Par Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālo plānu 4. pants

Nodrošināts SEG emisiju, kas saistītas ar kūdras ieguvi un platībām, kur notiek vai notikusi kūdras ieguve, nulle pieaugums pret 2005.-2009. gada perioda vidējo SEG emisiju līmeni1 523,27 kt CO2 ekv.96

-97

0 SEG emisiju pieaugums [1332,62 kt CO2 ekv.98]

26. pielikums

TPTP plānotie pasākumi un to paredzamais devums klimata pārmaiņu pārkārtošanās ietekmes mazināšanā

Plānotais pasākums

Paredzamais devums klimatiskās pārkārtošanās ietekmes mazināšanā

Kūdras nozares SEG emisiju samazināšanas pasākumi un atbalsts reģionālās ekonomikas pārstrukturizēšanai, mazinot sociālekonomiskās sekas pārejā uz klimatneitrālu ekonomikuAtteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā:

- kūdras izmantošanas pārtraukšana enerģētikā (reforma), t.sk. atbalsts sadedzināšanas iekārtu nomaiņai;

- degradēto kūdras purvu (t.sk. vēsturisko kūdras ieguves vietu) rekultivācija;

Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana:

- ES nozīmes biotopu atjaunošana vai purvu ekosistēmu atjaunošana;

- pētniecības attīstība dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai vides un klimata mērķu kontekstā kā papildinoša aktivitāte.

Kopējais ietaupījums, kas saistīts ar sadedzināšanai izmantoto kūdras apjomu un licencētām un attīstītām kūdras ieguves vietu platībām, sasniedz 32 kt CO2 ekv. Ir aprēķināts, ka atkarībā no izvēlētajām rekultivācijas metodēm visu vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivācija reģionos ārpus Rīgas un Pierīgas, kur nepieciešama rekultivācija (ja notiek apmežošana), var radīt līdz pat 225,6 kt CO2 ekv. ietaupījumu gadā Latvijā, taču kopējais paredzētais tiešo SEG emisiju ietaupījums no rekultivācijas aktivitātēm projektos ir 134,6 kt CO2 ekv. gadā. Tā rezultātā SEG emisijas reģionos ārpus Rīgas un Pierīgas no vēsturiskajām kūdras ieguves vietām tiktu samazinātas par 86% un Latvija līdz 2030. gadam varētu samazināt vismaz 36% no nacionālā (Stratēģijā noteiktā) ZIZIMM sektora mērķa SEG emisijām.Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku:

- uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras attīstība saskaņā ar komersantu pieprasījumu, t.sk. pašvaldību "zaļo" teritoriju, kurās veic uzņēmējdarbību un kurās patērē AER, izveide un attīstība;

- bezizmešu mobilitātes veicināšana pašvaldībās;

- energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi, jaunu energoefektīvu un resursu efektīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumā;

- atbalsts pētniecības ideju prototipēšanai un jaunradīto tehnoloģiju pārnesei ražošanā;

- AER tehnoloģiju ieviešana;

- klimata ekonomikai pielietojamu produktu izstrāde un to ieviešana ražošanā.

Pašvaldībām radot komersantiem atbilstošo uzņēmējdarbības vidi, uzņēmumi tiktu stimulēti pāriet uz klimatam un videi draudzīgāku ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, vienlaikus palielinot reģioniem ekonomiskās izaugsmes priekšrocības. Pasākums veicinās degradētu uzņēmējdarbības teritoriju attīstību saistībā ar ekonomikas transformāciju un ar to saistītajām sociāli ekonomiskajām sekām skartajās teritorijās, kas tiks noteiktas plānošanas reģionu attīstības programmās. 3. darbība papildinās 4. darbības īstenošanu un veicinās prasmju paaugstināšanu, nodrošinot darbinieku pārkvalifikāciju, tādējādi sekmējot pasākumu savstarpējo sinerģiju.

Investīciju rezultātā tiks nodrošināta ne tikai vietējās nodarbinātības veicināšana pašvaldībās, bet arī klimatam draudzīgāka transportlīdzekļu izmantošana, tādējādi nodrošinot SEG emisiju samazinājumu.

Tāpat TPTP investīcijas paredzēs energoefektivitātes uzlabošanu un AER tehnoloģiju izmantošanas veicināšanu un īstenošanu.

Prasmju attīstības, pilnveides un pārkvalificēšanas piedāvājuma attīstība pārejai uz klimatneitralitāti īpaši skartajās teritorijās:

- nodarbināto prasmju paaugstināšana un atbalsts kvalifikācijas iegūšanai;

- atbalsts darba spēka mācībām (t.sk. darba devēja noteikts atbalsts jaunas kvalifikācijas iegūšanai vai darba spēka pārcelšanai nepieciešamo prasmju pilnveidei);

- reģiona ekonomiskās transformācijas virzieniem atbilstošu speciālistu sagatavošana īsā cikla izglītības programmās, t.sk. DVB mācību formā, saskaņā ar uzņēmēju pieprasījumu;

- pašvaldību un plānošanas reģionu speciālistu prasmju pilnveidošana un uzlabošana klimatneitrālas ekonomikas jautājumos, lai nodrošinātu virzību uz klimatneitrālu ekonomiku un mazinātu sociālekonomiskās sekas saistībā ar klimata pārmaiņām

Nozarēs, kur nepieciešama pārkārtošanās klimatam draudzīgai un oglekļa neitrālai ekonomikai, tiktu nodrošināta zināšanu ieguve, t.sk. par tehnoloģijām un inovatīvu, augstas pievienotās vērtības produktu ražošanas iespējām. TPTP ietvaros tiks turpināta DVB mācību pieejas attīstība profesionālajā un augstākajā izglītībā, lai tuvinātu izglītības iestāžu piedāvājumu vietējā darba tirgus vajadzībām un reģionā plānotajiem ekonomisko aktivitāšu diversifikācijas pasākumiem, kā arī sniegtu uz nozaru transformācijas vajadzībām balstītu citu kvalifikāciju iegūšanas iespējas. Lai nodrošinātu teritorijas sociāli ekonomiskās attīstības un pakalpojumu nodrošināšanas plānošanu un īstenošanu kontekstā ar pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku, nepieciešams pilnveidot plānošanas reģionu un pašvaldību speciālistu zināšanas un prasmes par klimata pārmaiņu jautājumiem un saistīto transformācijas sociālekonomisko seku mazināšanu. Tāpat paredzēts sniegt atbalstu plānošanas reģioniem un pašvaldībām klimatneitrālu risinājumu izstrādei un pilotēšanai, izvērtējot paredzamo devumu ietekmes un klimata pārmaiņu seku mazināšanā un izvēloties efektīvāku un klimatam draudzīgāku risinājumu.27. pielikums

TPTP plānoto investīciju papildinātība ar ES fondu Programmā ietvertajiem pasākumiem

SAM Nr.

