8. pants

Pieaicinātā persona - Veselības

inspekcija - uzskata, ka

Tabakas un tās aizstājējproduktu

aprites likuma 3. panta pirmās daļas 8. punkts, 3. panta

otrās daļas 4. punkts, 3. panta

piektās daļas 3. punkts, ciktāl tas attiecas uz šā likuma 3.

panta otrās daļas 4. punktā norādītajām piedevām, un 3.

panta 5.1 daļas 3. punkts un pielikums atbilst

Satversmes 105. panta pirmajos trijos

teikumos ietvertajām tiesībām uz īpašumu un ka Tabakas un

tās aizstājējproduktu aprites likuma 3. panta pirmās daļas 8.

punkts, 3. panta 5.1 daļas 3. punkts, kā arī pielikums

atbilst Satversmes 91. panta pirmajā

teikumā ietvertajam tiesiskās vienlīdzības principam.

8.1. Nikotīna atkarības problemātika ir nostiprināta

starptautiskā līmenī gan Konvencijā, gan arī Direktīvā

2014/40/ES. Šo tiesību aktu mērķis ir aizsargāt tagadējās un

nākamās paaudzes, ieviešot efektīvus pasākumus tabakas patēriņa

novēršanai un mazināšanai, tostarp nikotīna atkarības novēršanai

un mazināšanai. Tiesību aktos ietvertie pasākumi attiecībā uz

Produktu sastāvu ir vērsti uz sabiedrības veselības aizsardzību,

samazinot nikotīnu saturošu produktu pieejamību un kaitīgo vielu

ietekmi un vienlaikus veicinot preventīvas pret atkarību no

nikotīna vērstas darbības. Direktīva 2014/40/ES tieši neparedz

regulējumu attiecībā uz tabakas aizstājējproduktiem, proti,

nikotīna spilventiņiem. Tomēr likumdevējs atbilstoši minētās

direktīvas preambulas 55. apsvērumam varēja noteikt ierobežojumus

attiecībā uz tabakas aizstājējproduktiem, atzīstot nepieciešamību

aizsargāt sabiedrības veselību.

Direktīvā 2014/40/ES izmantotā juridiskā tehnika apliecina, ka

Eiropas Savienības likumdevējs ir paredzējis aizliegt gan tabakas

izstrādājumiem, gan arī elektroniskajām cigaretēm pievienot

vienas un tās pašas piedevas. Pārņemot Direktīvas 2014/40/ES

prasības Tabakas un tās aizstājējproduktu aprites likumā,

Latvijas likumdevējs ir izvēlējies līdzīgu juridisko tehniku.

Komersantiem jau no Tabakas aprites likuma publicēšanas brīža

bija zināms tas, ka prasības attiecībā uz elektronisko cigarešu

sastāvu ir noteiktas ar atsauci uz tabakas izstrādājumiem

izvirzītajām prasībām un ir identiskas ar tām. Ņemot vērā to, ka

nikotīna uzņemšana no elektroniskajām cigaretēm ir tikpat bīstama

kā no tradicionālajām cigaretēm, ir nepieciešama līdzvērtīgu

prasību uzturēšana.

Aizliegums laist tirgū smēķēšanai paredzētus tabakas

izstrādājumus, kuru sastāvā ir piedevas, kas atvieglo ieelpošanu

vai nikotīna uzņemšanu, pastāv jau kopš 2016. gada 20. maija, kad

stājās spēkā Tabakas aprites likums. Balstoties uz jaunākajiem

pētījumiem, ar Grozījumiem tika precizētas konkrētas vielas,

proti, mentols, tā analogi un geraniols, kuras aizliegts

pievienot ne tikai tabakas izstrādājumiem, bet arī elektronisko

smēķēšanas ierīču šķidrumiem. Šāda vielu konkretizēšana dod

Veselības inspekcijai iespēju īstenot pienācīgu kontroli, lai

pārbaudītu tirgū laisto tabakas izstrādājumu un elektronisko

smēķēšanas ierīču šķidrumu atbilstību normatīvo aktu prasībām.

