10. pants

Tā kā formāli

detālplānojums ir ārējs normatīvais akts, jebkura fiziskā vai

juridiskā persona, kas uzskata, ka noticis tās pamattiesību

aizskārums, var iesniegt Satversmes tiesā konstitucionālo sūdzību

(pieteikumu) ar lūgumu izvērtēt detālplānojuma atbilstību

Satversmes normām (sk. Satversmes tiesas likuma

19.2 panta pirmo daļu).

Saskaņā ar Satversmes tiesas

likuma 19.2 panta ceturto daļu konstitucionālo

sūdzību (pieteikumu) Satversmes tiesai var iesniegt sešu mēnešu

laikā pēc pēdējās institūcijas nolēmuma spēkā stāšanās.

Satversmes tiesa ir norādījusi, ka detālplānojums formāli ir

normatīvs akts un tāpēc uz to nevar attiecināt Satversmes tiesas

likumā noteikto sešu mēnešu termiņu (sk. Satversmes tiesas

2007. gada 26. aprīļa sprieduma lietā

Nr. 2006-38-03 9.2. punktu).

Līdz šim Satversmes tiesa ir

ierosinājusi vēl divas lietas pēc pieteikumiem, kuros apstrīdēti

detālplānojumi. Proti, 2008. gada 27. februārī tika

ierosināta lieta Nr. 2008-03-03, bet 2008. gada

23. septembrī - lieta Nr. 2008-38-03. Šīs lietas tika

ierosinātas aptuveni gadu pēc apstrīdēto detālplānojumu spēkā

stāšanās.

Izvērtējot jautājumu par termiņu,

kurā var iesniegt konstitucionālo sūdzību par vietējās

pašvaldības teritorijas plānojuma atbilstību augstāka juridiska

spēka tiesību normām, Satversmes tiesa ir norādījusi, ka šāda

termiņa noteikšana ir likumdevēja kompetencē un šāda termiņa

trūkums var nonākt pretrunā ar tiesiskās stabilitātes principu,

sevišķi gadījumos, kad vietējās pašvaldības teritorijas plānojums

tiek pārsūdzēts ilgu laiku pēc tā pieņemšanas, bet citas personas

ir paļāvušās uz tā nemainīgumu un atbilstoši plānojumam

plānojušas savu rīcību (sk. Satversmes tiesas 2007. gada

26. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2006-38-03

9.2. punktu). Līdzīgu secinājumu Satversmes tiesa

izteica arī spriedumā, kurā tika izvērtēti reģionālās attīstības

un pašvaldību lietu ministra rīkojumi par tādu vietējās

pašvaldības saistošo noteikumu darbības apturēšanu, ar kuriem

apstiprināti detālplānojumi. Tad Satversmes tiesa vērsa Saeimas

uzmanību uz to, ka likumos, kas regulē vietējo pašvaldību

teritorijas plānošanas kontroles jautājumus, nav noteikts

termiņš, kādā ministrs var apturēt vietējās pašvaldības

teritorijas plānojumu, detālplānojumu vai to daļas. Satversmes

tiesa uzsvēra, ka tiesiskās stabilitātes princips teritorijas

plānošanas jomā ir ļoti nozīmīgs un privātpersonām ir tiesības

rēķināties ar teritorijas plānojuma stabilitāti (sk.

Satversmes tiesas 2008. gada 27. marta sprieduma lietā

Nr. 2007-17-05 23. punktu).

Tādējādi šobrīd

nepastāv normatīvs regulējums, kas noteiktu termiņu, kādā,

iesniedzot konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesai, var

apstrīdēt pašvaldību apstiprinātos detālplānojumus.