Par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr.2009-115-01

2. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieteikuma iesniedzējs Genādijs Davidenko

(turpmāk - Pieteikuma iesniedzējs) lūdz atzīt apstrīdēto normu

par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk -

Satversme) 91. pantam.

Pieteikuma iesniedzējs ir pirmās grupas invalīds ar kustību

traucējumiem. Viņa veselības stāvoklis pēdējā gada laikā esot

būtiski pasliktinājies. Tādēļ Pieteikuma iesniedzējs esot vērsies

cietuma administrācijā ar lūgumu izvērtēt viņa veselības stāvokli

un apsvērt iespēju ierosināt tiesai atbrīvot viņu no turpmākās

soda izciešanas. Cietuma administrācija sniegusi atbildi, ka

Pieteikuma iesniedzējam veselības traucējumi radušies pirms soda

izciešanas un tādēļ apstrīdētā norma uz viņu neesot

attiecināma.

Pēc Pieteikuma iesniedzēja domām, tādam gadījumam, kad persona

saslimusi ar smagu, neārstējamu slimību, apstrīdētajā normā esot

paredzēts personas veselības aizsardzības mehānisms, taču šāds

mehānisms neesot paredzēts gadījumam, kad persona saslimusi pirms

soda noteikšanas.

Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka vienādos un salīdzināmos

apstākļos atrodas notiesātās personas, kuras soda izciešanas

laikā saslimušas ar psihisku vai citu smagu, neārstējamu slimību,

kuras dēļ vairs nav spējīgas turpināt piespriestā soda izciešanu,

un personas, kuras ar šādām slimībām saslimušas pirms soda

izciešanas, bet šo slimību dēļ arī nav spējīgas turpināt

piespriestā soda izciešanu. Apstrīdētā norma kā kritēriju

notiesāto personu atbrīvošanai no soda izciešanas slimības dēļ

paredzot veselības traucējumu vai slimības rašanās laiku. Šāds

kritērijs liedzot personām vienlīdzīgu iespēju realizēt tiesības

uz veselības aizsardzību. Apstrīdētā norma vienai personu grupai

dodot iespēju realizēt tiesības uz veselības aizsardzību, taču

otrai personu grupai, lai gan tā atrodas vienādos un salīdzināmos

apstākļos ar pirmo personu grupu, šādu iespēju liedzot. Šāda

atšķirīga attieksme pret personām, kas atrodas vienādos un

salīdzināmos apstākļos, neesot pieļaujama.

Likumdevējs esot notiesātajām personām bez saprātīga un

objektīva pamata noteicis atšķirīgu veselības aizsardzības

mehānisma realizēšanas kārtību. Pēc Pieteikuma iesniedzēja domām,

lemjot par notiesātās personas iespēju turpināt piespriestā soda

izciešanu smagas, neārstējamas slimības gadījumā, būtu jāvērtē

personas veselības stāvoklis, nevis slimības rašanās vieta vai

laiks.