Par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr.2009-115-01

3. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto normu, -

Saeima - nepiekrīt Pieteikuma iesniedzēja viedoklim un

uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst tiesiskās vienlīdzības

principam.

Saeima norāda, ka saskaņā ar Krimināllikuma (turpmāk - KL) 46.

panta otro daļu tiesai, nosakot sodu, un prokuroram, sastādot

priekšrakstu par sodu, citastarp jāņem vērā arī vainīgā

personība, kam ir būtiska nozīme soda individualizācijas procesā.

Viens no faktoriem, kas raksturo vainīgā personību, esot viņa

veselības stāvoklis. Personas fiziskais stāvoklis - smaga

slimība, invaliditāte - humānu apsvērumu dēļ varot būt par pamatu

soda noteikšanai tuvāk tā minimālajai robežai vai vieglāka soda

noteikšanai nekā likumā paredzētais sods. Līdz ar to tiesai un

prokuroram attiecīgās personas veselības stāvoklis un iespēja

izciest piespriesto sodu esot jāizvērtē jau soda noteikšanas

procesā.

Saeima piekrīt, ka ir iespējamas situācijas, kad attiecīgā

slimība iegūta jau pirms soda izpildes uzsākšanas, bet vēl nav

identificēta vai arī nav progresējusi tiktāl, ka liegtu turpmāku

soda izciešanu. Pēc Saeimas ieskata, šādā gadījumā apstrīdētā

norma jātulko atbilstoši Satversmei un atbilstoši Satversmei

jāinterpretē arī vārdi "soda izciešanas laikā saslimis". Proti,

šie apstrīdētās normas vārdi norādot vienīgi uz to, ka slimība

izpaužas soda izciešanas laikā. Vērā esot ņemams arī tas

apstāklis, ka vairākām infekcijas slimībām nav iespējams precīzi

noteikt inficēšanās brīdi un tādējādi nav iespējams arī

konstatēt, vai persona patiešām saslimusi pirms soda noteikšanas

vai pēc tām.

Saeima vērš Satversmes tiesas uzmanību uz to, ka šajā lietā

piemērojamais regulējums ir ietverts vairākos likumos.

Apstrīdētajai normai saturiski līdzīgs regulējums ietverts arī

Kriminālprocesa likuma (turpmāk - KPL) 640. pantā. Minētā panta

ceturtās daļas regulējums salīdzinājumā ar apstrīdēto normu esot

detalizētāks un izvērstāks. Saeima norāda, ka, izdarot grozījumus

attiecīgajā KPL pantā, esot risinājusi situāciju, kad no brīvības

atņemšanas soda izciešanas jāatbrīvo persona, kas ir slima ar

smagu, neārstējamu slimību.

Saeima pauž uzskatu, ka šajā lietā jautājums ir nevis par

apstrīdētās normas konstitucionalitāti, bet gan par tās pienācīgu

iztulkošanu un piemērošanu. Līdz ar to Saeima lūdz izvērtēt

tiesvedības turpināšanas lietderību.