SAM nosaukums

TPTP investīciju papildinātība ar Programmas pasākumiem

1.1.1.

Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmāPētījumi sabiedrības un ekonomikas transformācijai.2.1.1.

Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanaAtbalsts AER un ne-emisiju tehnoloģiju izmantošana centralizētajā siltumapgādē, siltumenerģijas pārvades tīklu energoefektivitātes paaugstināšana.

Atbalsts energoefektivitātes paaugstināšanai publiskajās (valsts un pašvaldību) ēkās, dzīvojamajās ēkās un uzņēmējdarbībā izmantotās ēkās energoefektīvākas ražošanas nodrošināšanai.

TPTP ietvaros paredzētās reformas un investīcijas attiecībā uz kūdras nozares pāreju ir jāskata arī komplementāri ar Programmas investīcijām 2.1.1. un 2.1.2. SAM ietvaros, kas paredz atbalstu pārejai uz AER un ne-emisiju tehnoloģiju izmantošanu centralizētajā siltumapgādē vai 2.2.3.SAM ietvaros.

2.1.2.

Atjaunojamo energoresursu enerģijas veicināšana - biometānsAER ražošanas iekārtu akumulācijas iekārtu un ar to darbību saistīto viedo risinājumu ierīkošana.

Biotopu atjaunošana vai renaturalizācija ir paredzēta arī Programmā, savukārt 2.1.2. un 2.2.3. SAM ir plānotas dažādas aktivitātes enerģētikas nozares papildināšanai. Savukārt bioloģiskās daudzveidības pasākumi ir plānoti kopējās lauksaimniecības politikas programmā, kas vēl ir izstrādes procesā. Vienlaikus visos iepriekš minētajos gadījumos tiks novērsts dubultā finansējuma risks.

2.1.3.

Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofāmPašvaldību klimata pielāgošanās stratēģijās paredzēto pasākumu īstenošana.2.2.2.

Pārejas uz aprites ekonomiku veicināšanaAtbalsts aprites ekonomikas principu ieviešanai ražošanā un pakalpojumos.2.2.3.

Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, "zaļo" infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumuAtbalsts pašvaldībām gaisa kvalitātes jautājumu risināšanai, t.sk. caur uzlabotu ne-fosilu tehnoloģiju vai filtru izmantošanu centralizētajās siltumapgādes sistēmās. Minētajā ieskaitāma kūdras sadedzināšanas tehnoloģiju nomaiņa pašvaldībās.

Ekosistēmu atjaunošanas un sanācijas pasākumi.

TPTP ietvaros paredzētā reforma un investīcijas attiecībā uz kūdras nozares pāreju ir jāskata arī komplementāri ar Programmas investīcijām 2.1.1. un 2.1.2. SAM ietvaros, kas paredz atbalstu pārejai uz AER un ne-emisiju tehnoloģiju izmantošanu centralizētajā siltumapgādē vai 2.2.3. SAM ietvaros.

4.2.4.

Veicināt mūžizglītību, jo īpaši piedāvājot elastīgas prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas visiem, ņemot vērā uzņēmējdarbības un digitālās prasmes, labāk prognozējot pārmaiņas un vajadzību pēc jaunām prasmēm, pamatojoties uz darba tirgus vajadzībām, atvieglojot karjeras maiņu un sekmējot profesionālo mobilitātiAtbalsts pieaugušajiem tautsaimniecības attīstībai nepieciešamo zināšanu un prasmju, t.sk. digitālo, apguvei. TPTP paredzētais atbalsts ir specifiski mērķēts uz reģionu vajadzībām, kas radušās darba tirgus transformācijas rezultātā, un uzņēmēju pieprasījuma pēc darbaspēka ar konkrētām prasmēm, kā arī specifiski kūdras nozarē, saistītājās nozarēs un plāna ietvaros īstenoto pasākumu ietekmētajās nozarēs tieši un netieši ietekmēto nodarbināto personu prasmju pilnveidei, kvalifikācijas paaugstināšanai un pārkvalifikācijas pasākumiem.4.3.3.

Uzlabot visu darba meklētāju, jo īpaši jauniešu – it sevišķi, īstenojot Garantiju jauniešiem –, ilgstošo bezdarbnieku un darba tirgū nelabvēlīgā situācijā esošu grupu, un ekonomiski neaktīvo personu piekļuvi nodarbinātībai un aktivizācijas pasākumiem, kā arī veicinot pašnodarbinātību un sociālo ekonomikuAtbalsts bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļautu personu nodarbinātību, to prasmju un kvalifikācijas atbilstību darba tirgum.5.1.1.

Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijāsIntegrēti un kompleksi ieguldījumi reģionālai attīstībai ar privātā sektora darbības uzņēmējdarbības veicināšanu, infrastruktūras, plānošanas reģionu un pašvaldību zināšanu un prasmju attīstību.

Piemēram, atbalsts ieguldījumiem uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā plānots gan Programmas SAM 5.1.1., gan ANM, gan arī TPF ietvaros, taču pasākuma demarkācija tiks noteikta un nodrošināta MK noteikumu līmenī pasākuma ieviešanai. Būtiski, ka TPF ietvaros šis pasākums būs attiecināms uz TPTP identificēto reģionu pašvaldībām, savukārt tematiski īpaša uzmanība tiks pievērsta AE teritoriju attīstībai un resursu efektīvākai izmantošanai uzņēmējdarbības teritorijās. Savukārt ANM ietvaros plānots attīstīt nacionāla mēroga industriālos parkus reģionos, nodrošinot sadarbību ar LIAA un vietējām pašvaldībām, lai piesaistītu starptautiski atzītus operatorus, kas darbojas augstas vērtības nozarēs, izstrādā inovatīvus un augstas vērtības produktus RIS3 nozarēs utt.

