4. pants

Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija -

uzskata, ka apstrīdētajā normā noteiktais ierobežojums neveicina

tiesu varas autoritātes stiprināšanu un reputācijas

aizsardzību.

Ar apstrīdēto normu Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā

esot pārņemts regulējums, kas attiecībā uz lietas materiālu

pieejamību noteikts likuma "Par tiesu varu"

28.3 panta otrajā daļā. Likumdevēja vēlme esot bijusi

padarīt tiesnešu disciplinārlietu materiālus pieejamus ar tādiem

pašiem nosacījumiem, kādi noteikti piekļuvei tiesas lietu

materiāliem. Informācijas pieejamība un pieejamības nosacījumi

esot atkarīgi no procesa stadijas (neizskatīta vai izskatīta

lieta) un lietas izskatīšanas veida (atklāta vai slēgta

sēde).

Apstrīdētajā normā ietvertā ierobežojuma mērķis esot aizsargāt

tiesu varas un tiesneša autoritāti. Savukārt tiesnešu

disciplinārās atbildības sistēmas mērķis plašākā nozīmē esot

aizstāvēt sabiedrības intereses, nodrošināt tiesas procesu

integritāti, uzturēt sabiedrības uzticēšanos tiesnešiem un

tiesnešu vidū radīt labāku izpratni par tiesnesim piedienīgu

uzvedību. Tādējādi izskatāmajā lietā esot risināmi šādi

jautājumi: vai ir nepieciešams nodrošināt apstrīdētajā normā

minētās informācijas pieejamību, lai disciplinārlietu

izskatīšanas process sasniegtu tam noteikto mērķi, un vai

informācijas iegūšanas tiesību ierobežojums ir piemērots konkrētā

mērķa sasniegšanai un samērīgs? Šā ierobežojuma samērīgums esot

analizējams atsevišķi attiecībā uz katru disciplinārlietas

izskatīšanas procesa stadiju.

Gadījumos, kad par tiesneša pārkāpumu jau ir ziņots

plašsaziņas līdzekļos, apstrīdētās normas regulējums varot

negatīvi ietekmēt sabiedrības uzticēšanos tiesu varai. Proti,

turpmākas informācijas trūkums jeb šķietama kompetento

amatpersonu reakcijas neesība varot radīt maldīgu iespaidu par

izpildvaras vai tiesu varas bezdarbību. Mūsdienās informācijas

apmaiņas ātrums esot daudzkārt palielinājies un plašsaziņas

līdzekļi izmantojot visus iespējamos informācijas iegūšanas

veidus, lai apmierinātu sabiedrības pieprasījumu. Savukārt ziņa

par to, ka kompetentās amatpersonas atteikušās izpaust

informāciju, tikai pastiprinot sabiedrības pārliecību par tiesu

varas korporatīvismu un mazinot uzticēšanos tiesu varai. Turklāt

atsevišķos gadījumos pati persona, pret kuru ierosināta

disciplinārlieta, varot būt ieinteresēta informācijas

publiskošanā, lai atjaunotu savu reputāciju, piemēram,

disciplinārlietas izbeigšanas gadījumā.