieši gados

jaunāko iedzīvotāju vecuma grupās. Ņemot vērā zinātniskajā

literatūrā aprakstīto nikotīna spilventiņu lietošanas ietekmi uz

veselību atkarībā no uzņemtā nikotīna koncentrācijas, jāatzīst,

ka nikotīna koncentrācijas ierobežošana šajos produktos ir

pilnīgi pamatota.

Nikotīns ir psihoaktīva viela, kas rada atkarību, jo

iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu. Pusaudža gadi ir

neaizsargāts attīstības periods, kam raksturīga nervu sistēmas

spēja krasi reaģēt uz ārējiem un iekšējiem stimuliem un kad tā ir

jutīga pret dažādu vielu izraisītām izmaiņām. Smadzeņu attīstība

turpinās līdz aptuveni 25 gadu vecumam. Agrīna psihoaktīvu vielu

lietošana ietekmē smadzeņu nobriešanu, un līdz ar to būtiski

palielinās personas pakļautība riskam, ka īstermiņā vai

ilgtermiņā var rasties ar psihoaktīvu vielu lietošanu saistīti

traucējumi.