Plānošanas reģionu un pašvaldību zināšanu un prasmju attīstības pasākumi tiks īstenoti savstarpējā sinerģijā, nodrošinot demarkāciju investīcijas/projektu līmenī un ievērojot pasākumu atšķirīgo saturu. Tajā skaitā Programmas 6.1.1.6. pasākuma "Prasmju attīstības, pilnveides un pārkvalificēšanas piedāvājuma attīstība pārejai uz klimatneitralitāti īpaši skartajās teritorijās" ietvaros paredzēts uzlabot pašvaldību speciālistu zināšanas un prasmes darbam ar klimatneitralitātes jautājumiem. Savukārt, Programmas SAM 5.1.1. pasākuma 5.1.1.2. "Pašvaldību un plānošanas reģionu un kapacitātes uzlabošana" ietvaros atbalstu plānots izmantot citu ERAF plānoto tematisko atbalsta pasākumu veiksmīgai īstenošanai pašvaldībās un plānošanas reģionos (uzņēmējdarbību atbalstošas infrastruktūras attīstība, viedu risinājumi piemērošana pašvaldību darbā, kvalitatīvas publiskās ārtelpas attīstība, ēku energoefektivitāte), kā arī vispārīgiem attīstības plānošanas jautājumiem. Papildu ANM ietvaros plānotā atbalsta plānošanas reģionu un pašvaldību zināšanu un prasmju celšanai plānots sniegt publisko pakalpojumu kvalitātes pilnveidošanai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā.

28. pielikums

TPTP plānoto investīciju papildinātība ar Latvijas ANM plānā ietvertajām investīcijām

Investīcijas Nr.

Investīcijas nosaukums

TPTP investīciju papildinātība ar ANM plānā ietvertajām investīcijām

3.1.1.2.i

Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanaiInvestīcijas ietvaros paredzēts īstenot apmācības un citus kapacitātes paaugstināšanas pasākumus. Atbalsts tiks sniegts pašvaldību kapacitātei, stiprinot to darbības efektivitāti un kvalitāti, īstenojot pakalpojumu vadību pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošanai jaunizveidotajās pašvaldībās, t.sk. paredzot: 1) pašvaldību pakalpojumu novērtējumu; 2) metodisko atbalstu un apmācības pakalpojumu optimizācijai/plānošanai atbilstoši demogrāfijas tendencēm pakalpojumu pieejamības un sasniedzamības uzlabošanai, administratīvā sloga mazināšanai, kā arī darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai (pakalpojumu dizaina pielietošana u.tml.); 3) pašvaldību pakalpojumu jaunu vai uzlaboto plānošanas un sniegšanas veidu pilotēšanu.3.1.1.3.i.

Investīcijas uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionosAtbalsts funkcionējošu un darboties spējīgu 6-8 nacionālas nozīmes industriālo parku izveidei Latvijas reģionos (izņemot Rīgas plānošanas reģionu), lai veicinātu ekonomisko aktivitāti reģionos un mazinātas reģionālās atšķirības.

Investīcijas ietvaros plānots attīstīt iepriekš pamestas industriālās teritorijas un zonas, veidojot tās par industriālajiem parkiem, kas veicinātu vietējās ekonomikas attīstību. Investīciju rezultātā uzņēmējiem būs iespēja attīstīt inovatīvus, klimatneitrālus un "zaļus" produktus un pakalpojumus, kas savukārt veicinātu SEG emisiju samazinošu risinājumu ieviešanu citās nozarēs, tādējādi samazinot kopējās SEG emisijas.

3.1.1.6.i.

Pašvaldību funkciju īstenošanai un pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo bezemisiju transportlīdzekļu iegādeAtbalsts jaunu bezemisiju transportlīdzekļu (autobusu), kas darbojas ar elektrību, iegādei. Bezemisiju transportlīdzekļi tiks izmantoti pašvaldību funkciju un pārvaldes uzdevumu nodrošināšanai, tai skaitā, nodrošinot izglītojamo nokļūšanu izglītības iestādē un atpakaļ dzīvesvietā. Investīcijas ietvaros tiks samazinātas SEG emisijas, veicinot pāreju uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu.29. pielikums

Atbalsta saņemšanas nosacījumi TPM 2. un 3.pīlāra ietvaros

2.pīlārs (InvestEU)

3.pīlārs

Aizdevuma veids

Aizdevumi privātajam sektoram.

Aizdevumi ar granta elementu publiskajam sektoram.

Mērķis

Sniegt konsultatīvo atbalstu atbalsttiesīgu projektu identificēšanai, sagatavošanai, izstrādei un īstenošanai, tostarp atbalstu projektu sagatavošanai pirms pieteikuma iesniegšanas.- Risināt nopietnas sociālās, ekonomiskās un vides problēmas, ko izraisa pārkārtošanās virzībā uz klimatneitralitāti lai palīdzētu tām ES teritorijām, kas apzinātas taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos (TPTP);

- Palielināt publiskā sektora investīcijas, kas apmierina TPTP apzināto reģionu attīstības vajadzības, atvieglojot tādu projektu finansēšanu, kuri nerada pietiekamas ieņēmumu plūsmas, ar ko segt to investīciju izmaksas.

Atbalsta veids

Konsultatīvais atbalsts.

- atbalsts ES sniegtu dotāciju veidā, tās apvienojot ar aizdevumiem;

- dotācijas summa projektiem, kas atrodas mazāk attīstīto reģionu teritorijās, nepārsniedz 25% no aizdevuma summas, ko 3.pīlāra ietvaros sniedz finanšu partneris*;

- projekti, kas saņem atbalstu 3.pīlāra ietvaros, to sagatavošanai, izstrādei un īstenošanai var saņemt arī konsultatīvo un tehniskās palīdzības atbalstu no citām ES programmām, tādējādi atbalsts no 3.pīlāra ir kumulējams arī ar konsultatīvo atbalstu, kas sniedzams no 2.pīlāra.

*Finanšu partneris ir Eiropas Investīciju banka vai citas starptautiskas finanšu iestādes, valsts attīstību veicinošas bankas un finanšu iestādes, tostarp privātas finanšu iestādes, ar kurām EK paraksta administratīvu nolīgumu par sadarbību 3.pīlāra ietvaros.

Atbalsta saņēmēji

Privātais sektors

Tiesību subjekti, kas:

- iedibināti kā publisko tiesību subjekti

- vai

- iedibināti kā privāttiesību struktūras, kurām uzticēts sabiedrisko pakalpojumu uzdevums.

Atbalstāmās jomas

InvestEU TPTP ietvaros var atbalstīt ieguldījumus plašāka spektra projektos, kas tiks īstenoti četrās politikas jomās:

- ilgtspējīga infrastruktūra;

- pētniecība, inovācija un digitalizācija;

- MVU;

- sociālie ieguldījumi un prasmes.

