6. pants

Pieteikumā lūgts izvērtēt apstrīdētās normas

atbilstību Satversmes 1. pantam.

No Satversmes 1. pantā ietvertā demokrātiskas republikas

jēdziena visām valsts institūcijām izriet pienākums savā darbībā

ievērot tiesiskas valsts pamatprincipus. Demokrātiskas un

tiesiskas valsts principi balstās uz to, ka sabiedrībā pastāv

līdzsvars starp pamatvērtībām un tiesību realizāciju. Taisnīguma

un tiesiskuma princips noteic, ka iestādei un tiesai, pieņemot

lēmumu, jātiecas uz to, lai nonāktu pie taisnīga rezultāta,

ievērojot iesaistīto personu tiesības un tiesiskās intereses

[sk., piemēram, Satversmes tiesas 2000. gada 24. marta

sprieduma lietā Nr. 04-07(99) secinājumu daļas 3. punktu

un 2007. gada 11. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2006-28-01 20.2.

punktu].

Satversmes tiesa ir secinājusi, ka likumdevējam, ievērojot

samērīguma principu, ir rīcības brīvība noteikt nodokļu

aprēķināšanas, ieturēšanas un maksāšanas kārtību un termiņus, kā

arī nodokļu maksātāju un nodokļu administrācijas tiesības,

pienākumus un atbildību (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 11.

aprīļa sprieduma lietā Nr. 2006-28-01 13. un 19.1.

punktu).

Likumdevēja izšķiršanās par to, kāds sods par Nodokļu likuma

pārkāpumu būtu samērīgs un nepieciešams, ir nodokļu politikas

jautājums. Līdz ar to konstitucionālās kontroles tvērums ir

šaurāks attiecībā uz kārtību, kādā tiek piemērota soda nauda par

Nodokļu likuma pārkāpumu (sk., piemēram, Satversmes tiesas

2008. gada 30. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2007-23-01 7. un 11.

punktu).

Tādējādi, izvērtējot apstrīdētās normas atbilstību Satversmes

1. pantam, šajā lietā ir jāvērtē, vai Saeimas rīcības apjoms

atbilst Satversmē noteiktajam.