16. pants

1Vērtējot pamattiesību ierobežojuma samērīgumu,

2Satversmes tiesai visupirms jāpārbauda tas, vai izraudzītie

3līdzekļi ir piemēroti leģitīmo mērķu sasniegšanai, proti, vai ar

4izraudzītajiem līdzekļiem šos mērķus var sasniegt.

5Lai nodrošinātu citu personu tiesību aizsardzību un vairotu

6uzticēšanos tiesu ekspertu profesijai un tiesu varai, šajā

7profesijā jādarbojas tādām personām, kuru personiskās īpašības un

8profesionālā sagatavotība neizraisa šaubas. Šīm personām

9jāatbilst pietiekami augstiem ētikas un profesionālās kompetences

10standartiem, lai baudītu sabiedrības cieņu un uzticēšanos.

11Personas iepriekš veikta noziedzīga rīcība ietekmē personas

12reputāciju un raksturo tās ētikas standartus. Šādas rīcības

13rezultātā personas reputācija ir ietekmēta arī tad, ja persona

14saukta pie kriminālatbildības, bet kriminālprocess vēlāk izbeigts

15(sal.: Satversmes tiesas 2024. gada 24. oktobra sprieduma

16lietā Nr. 2023-44-01 13. punkts). Noziedzīgs nodarījums no

17citiem likumpārkāpumiem atšķiras ar lielāku radītā kaitējuma vai

18iespējamā kaitējuma smaguma pakāpi, un likumdevējs ar

19krimināltiesību līdzekļiem paredzējis aizsargāt pašas svarīgākās

20un nozīmīgākās intereses. Ja kriminālprocess izbeigts uz

21nereabilitējoša pamata, persona pēc būtības ir atzīta par vainīgu

22noziedzīga nodarījuma izdarīšanā (sk. Satversmes tiesas 2022.

23gada 15. decembra sprieduma lietā Nr. 2021-41-01 15. punktu).

24Tādējādi tas, ka persona ir saukta pie kriminālatbildības par

25tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, var radīt negatīvu

26priekšstatu par šo personu un ietekmēt sabiedrības viedokli arī

27par tās profesionālo darbību.

28Ir būtiski, lai procesa virzītājs pirmstiesas izmeklēšanā un

29tiesa atzinuma sniegšanai piesaistītu tādus tiesu ekspertus, kuri

30nerada risku tiesu ekspertīzes tiesiskai norisei un taisnīgai

31lietas izskatīšanai. Tiesu eksperta iepriekšēja noziedzīga rīcība

32var būt pamats šaubām par viņa objektivitāti un atbilstību

33nevainojamas reputācijas prasībai. Turklāt tas var negatīvi

34ietekmēt procesa virzītāja, tiesas un paša tiesu eksperta

35sadarbību ar konkrētā procesa dalībniekiem. Tas, ka ar lietas

36izskatīšanu saistīto procesuālo darbību veikšanā kā eksperts tiek

37iesaistīta persona, kas saukta pie kriminālatbildības par tīša

38noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, var mazināt visas sabiedrības

39uzticēšanos tiesu ekspertiem, tiesas spriešanas procesam un

40valsts varai kopumā.

41Ar apstrīdēto regulējumu ikvienai personai, kura saukta pie

42kriminālatbildības, bet kriminālprocess par tīša noziedzīga

43nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata, ir

44liegts būt par tiesu ekspertu. Tādā veidā tiek nodrošināts tas,

45ka tiesu ekspertu profesijā darbojas tikai tādas personas, kas

46sekmē uzticēšanos šai profesijai un tiesas spriešanas procesam

47kopumā.

48Līdz ar to apstrīdētajā regulējumā

49noteiktais pamattiesību ierobežojums ir piemērots leģitīmo mērķu

50sasniegšanai.