- atjaunojamo energoresursu enerģijā un zaļā un ilgtspējīgā mobilitātē, tostarp zaļā ūdeņraža veicināšanā;

- efektīvos centralizētos siltumapgādes tīklos;

- publiskajā pētniecībā;

- digitalizācijā;

- vides infrastruktūrā atkritumu un ūdens resursu viedai apsaimniekošanai;

- ilgtspējīgas enerģijas, energoefektivitātes un integrācijas pasākumus, tostarp ēku atjaunošanu un pārbūvi;

- pilsētvides atjaunošanu un reģenerāciju;

- pāreju uz aprites ekonomiku;

- zemes un ekosistēmu atjaunošanu un dekontamināciju, ņemot vērā principu "piesārņotājs maksā", bioloģisko daudzveidību;

- prasmju pilnveidi, pārkvalifikāciju;

- apmācību un sociālo infrastruktūru, tostarp aprūpes iestādes un sociālos mājokļus.

* var tikt atbalstītas arī investīcijas citās jomās, ja tās atbilst apstiprinātajiem TPTP.

** nav atbalstāmas investīcijas, kuras ietver darbības, kas izslēgtas saskaņā ar TPF regulas 9.pantu (piemēram, investīcijas, kas saistītas ar fosilā kurināmā ražošanu, pārstrādi, transportēšanu, izplatīšanu, uzglabāšanu vai sadedzināšanu).

Atbalsta apmērs

Līdz 35 milj. euro, no kuriem vismaz 10 milj. euro tiks novirzīti saņēmēju administratīvo spēju atbalstam, jo īpaši mazāk attīstītajos reģionos, izmantojot saskaņā ar programmu InvestEU izveidoto konsultāciju centru.Latvijai piešķirts ES atbalsts indikatīvi 14,54 milj. euro apmērā (1% no Latvijas nacionālās daļas jeb kopējā pieejamā TPF finansējuma Latvijai).Atbilstības kritēriji

Atbilstības kritēriji ir noteikti Finanšu regulā.

InvestEU projektiem jābūt šādām iezīmēm:

- tiem ir jānovērš tirgus nepilnības vai ieguldījumu nepietiekamība un ir jābūt ekonomiski dzīvotspējīgiem;

- tiem ir nepieciešams ES atbalsts, lai tos īstenotu;

- tiem ir jāpanāk pastiprinošs efekts un, ja iespējams, jāpiesaista privātie ieguldījumi;

- tiem jāpalīdz sasniegt ES politikas mērķus.

3.pīlāra ietvaros atbalstu ir tiesīgi saņemt tikai projekti, kas palīdz sasniegt 3.pīlāra noteiktos mērķus un atbilst šādiem nosacījumiem:

- projekti rada izmērāmu ietekmi un vajadzības gadījumā ietver iznākuma rādītājus tādu nopietnu sociālu, ekonomisku un vidisku problēmu risināšanā, ko izraisa pārkārtošanās virzībā uz ES klimata mērķiem un dod labumu TPTP minētām teritorijām, pat ja projekti neatrodas minētajās teritorijās;

- projekti nesaņem atbalstu no jebkādām citām ES programmām;

- projekti saņem finanšu partnera sniegtu aizdevumu 3.pīlāra ietvaros; un

- projekti nerada pietiekamas ieņēmumu plūsmas, ar ko segt to investīciju izmaksas, lai izvairītos no tā, ka tiek aizstāts potenciāls atbalsts un investīcijas no alternatīviem resursiem.

Atbalsta saņemšanas termiņš

2027.gada 31.decembris

2025. gada 31. decembris

30. pielikums

Atbalstāmās jomas Latvijā ar TPM 2. un 3. pīlāru

Atbalsta tvērumsSektori un jomas ar potenciālu atbalsta interesi Latvijā

2. pīlārs

Enerģijas un transporta infrastruktūra (ieskaitot gāzes infrastruktūru un centralizēto siltumapgādi)- Pašvaldības un uzņēmumi dažādās nozarēs: pāreja uz ilgtspējīgākiem pārvadājumiem, iegādājoties klimatam draudzīgākus transportlīdzekļus;

- Pašvaldības un uzņēmumi dažādās nozarēs: transporta infrastruktūras turpmāka attīstība, izveidojot ūdeņraža uzpildes stacijas un palielinot kopējo elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu skaitu, t.sk. nodrošinot atbilstošu energoinfrastruktūru;

- Pašvaldības un enerģētikas nozares uzņēmumi: tālāka centralizētās siltumapgādes attīstība, tās energoefektivitātes uzlabošana Uzņēmumi dažādās nozarēs, kurās ir daudz oglekļa: uzņēmumu energoefektivitātes paaugstināšana, ieskaitot nepieciešamo aprīkojumu.

Dekarbonizācijas projektiNav noteiktas konkrētas nozares un jomas.Reģionu ekonomiskā diversifikācija- Uzņēmumi dažādās nozarēs, kas prasa daudz oglekļa: produktivitātes palielināšana (ražošanas procesu uzlabošana, digitālu un automatizētu risinājumu ieviešana, darbinieku prasmju uzlabošana utt.);

- Uzņēmumi dažādās nozarēs, kas patērē daudz oglekļa: decentralizētas ražošanas stimulēšana (3D druka, frēzēšana un tamlīdzīgas tehniskas iespējas), prototipu veidošanas laboratorijas sadarbībā ar izglītības iestādēm;

- Pašvaldības: turpmāka valsts infrastruktūras attīstība, lai atbalstītu uzņēmumus.

Sociālā infrastruktūraPašvaldības: sociālās infrastruktūras atjaunošana, kas pieder pašvaldībām;

Valsts pārvaldes iestādes: sociālās infrastruktūras atjaunošana,.

PrasmesPašvaldības un uzņēmumi dažādās nozarēs: prasmju attīstīšana, profesionālo prasmju apgūšana īstenojot mācības darba vidē balstītu mācību formā, mūžizglītība prasmju uzlabošana un spēju veidošana, tādējādi veicinot vienmērīgāku pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku.3. pīlārs

Enerģijas un transporta infrastruktūra- Pašvaldības un to uzņēmumi: pāreja uz ilgtspējīgākiem pašvaldību pārvadājumiem, iegādājoties klimatam draudzīgākus transportlīdzekļus;

- Pašvaldības: transporta infrastruktūras turpmāka attīstība, izveidojot ūdeņraža uzpildes stacijas un palielinot kopējo elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu skaitu, t.sk. nodrošinot atbilstošu energoinfrastruktūru;

- Atbalsts var tiks paredzēts enerģētikas infrastruktūrai, energoefektivitātes pasākumiem, u.c.:

o Energoefektivitātes uzlabošana vai atjaunojamās enerģijas izmantošanas veicināšana, veicot kompleksus pasākumus enerģijas ražošanas, t.sk. esošās atjaunojamās enerģijas ražošanas jaudas ilgtspējas nodrošināšanas, un transportēšanas procesos;

o Elektroenerģijas infrastruktūras modernizēšana, t.sk. viedo tehnoloģiju un digitālo risinājumu ieviešana, zudumu samazināšana un energoefektivitātes uzlabošana, kā arī pielāgošana elektromobilitātes vai mikroģenerācijas vajadzībām.

