16. pants

Vērtējot pamattiesību ierobežojuma samērīgumu,

Satversmes tiesai visupirms jāpārbauda tas, vai izraudzītie

līdzekļi ir piemēroti leģitīmo mērķu sasniegšanai, proti, vai ar

izraudzītajiem līdzekļiem šos mērķus var sasniegt.

Lai nodrošinātu citu personu tiesību aizsardzību un vairotu

uzticēšanos tiesu ekspertu profesijai un tiesu varai, šajā

profesijā jādarbojas tādām personām, kuru personiskās īpašības un

profesionālā sagatavotība neizraisa šaubas. Šīm personām

jāatbilst pietiekami augstiem ētikas un profesionālās kompetences

standartiem, lai baudītu sabiedrības cieņu un uzticēšanos.

Personas iepriekš veikta noziedzīga rīcība ietekmē personas

reputāciju un raksturo tās ētikas standartus. Šādas rīcības

rezultātā personas reputācija ir ietekmēta arī tad, ja persona

saukta pie kriminālatbildības, bet kriminālprocess vēlāk izbeigts

(sal.: Satversmes tiesas 2024. gada 24. oktobra sprieduma

lietā Nr. 2023-44-01 13. punkts). Noziedzīgs nodarījums no

citiem likumpārkāpumiem atšķiras ar lielāku radītā kaitējuma vai

iespējamā kaitējuma smaguma pakāpi, un likumdevējs ar

krimināltiesību līdzekļiem paredzējis aizsargāt pašas svarīgākās

un nozīmīgākās intereses. Ja kriminālprocess izbeigts uz

nereabilitējoša pamata, persona pēc būtības ir atzīta par vainīgu

noziedzīga nodarījuma izdarīšanā (sk. Satversmes tiesas 2022.

gada 15. decembra sprieduma lietā Nr. 2021-41-01 15. punktu).

Tādējādi tas, ka persona ir saukta pie kriminālatbildības par

tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, var radīt negatīvu

priekšstatu par šo personu un ietekmēt sabiedrības viedokli arī

par tās profesionālo darbību.

Ir būtiski, lai procesa virzītājs pirmstiesas izmeklēšanā un

tiesa atzinuma sniegšanai piesaistītu tādus tiesu ekspertus, kuri

nerada risku tiesu ekspertīzes tiesiskai norisei un taisnīgai

lietas izskatīšanai. Tiesu eksperta iepriekšēja noziedzīga rīcība

var būt pamats šaubām par viņa objektivitāti un atbilstību

nevainojamas reputācijas prasībai. Turklāt tas var negatīvi

ietekmēt procesa virzītāja, tiesas un paša tiesu eksperta

sadarbību ar konkrētā procesa dalībniekiem. Tas, ka ar lietas

izskatīšanu saistīto procesuālo darbību veikšanā kā eksperts tiek

iesaistīta persona, kas saukta pie kriminālatbildības par tīša

noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, var mazināt visas sabiedrības

uzticēšanos tiesu ekspertiem, tiesas spriešanas procesam un

valsts varai kopumā.

Ar apstrīdēto regulējumu ikvienai personai, kura saukta pie

kriminālatbildības, bet kriminālprocess par tīša noziedzīga

nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata, ir

liegts būt par tiesu ekspertu. Tādā veidā tiek nodrošināts tas,

ka tiesu ekspertu profesijā darbojas tikai tādas personas, kas

sekmē uzticēšanos šai profesijai un tiesas spriešanas procesam

kopumā.

Līdz ar to apstrīdētajā regulējumā

noteiktais pamattiesību ierobežojums ir piemērots leģitīmo mērķu

sasniegšanai.