12. pants

Apstrīdētā norma ir daļa no Tiesnešu disciplinārās

atbildības likuma 11.6 panta, kas reglamentē

disciplinārlietās pieņemto lēmumu un disciplinārlietas materiālu

pieejamību.

Analizējot Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma

11.6 panta daļas to kopsakarā, Pieteikuma iesniedzējs

secinājis, ka apstrīdētā norma liedz atreferēt vai citādi paziņot

informāciju par iespējamo kāda konkrēta tiesneša

disciplinārpārkāpumu, jo pretējā gadījumā tā paša panta

ceturtajai un sestajai daļai nebūtu jēgas. Apstrīdētā norma

liedzot iegūt informāciju par konkrēto tiesnesi gan pirms, gan

pēc disciplinārlietas izskatīšanas. Līdz disciplinārlietas

izskatīšanai neesot iespējams iegūt informāciju nedz par

disciplinārlietu, kas varbūt tiks ierosināta, nedz arī par jau

ierosinātu disciplinārlietu pret tiesnesi (sk. pieteikuma 8.

punktu lietas materiālu 1. sēj. 49. lp.).

12.1. Disciplinārlietu procesu var iedalīt vairākās

šādās stadijās: 1) disciplinārlietas ierosināšana; 2)

disciplinārlietas izskatīšana Disciplinārkolēģijā (pirmā

instance); 3) disciplinārlietas izskatīšana Disciplinārtiesā

(otrā instance). Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 3.

panta otrā daļa noteic, ka pirms tam, kad tiek pieņemts lēmums

par disciplinārlietas ierosināšanu, notiek iepriekšēja pārbaude,

kurā ietilpst vispusīga saņemto materiālu pārbaude, tiesneša

rakstveida paskaidrojumu pieprasīšana un izvērtēšana. Iepriekšēja

pārbaude var noslēgties ar disciplinārlietas ierosināšanu pret

tiesnesi vai atteikumu ierosināt disciplinārlietu.

Saskaņā ar Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 3. panta

trešo daļu par disciplinārlietas ierosināšanu Augstākās tiesas

priekšsēdētājs, apgabaltiesas priekšsēdētājs, apgabaltiesas

zemesgrāmatu nodaļas priekšnieks, rajona (pilsētas) tiesas

priekšsēdētājs un Tiesnešu ētikas komisija pieņem lēmumu, bet

tieslietu ministrs izdod rīkojumu. Lēmumā vai rīkojumā norāda

iepriekšējā pārbaudē konstatētā pārkāpuma izdarīšanas apstākļus,

pārkāpuma atklāšanas dienu un likumā paredzēto disciplinārlietas

ierosināšanas pamatu. Lēmumu (rīkojumu) kopā ar iepriekšējās

pārbaudes materiāliem nosūta izskatīšanai Disciplinārkolēģijā.

Tātad lēmums par disciplinārlietas ierosināšanu ir procesuāls

dokuments. Savukārt disciplinārlietas materiāli ir visu

iepriekšējās pārbaudes un disciplinārlietas izskatīšanas gaitā

iegūto dokumentu un citu materiālu kopums.

12.2. Lēmumam par disciplinārlietas ierosināšanu un

disciplinārlietas materiāliem noteiktā aizsardzība sāk darboties

ar brīdi, kad disciplinārlieta tiek ierosināta. Proti, apstrīdētā

norma neattiecas uz iepriekšējo pārbaudi un tās ietvaros

iegūtajiem materiāliem, ja iepriekšējā pārbaude nav noslēgusies

ar disciplinārlietas ierosināšanu. Tādējādi apstrīdētā norma

neregulē tādas informācijas pieejamību, kas ir saistīta ar

iespējami rosināmu, bet neierosinātu disciplinārlietu pret

tiesnesi.

No apstrīdētās normas un citām Tiesnešu disciplinārās

atbildības likuma normām izriet, ka lēmums par disciplinārlietas

ierosināšanu un disciplinārlietas materiāli līdz brīdim, kad

stājas spēkā Disciplinārkolēģijas lēmums disciplinārlietā, ir

pieejami tiesnesim, pret kuru ierosināta disciplinārlieta,

atsevišķos gadījumos šā tiesneša pārstāvim, kā arī tām tiesu

varas vai valsts pārvaldes institūcijām, kurām šādas tiesības

noteiktas Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā. Tātad lēmums

par disciplinārlietas ierosināšanu un disciplinārlietas materiāli

nav vispārpieejama informācija.

12.3. Regulējums, kas ietverts apstrīdētajā normā, ir

pārņemts no likuma "Par tiesu varu" 28.3

panta, kurš noteic kārtību, kādā ir pieejami tiesās izskatāmo

lietu materiāli (sk. Saeimas Juridiskās komisijas

Apakškomisijas darbam ar Tiesu iekārtas likumu 2009. gada 26.

maija sēdes audioierakstu lietas materiālu 1. sēj.).

Piemēram, minētā panta otrajā daļā noteikts, ka lietas materiāli

līdz brīdim, kad spēkā stājies tiesas galīgais nolēmums

disciplinārlietā, ir pieejami tikai tām personām, kurām šādas

tiesības paredzētas procesuālajos likumos. Konkrētais regulējums

pamatā ir vērsts uz procesuālo dokumentu, pierādījumu vai

izmeklēšanas noslēpuma aizsardzību lietas izskatīšanas laikā.

Apstrīdētā norma regulē lēmuma par disciplinārlietas

ierosināšanu un disciplinārlietas materiālu pieejamību no brīža,

kad disciplinārlieta tiek ierosināta, līdz brīdim, kad stājas

spēkā Disciplinārkolēģijas lēmums attiecīgajā disciplinārlietā.

Tas nozīmē, ka apstrīdētā norma regulē lēmuma par

disciplinārlietas ierosināšanu un disciplinārlietas materiālu

pieejamību tikai un vienīgi disciplinārlietas izskatīšanas laikā.

Savukārt kārtību, kādā disciplinārlietas materiāli ir pieejami

pēc Disciplinārkolēģijas lēmuma spēkā stāšanās, regulē pārējās

Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 11.6 panta

daļas un citi normatīvie akti.

Apstrīdētajā normā nav noteikts aizliegums iegūt vispārīga

rakstura informāciju par ierosināto un izskatāmo

disciplinārlietu, ciktāl minētā informācija neskar konkrētus

procesuālos dokumentus un šajos dokumentos ietvertos tiesneša un

citu personu datus. Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka par

disciplinārlietas izskatīšanu sabiedrība var uzzināt tikai kā par

neidentificētu gadījumu, bet nevar uzzināt konkrēta tiesneša

identitāti (sk. pieteikuma 10. punktu lietas materiālu 1. sēj.

50. lp.). Tomēr procesuālais dokuments - lēmums par

disciplinārlietas ierosināšanu - un disciplinārlietas materiāli,

kā arī šajā dokumentā un materiālos ietvertie tiesneša dati arī

ir informācija par tiesu varas darbību. Taču apstrīdētā norma

līdz brīdim, kad ir stājies spēkā Disciplinārkolēģijas lēmums

disciplinārlietā, ierobežo personas tiesības iegūt minēto

dokumentu un materiālus, kā arī tajos ietvertos tiesneša

datus.

Līdz ar to apstrīdētā norma ierobežo

Satversmes 100. panta pirmajā teikumā nostiprinātās ikvienas

personas tiesības iegūt informāciju par tiesu varas darbību.