Centralizētās siltumapgādes tīkliPašvaldību uzņēmumi: centralizēto siltumtīklu turpmāka attīstība, uzlabojot to energoefektivitāti.Energoefektivitātes pasākumi (ieskaitot ēku renovāciju, kā arī sociālo infrastruktūru)- Pašvaldības: sociālās infrastruktūras atjaunošana / siltināšana;

- Valsts pārvaldes iestāde: sociālās infrastruktūras atjaunošana;

- Pašvaldības un pašvaldības uzņēmumi: centralizētās siltumapgādes tīklu un ēku renovācija / siltināšana.

31. pielikums

Ieinteresēto personu/grupu atspoguļojums TPTP izstrādē

32. pielikums

Pārvaldības mehānisms TPTP īstenošanas uzraudzības laikā

33. pielikums

TPTP īstenošanas pārvaldīšanas laikā paredzētās aktivitātes

Atbildīgais

Aktivitāte

Iesaistītie partneri

Laika josla

Ieviešanas sākums

Īstenošana

Ieviešanas beigas

2021. gada 4. ceturksnis / 2022. gada 4. ceturksnis

2022. -2028. gads

2029

Darbības, kuru pamatā ir pārvaldības mehānismsFM

ES fondu UK sēdes

ES fondu UK (apakškomitejas) locekļi

Darbības ieteicams īstenot proaktīviVARAM

Nacionālās darba grupas un apakšgrupu komitejas sēdesNacionālās darba grupas locekļiX

VARAM, CFLA

Paziņojums presei par oficiālu projektu iesniegumu iesniegšanas uzsākšanu, to vērtēšanas kritērijiemPlašsaziņas līdzekļi, plaša sabiedrībaX

Aktuālā informācija tīmekļa vietnē par projektu priekšlikumu iesniegšanas kārtībuVisas ieinteresēto personu grupas, kas darbojas valsts un reģionālā līmenīX

Informatīvā materiāla izstrāde un izplatīšana par projektu priekšlikumu izstrādi un iesniegšanu, to vērtēšanas kritērijiemVisas ieinteresēto personu grupas, kas darbojas valsts un reģionālā līmenīX

Prezentācijas pašvaldībās par projektu priekšlikumu izstrādi un iesniegšanuReģionālā līmeņa ieinteresētās personas, īpaši pašvaldības privātā un akadēmiskā sektora organizācijasX

Prezentācijas dažādos formātos par projektu priekšlikumu izstrādi un iesniegšanuVisas ieinteresēto personu grupas, kas darbojas valsts un reģionālā līmenīX

Reģionālie paraugprakses apmaiņas semināri par sasniegumiem TPTP ieviešanāReģionālā līmeņa ieinteresētās personas X

Noslēguma konference par TPTP ieviešanas rezultātiem un gūtajām mācībāmVisas ieinteresētās personu grupas X

34. pielikums

TPTP ieviešanas uzraudzības posmi, galvenie uzdevumi un atbildīgās iestādes

35. pielikums

Pārvaldības mehānisms TPTP izstrādes laikā

1 Pieejams: https://ieej.lv/s4kvp2 Pieejamas: https://ieej.lv/BEep8

3 Pieejamas: https://ieej.lv/i5jeg

4 Pieejamas: https://ieej.lv/t0SEu

5 Pieejama: https://ieej.lv/EqfKE

6 Transporta attīstības pamatnostādnes 2014.–2020. gadam. Pieejams: https://ieej.lv/0tg6Q

7 2020.gadā iesniegtās SEG inventarizācijas kopsavilkums. Pieejams: https://ieej.lv/INBdh 7.-8.lpp.

8 EK 2020.gada ziņojums par Latviju, 26.2.2020. SWD(2020) 513. Pieejams: https://ieej.lv/gtgRR

9 PwC 4. ziņojums, 15.lpp.

10 LVĢMC, Valsts Kūdras fonda materiāli

11 VARAM aprēķini sadarbībā ar LVMI Silava un LVĢMC

12 MK 2021.gada 14.septembra sēdes Nr.61 (46.§) protokollēmuma 4.punkts.

13 LVĢMC dati

14 EM, Informatīvais ziņojums par vidēja termiņa un ilgtermiņa darba tirgus prognozēm (2018.gads)

15 PwC 4.ziņojums, 67.lpp.

16 PwC 4. ziņojums, 67.lpp.

17 CSP. Iedzīvotāju skaits gada sākumā, tā izmaiņas un dabiskās kustības galvenie rādītāji reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās un novados. Pieejams: https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRS030/table/tableViewLayout1/

18 PwC 4.nodevums, 131.lpp.

19 KŪDRA2030, PwC aprēķini

20 KŪDRA2030

21 Preiļu novads (Riebiņu pagasta ciematos: Sīļukalns, Riebiņi, Galēni, Stabulnieki, Silajāņi, Kastīre, Aglonas stacija), Līvānu novads

22 LIFE REstore Degradēto kūdrāju ilgtspējīgas apsaimniekošanas optimizācijas modelis. Pieejams: https://ieej.lv/AGY98

23 EM, 2020, NEKP, lpp.105-106 (angļu valodā)

24 CSP. Nodarbināto iedzīvotāju svārstmigrācija, darbvietu skaits, radītā pievienotā un produkcijas vērtība pēc NACE reģionos - Darbības veids (NACE 2.red.), Kūdras ieguve Pieejams: https://ieej.lv/GqsBu

25 Reporting on Policies and Measures under Article 13 and on Projections under Article 14 of Regulation (EU) No. 525/2013 of the European Parliament and of the Council, Latvia, 2020.

