7. pants

Pēc Pieteikuma iesniedzēja domām, apstrīdētā norma

paredz uzlikt nodokļu maksātājam soda naudu 15 procentu apmērā no

darījumu kopsummas par skaidras naudas deklarēšanas procesuālās

kārtības neievērošanu. Pieteikums balstīts uz pieņēmumu, ka

likumdevēja paredzētais sods par deklarēšanas kārtības

neievērošanu ir smagāks nekā sods par skaidras naudas darījumu

nedeklarēšanu vispār.

Saeima nepiekrīt Pieteikuma iesniedzēja viedoklim un norāda,

ka apstrīdētā norma nav šādā veidā tulkojama.

"Jautājumi, kas attiecas uz konkrētu likuma normu piemērošanu

un interpretāciju, pamatā ir vispārējās jurisdikcijas tiesu, kā

arī administratīvo tiesu kompetencē" (Satversmes tiesas 2008.

gada 3. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2007-23-01 18. punkts).

Taču Satversmes tiesai atsevišķos gadījumos var būt nepieciešams

interpretēt likuma normas (sk., piemēram, Satversmes tiesas

2008. gada 9. septembra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā

Nr. 2008-10-01 9.2. punktu).

Konkrētajā gadījumā Satversmes tiesai ir nepieciešams

interpretēt Nodokļu likuma 30. pantu, lai pārliecinātos, vai tai

jāturpina konkrētās lietas izskatīšana pēc tiesas pieteikuma.

Proti, vai šajā lietā nepastāv Satversmes tiesas likuma 29. panta

pirmās daļas 6. punktā norādītie apstākļi.

Visupirms ir nepieciešams noskaidrot apstrīdētās normas

patieso jēgu (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2010. gada 20.

janvāra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2009-14-01 7.

punktu).