Pētījumi liecina, ka konkrētās piedevas samazina kairinājumu un

rūgtumu, padarot aerosolu vieglāk ieelpojamu, un tieši šis

vieglums var provocēt attiecīgo produktu biežāku lietošanu, īpaši

jauniešu vidū.

8.2. Beztabakas nikotīna spilventiņi ir jauns produkts

Eiropas un pasaules tirgū, līdz ar to informācija par šādu

produktu sastāvdaļu absorbciju organismā ir ļoti ierobežota un

trūkst neatkarīgu pētījumu par to ilgtermiņa ietekmi uz veselību.

Tomēr likumdevējs, ņemot vērā nikotīna spilventiņu potenciāli

bīstamo iedarbību uz jauniešu veselību, saindēšanās riskus,

iespējamo atkarības rašanos un ietekmi uz sabiedrību, bija

tiesīgs pieņemt apstrīdēto regulējumu, balstoties uz piesardzības

principu.

Nikotīnu kā aktīvo vielu medicīniskiem mērķiem izmanto tikai

nikotīna aizstājterapijā kā pirmās izvēles līdzekli, ārstējot

atkarību no tabakas. Latvijas Zāļu reģistrā ir iekļautas vairākas

nikotīnu saturošas zāles, piemēram, ārstnieciskā košļājamā gumija

un aerosols izsmidzināšanai mutes dobumā. Maksimālā ieteicamā

nikotīna dienas deva aizvietojošajā terapijā, kurā tiek izmantots

mutes dobumā izsmidzināms aerosols, ir 64 miligrami 16 stundu

laikā, proti, četri miligrami vienas stundas laikā. Savukārt

maksimāli ieteicamā nikotīna dienas deva aizvietojošajā terapijā,

kurā tiek izmantota ārstnieciska košļājamā gumija, ir 60

miligrami nikotīna. Aizvietojošā terapijā nikotīnu kā zāles

ieteicams lietot tikai ierobežotu laiku, savukārt attiecībā uz

nikotīna spilventiņiem tiek paredzēta ilgtermiņa lietošana.

Nikotīns ir viela, kas ne vien rada atkarību, bet arī pati

kaitē veselībai. Nikotīna oromukozāla lietošana var palielināt

sirds un asinsvadu slimību risku. Nikotīnu saturošu izstrādājumu

lietošana pusaudžu vecumā tiek saistīta ar ilgtermiņa kognitīviem

un uzvedības traucējumiem, tostarp atmiņas un uzmanības

traucējumiem. Pētījumi pierāda, ka aromatizētāju pievienošana

nikotīnu saturošiem produktiem noved pie to plašākas lietošanas

un piesaista bērnu un jauniešu interesi tos izmēģināt. Turklāt

bērniem un cilvēkiem, kas nesmēķē vai dara to neregulāri, ir

palielināts risks saindēties ar nikotīna produktiem. Nikotīna

letālā deva šādam pieaugušam cilvēkam atkarībā no tā svara un

nikotīna uzņemšanas veida var būt 30 līdz 60 miligramu robežās,

bet bērnam aptuveni 10 miligrami.

Lēmums noteikt beztabakas nikotīna spilventiņiem maksimālo

nikotīna koncentrāciju, proti, četrus miligramus uz gramu, ir

pamatots, ņemot vērā farmakoloģiskos principus un zāļu devu

salīdzinājumu, un tādējādi ir rasts kompromiss starp pilnīgu

beztabakas nikotīna spilventiņu aizliegumu un politisku lēmumu šo

produktu izplatību un lietošanu regulēt. Ar zālēm, kas satur

nikotīnu, tiek uzņemta līdzīga nikotīna deva, taču ir klīniski

pierādīta šo zāļu kā efektīvas un salīdzinoši drošas smēķēšanas

alternatīvas nozīme terapijā, kas vērsta uz smēķēšanas

atmešanu.