26 PwC dati.

27 VARAM aprēķini sadarbībā ar LVMI Silava un LVĢMC un saskaņā ar Kūdra2030 norādītajām platībām

28 Par Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānu laika posmam līdz 2030. gadam. Pieejams: https://ieej.lv/sy5Aq

29 NAP2027. Pieejams: https://pkc.gov.lv/lv/nap2027

30 Pieejamas: https://ieej.lv/sy5Aq

31 Pieejamas: https://ieej.lv/IfHb2

32 Pieejamas: https://ieej.lv/ruAJo

33 Kopējais TPF finansējums bez tehniskās palīdzības, piemērojot Regulas Nr. 2021/1060 36.panta 5.daļu. Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32021R1060&qid=1625116684765&from=EN

34 LIFE REstore rokasgrāmata "Kūdras ieguves ietekmētu teritoriju atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana"

35 ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030.gadam Pieejams: https://ieej.lv/CUeCh

36 Prioritāro rīcību programma Natura2000 tīklam Latvijā (2021–2027). Pieejams: https://ieej.lv/RnbqB

37 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1229 (2021.gada 14.jūlijs) par publiskā sektora aizdevumu mehānismu Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma ietvaros. Pieejama:https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/ALL/?uri=CELEX:52020PC0453

38 TPTP 3. darbība "Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku"

39 TPTP 2. darbība "Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana"

40 TPTP 1. darbība "Atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā", 2. darbība "Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana"

41 TPTP 3. darbība "Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku"

42 Atbalsta programma ietvers atbalstāmā reģiona specifikai un vajadzībām atbilstošus seminārus, darba grupas, konferences, un citus pasākumus pašvaldību un plānošanas reģionu speciālistu prasmju un zināšanu paaugstināšanai un/vai pār-kvalifikācijai darbam ar klimatneitrālas ekonomikas jautājumiem, veicinot sociālekonomisko seku, kas saistīti ar pāreju uz klimatneitralitāti, mazināšanu.

43 Pa vienai atbalsta programmai katrā no atbalstāmajiem reģioniem Rādītāja vērtība var mainīties atkarībā no vienošanās par atbalstāmajiem reģioniem.

44 TPTP 3. darbība "Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku"

45 Par visiem iznākuma un rezultātu rādītājiem, kuri attiecas uz dalībniekiem, ir jāziņo.

46 Visi personas dati ir jāsadala pa dzimumiem (sievietes, vīrieši, nebināras personas, saskaņā ar valsts tiesībām). Ja kādus rezultātus iegūt nav iespējams, tad dati, kas attiecas uz minētajiem rezultātiem, nav ne jāvāc, ne jāziņo. Attiecīgā gadījumā kopējos iznākuma rādītājus var ziņot, balstoties uz darbības mērķgrupu. Ja datus ievāc no reģistriem vai līdzvērtīgiem avotiem, dalībvalstis var izmantot valsts definīcijas.

47 TPTP 4. darbība "Prasmju attīstības, pilnveides un pārkvalificēšanas piedāvājuma attīstība pārejai uz klimatneitralitāti īpaši skartajās teritorijās"

48 TPTP 4. darbība "Prasmju attīstības, pilnveides un pārkvalificēšanas piedāvājuma attīstība pārejai uz klimatneitralitāti īpaši skartajās teritorijās"

49 Vērtības norādītas indikatīvi, tās tiks precizētas pēc lēmuma par finansējuma sadalījumu pieņemšanas

50 Sākotnējā rādītāja vērtība norādīta saskaņā ar KŪDRA2030 un LKA datiem par vēsturisko kūdras ieguves vietu platībām Latvijas reģionos un aprēķinot TPF ietvaros plānoto rekultivēto platību radītās SEG emisijas pirms rekultivācijas pasākumu veikšanas. Mērķa vērtība 2029. gadam parāda rekultivēto platību CO2 piesaisti pēc pasākumu veikšanas.

51 Rādītājs parāda CO2 ietaupījumu

52 Rādītājs parāda CO2 ietaupījumu

53 Pārvadāto pasažieru skaits ar modernizēto bezizmešu pašvaldības transportu pasažieru pārvadājumiem

54 Mērķa vērtība (2029) veidojas, sākuma vai atskaites vērtībai, kas izriet no 2014-2020. gada ES fondu plānošanas perioda investīcijām projektos pēc veiktajām ES nozīmes dzīvotņu atjaunošanas darbībām faktiskajās platībās (2021. gadā ziņotie dati un kopumā īstenošanā esošajos projektos līdz 2023. gadam), pieskaitot 2. darbības "Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana" ietvaros plānoto sasniedzamo vērtību 1500 ha.

55 Mācību dalībnieku skaits. Pieņemts, ka 10% no visiem iesaistītajiem jauniešiem dažādu iemeslu dēļ mācības nepabeigs un neiegūs kvalifikāciju. 80% no kvalifikāciju ieguvušajiem audzēkņiem sešu mēnešu laikā pēc dalības pārtraukšanas būs nodarbināti, tai skaitā pašnodarbināti.

56 Unikālais pašvaldību un plānošanas reģionu speciālistu skaits, kuri piedalījušies vismaz vienā no prasmju pilnveides un uzlabošanas pasākumiem klimatneitrālas ekonomikas veicināšanas un citās saistītajās jomās. Rādītāja vērtība var mainīties atkarībā no vienošanās par atbalstāmajiem reģioniem.

57 Par visiem iznākuma un rezultātu rādītājiem, kuri attiecas uz dalībniekiem, ir jāziņo.

58 Visi personas dati ir jāsadala pa dzimumiem (sievietes, vīrieši, nebināras personas, saskaņā ar valsts tiesībām). Ja kādus rezultātus iegūt nav iespējams, tad dati, kas attiecas uz minētajiem rezultātiem, nav ne jāvāc, ne jāziņo. Attiecīgā gadījumā kopējos iznākuma rādītājus var ziņot, balstoties uz darbības mērķgrupu. Ja datus ievāc no reģistriem vai līdzvērtīgiem avotiem, dalībvalstis var izmantot valsts definīcijas.

59 Dati, kas paziņoti saistībā ar rādītājiem, ir personas dati saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.) 4. panta 1. punktu.

60 Mācību dalībnieku skaits. Paredzēts, ka dažādu iemeslu dēļ dalību izglītības programmās uzsāk un nepabeidz 10% izglītojamo. No nodarbinātiem, kas ir ieguvuši jaunu kvalifikāciju 40% strādās uzlabotos darba apstākļos.

