10. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Tā kā formāli
detālplānojums ir ārējs normatīvais akts, jebkura fiziskā vai
juridiskā persona, kas uzskata, ka noticis tās pamattiesību
aizskārums, var iesniegt Satversmes tiesā konstitucionālo sūdzību
(pieteikumu) ar lūgumu izvērtēt detālplānojuma atbilstību
Satversmes normām (sk. Satversmes tiesas likuma
19.2 panta pirmo daļu).
Saskaņā ar Satversmes tiesas
likuma 19.2 panta ceturto daļu konstitucionālo
sūdzību (pieteikumu) Satversmes tiesai var iesniegt sešu mēnešu
laikā pēc pēdējās institūcijas nolēmuma spēkā stāšanās.
Satversmes tiesa ir norādījusi, ka detālplānojums formāli ir
normatīvs akts un tāpēc uz to nevar attiecināt Satversmes tiesas
likumā noteikto sešu mēnešu termiņu (sk. Satversmes tiesas
2007. gada 26. aprīļa sprieduma lietā
Nr. 2006-38-03 9.2. punktu).
Līdz šim Satversmes tiesa ir
ierosinājusi vēl divas lietas pēc pieteikumiem, kuros apstrīdēti
detālplānojumi. Proti, 2008. gada 27. februārī tika
ierosināta lieta Nr. 2008-03-03, bet 2008. gada
23. septembrī - lieta Nr. 2008-38-03. Šīs lietas tika
ierosinātas aptuveni gadu pēc apstrīdēto detālplānojumu spēkā
stāšanās.
Izvērtējot jautājumu par termiņu,
kurā var iesniegt konstitucionālo sūdzību par vietējās
pašvaldības teritorijas plānojuma atbilstību augstāka juridiska
spēka tiesību normām, Satversmes tiesa ir norādījusi, ka šāda
termiņa noteikšana ir likumdevēja kompetencē un šāda termiņa
trūkums var nonākt pretrunā ar tiesiskās stabilitātes principu,
sevišķi gadījumos, kad vietējās pašvaldības teritorijas plānojums
tiek pārsūdzēts ilgu laiku pēc tā pieņemšanas, bet citas personas
ir paļāvušās uz tā nemainīgumu un atbilstoši plānojumam
plānojušas savu rīcību (sk. Satversmes tiesas 2007. gada
26. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2006-38-03
9.2. punktu). Līdzīgu secinājumu Satversmes tiesa
izteica arī spriedumā, kurā tika izvērtēti reģionālās attīstības
un pašvaldību lietu ministra rīkojumi par tādu vietējās
pašvaldības saistošo noteikumu darbības apturēšanu, ar kuriem
apstiprināti detālplānojumi. Tad Satversmes tiesa vērsa Saeimas
uzmanību uz to, ka likumos, kas regulē vietējo pašvaldību
teritorijas plānošanas kontroles jautājumus, nav noteikts
termiņš, kādā ministrs var apturēt vietējās pašvaldības
teritorijas plānojumu, detālplānojumu vai to daļas. Satversmes
tiesa uzsvēra, ka tiesiskās stabilitātes princips teritorijas
plānošanas jomā ir ļoti nozīmīgs un privātpersonām ir tiesības
rēķināties ar teritorijas plānojuma stabilitāti (sk.
Satversmes tiesas 2008. gada 27. marta sprieduma lietā
Nr. 2007-17-05 23. punktu).
Tādējādi šobrīd
nepastāv normatīvs regulējums, kas noteiktu termiņu, kādā,
iesniedzot konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesai, var
apstrīdēt pašvaldību apstiprinātos detālplānojumus.