61 Pieejams: https://ieej.lv/EqfKE

62 Atbilstoši 2019. gadā UNFCCC iesniegtajai SEG inventarizācijai.

63 Indikatīvas aplēses par virzību uz mērķu sasniegšanu atbilstoši 2019. gadā pieejamajiem datiem.

64 2020. gadā iesniegtās siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas kopsavilkums. Pieejams: https://ieej.lv/INBdh

65 Mērķis sasniedzams, nosakot pienākumu degvielas piegādātājiem, kura ietvaros drīkst tikt izmantota modernā biodegviela un/vai biogāze, kas ražota no Direktīvas 2018/2001 IX pielikumā uzskaitītajām izejvielām, no AER iegūta elektroenerģija, no AER iegūts ūdeņradis, pārstrādāta oglekļa degvielas, kā arī citas biodegvielas vai biomasas degvielas, kas nav ražotas no pārtikas vai dzīvnieku barības kultūraugiem

66 Rūpnieciskie procesi un produktu izmantošana

67 Kūdra2030 rezultatīvais rādītājs. Indikatīvā vērtība pēc 2019. gada inventarizācijas datiem. Gala vērtība nosakāma perioda beigās pēc jaunākās pieejamās SEG inventarizācija datiem. Saskaņā ar ZIZIMM regulas nosacījumiem atskaitīšanās notiek perioda beigās (+2 gadi statistikas datu pieejamības dēļ, tas ir 2032. gadā), kad novērtē, perioda (2026.-2030. g.) SEG emisiju summu pret 2005.-2009. gada vidējo SEG emisiju līmeni.

68 Homo Ecos projekts "Latvijas kūdras atradņu datu kvalitātes analīze, ieteikumu sagatavošana to uzlabošanai un izmantošanai valsts stratēģijas pamatdokumentu sagatavošanā", 2015. gads

69 LVĢMC; CSP; PwC aprēķini par 2018. gadu

70 Platība noteikta ņemot vērā biedrības "Homo Ecos" projekta "Latvijas kūdras atradņu datu kvalitātes analīze, ieteikumu sagatavošana to uzlabošanai un izmantošanai valsts stratēģijas pamatdokumentu sagatavošanā" rezultātus

71 LKA dati 2021. gads

72 KŪDRA2030 dati par 2019. gadu (daži uzņēmumi darbojas vairākos reģionos. Kopskaitā 64 uzņēmumi), kopā kūdras ieguvē, t.sk. enerģētiskās

73 CSP. Nodarbināto iedzīvotāju svārstmigrācija, darbvietu skaits, radītā pievienotā un produkcijas vērtība pēc NACE reģionos - Darbības veids (NACE 2.red.), Kūdras ieguve, t.sk. enerģētiskās kūdras. Pieejams: https://ieej.lv/GqsBu

74 CSP. NBA030. Ekonomiskās aktivitātes, nodarbinātības un bezdarba līmenis reģionos (procentos) - Vecuma grupa, Teritoriālā vienība, Rādītāji un Laika periods. Pieejams: https://ieej.lv/GgzuJ

75 CSP. DSV040. Strādājošo mēneša vidējā darba samaksa reģionos (eiro) - Bruto/ Neto, Sektors, Teritoriālā vienība un Laika periods. Pieejams: https://ieej.lv/Y2O4J

76 CSP, IKP statistiskajos reģionos un republikas pilsētās (faktiskajās cenās) Skatīts 2020. gada novembrī

77 ALTUM piešķirtie aizdevumi sadalījumā pa plānošanas reģioniem (EUR); 06.2018.-05.2020.

78 CSP, Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos Skatīts 2022. gada februārī

79 PwC sniegtā tehniskā atbalsta (2021) 3. ziņojums "Latvijas pārejas process uz klimatneitralitāti" projekta "Support to the preparation of Territorial Just Transition Plan in the Republic of Latvia" ietvaros, kas īstenots sadarbībā ar EK

80 Katra reģiona sniegums izteikts skalā no 0 līdz 1, kur 1 ir tā reģiona sniegums, kura snieguma rādītāji ir visnelabvēlīgākie, un pārējo reģionu sniegums ir izteikts proporcionāli šim rezultātam. PwC 3. ziņojums.

81 Pētījumi, t.sk. Latvijā, norāda, ka nabadzīgās augsnēs pēc nosusināšanas SEG emisijas no augsnes samazinās.

82 Valsts ieņēmumu dienests, nozaru vizualizācija Skatīts 2021. gada martā

83 Latvijas Centrālā statistikas birojs, Uzņēmējdarbības rādītāji uzņēmumiem 2005 - 2019 Skatīts 2021. gada aprīlī

84 LKA dati

85 Rūpnieciskie procesi un produktu izmantošana

86 Neiekļauj datus par kodiem 06 un 07, ievērojot datu nepietiekamību

87 PwC 3. nodevuma aprēķini 131.-133.lpp.

88 Dati par 2018. gadu, saskaņā ar PwC 4.nodevuma aprēķiniem, 58.lpp.

89 Pēc EK aplēsēm, uz katru Latvijā vienu kūdrā tieši nodarbināto ir 1,25 netieši nodarbinātas personas citās nozarēs, kas pēc aprēķina veido netieši ietekmētas 41,25 citas darbavietas. Šis rādītājs ir augstāks nekā citās valstīs, iespējams, lielā eksportētās kūdras īpatsvara dēļ, tādējādi radot lielu transporta risinājumu izmantošanu.

90 LKA dati http://www.latvijaskudra.lv/lv/kudra/ieguves_vietas/, VARAM aprēķini balstoties uz CSP datiem par kopējām kūdras nozares darbavietām https://ieej.lv/GqsBu 1934*0,28=541,5

91 Lauksaimniecības (augļkopības) un mežsaimniecības sektoros nodarbinātie uz 1 ha. VARAM aprēķini ņemot vērā 4. sadaļas 1.tabulas rādītāju "Atbalstītā sanētās zemes platība".

92 Aprēķini veikti ņemot vērā 2.tabulas rādītāju KTRR 06 "Dalībnieki, kuri sešus mēnešus pēc aiziešanas atrodas labākā darba tirgus situācijā" un r.6.1.1.k "Dalībnieki, kuri sešus mēnešus pēc dalības pārtraukšanas ir nodarbināti, tai skaitā pašnodarbinātie" vērtību summu

93 Skat. 2.tabulas "Rezultātu rādītāji" r.6.1.1.j "Uzņēmumu, kuri guvuši labumu no attīstītās publiskās infrastruktūras, izveidotās darba vietas" rādītāja vērtību

94 VARAM aprēķini sadarbībā ar LVMI Silava un LVĢMC un saskaņā ar Kūdra2030 norādītajām platībām

95 Saskaņā ar ZIZIMM regulā iekļautajiem uzskaites nosacījumiem mitrāju kategorijai (7.3.pants: 2026.-2030. gada periodā visas dalībvalstis uzskaita apsaimniekotos mitrājos radušās emisijas un piesaisti, ko aprēķina, no emisijām un piesaistes, kuras radušās attiecīgajos periodos, atņemot vērtību, kas iegūta, ar pieci reizinot dalībvalsts vidējās gada emisijas un piesaisti, kuras apsaimniekotos mitrājos radušās 2005.-2009. gada bāzes periodā).

96 2017. gada dati (2019. gada SEG inventarizācija).

97 Pēc ZIZIMM regulas nosacījumiem mitrāju emisijas iekļautas uzskaitē no 2026.gada.

98 Indikatīvā vērtība pēc 2019. gada inventarizācijas datiem. Gala vērtība nosakāma perioda beigās pēc jaunākās pieejamās SEG inventarizācija datiem. Saskaņā ar ZIZIMM regulas nosacījumiem atskaitīšanās notiek perioda beigās (+2 gadi statistikas datu pieejamības dēļ, t.i. 2032. gadā), kad novērtē perioda (2026.-2030. g.) SEG emisiju summu pret 2005.-2009. gada vidējo SEG emisiju līmeni.

2. pielikums

Ministru kabineta

2022. gada 14. jūlija

rīkojumam Nr. 531

Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālā plāna darbībām pieejamais Taisnīgas pārkārtošanās fonda instrumenta finansējums

Nr.

p. k.

TPTP plānotais virziens, darbības un pasākumi

Par pasākuma īstenošanu atbildīgā nozares ministrijaKopējais TPF finansējums bez TP1, piemērojot KNR2 36. panta 5. punktuNextGen finansējums, EUR (līdz 2026. gadam)DFS finansējums, EUR (līdz 2029. gadam)Plānotais iznākuma rādītājs3Plānotais rezultāta rādītājs4Plānotais atlases uzsākšanas laiks (gads un ceturksnis)5Kopējais Latvijas piešķīrums, EUR184 237 327103 564 65080 672 677 Izteikts procentos100 %56,21 %43,79 % Kūdras nozares SEG emisiju samazināšanas pasākumi un atbalsts reģionālās ekonomikas pārstrukturēšanai, mazinot sociālekonomiskās sekas pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku 1.

Atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikāVARAM

39 000 000

21 922 926

17 077 074

12 100 ha6

(RKI7 38)

– 42 398 CO2 emisijas ekvivalenta tonnas gadā

(r.6.1.1.d )

2024. gada 1. ceturksnis

Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana, t. sk.: 10 333 937

5 808 978

4 524 959

2.1.

pētniecības attīstība dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai vides un klimata mērķu kontekstā IZM

5 083 937

2 857 815

2 226 122

5 uzņēmumi (RKI 10)

50 zinātniskie raksti (r.6.1.1.g);

3 pētniecības pieteikumi (r.6.1.1.h)

2022. gada 4. ceturksnis

2.2.

ES nozīmes biotopu vai purvu ekosistēmu atjaunošana VARAM

5 250 000

2 951 163

2 298 837

1 500 ha

(RKI 38)

4 046 ha (r.6.1.1.f)

2023. gada 3.ceturksnis

Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku, t. sk.:116 424 003

65 444 996

50 979 007

3.1.

atbalsts uzņēmējdarbībai nepieciešamās publiskās infrastruktūras attīstībai, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomikuVARAM

54 331 201

30 540 998

23 790 203

27 uzņēmumi (r.6.1.1.a)

466 darbavietas (r.6.1.1.j);

36 220 800 euro piesaistītās privātās investīcijas

(r.6.1.1.i)

2023. gada 1. ceturksnis

3.2.

uzņēmējdarbības "zaļināšanas" un produktu attīstības pasākumi, veicinot energoefektivitātes paaugstināšanu un energoefektīvu tehnoloģiju ieviešanu uzņēmumos EM

38 808 001

21 814 999

16 993 002

112 uzņēmumi (RKI 03)

7 748 mWh/gadā

(RKR 31);

45 874 127 euro piesaistītās privātās investīcijas

(RKR 02)

3 827 CO2 ekv. t/gadā (r.6.1.1.e)

2022. gada 4. ceturksnis

3.3.

bezizmešu mobilitātes veicināšana pašvaldībāsVARAM

23 284 801

13 088 999

10 195 802

42 bezizmešu transportlīdzekļi (r.6.1.1.c)

357 000

lietotāji/gadā (RKR 62)

2023. gada 1. ceturksnis

Prasmju attīstības, pilnveides un pārkvalificēšanas piedāvājuma attīstība pārejai uz klimatneitralitāti īpaši skartajās teritorijās, t. sk.: 18 479 387

10 387 750

8 091 637

4.1.

nodarbināto prasmju paaugstināšana un atbalsts kvalifikācijas iegūšanai, atbalsts darbaspēka mācībām saskaņā ar uzņēmumu pieprasījumuIZM

16 946 467

9 526 055

7 420 412

3 591 persona (KTIR 05);

1 463 personas (KTIR 07)

287 personas

(KTRR 06);

1 170 personas (r.6.1.1.k)

2022. gada 4. ceturksnis

4.2.

pašvaldību un plānošanas reģionu speciālistu prasmju paaugstināšana klimatneitrālas ekonomikas un ar klimata pārmaiņām saistīto sociālekonomisko seku mazināšanas jautājumosVARAM 1 532 920861 695671 2254 īstenotas reģionāla mēroga atbalsta programmas pašvaldību un plānošanas reģionu speciālistu kvalifikācijas paaugstināšanai un/vai pārkvalifikācijai8 (r.6.1.1.b)190 personas (r.6.1.1.l)2023. gada 1. ceturksnis1 Tehniskā palīdzība.2 Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regula Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai.

Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32021R1060&qid=1625116684765&from=EN

3 Iznākuma rādītāju vērtības norādītas indikatīvi, rādītāju gala redakcija tiks iekļauta apstiprinātajā Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajā plānā.

4 Rezultāta rādītāju vērtības norādītas indikatīvi, rādītāju gala redakcija tiks iekļauta apstiprinātajā Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajā plānā.

5 Norādīts indikatīvais atlases laiks, ievērojot kopējo Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam un Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālā plāna saskaņošanas un apstiprināšanas procesu.

6 Hektārs.

7 Reģionālās politikas kopējais iznākuma rādītājs.

8 Atbalsta programma ietvers atbalstāmā reģiona specifikai un vajadzībām atbilstošus seminārus, darba grupas, konferences un citus pasākumus pašvaldību un plānošanas reģionu speciālistu prasmju un zināšanu paaugstināšanai un/vai pārkvalifikācijai darbam ar klimatneitrālas ekonomikas jautājumiem, veicinot sociālekonomisko seku mazināšanu, kas saistītas ar pāreju uz klimatneitralitāti.