6. pants

Lai gan pieteikumā ietverts prasījums par

apstrīdētās normas atbilstību visam Satversmes 92. pantam, tomēr

no pieteikuma izriet, ka būtībā tiek apstrīdēta šīs normas

atbilstība Satversmes 92. panta trešajam un ceturtajam teikumam,

proti, ka "nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir

tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu. Ikvienam ir tiesības uz

advokāta palīdzību".

Pieteikuma iesniedzēja sniegtais pamatojums par apstrīdētās

normas neatbilstību Satversmes 92. panta trešajam un ceturtajam

teikumam ir balstīts uz pieņēmumu, ka konkrētajā administratīvajā

lietā nav piemērojama Atlīdzināšanas likuma 7. panta trešā daļa.

Proti, apstrīdētā norma salīdzinājumā ar Atlīdzināšanas likuma 7.

panta trešo daļu esot uzskatāma par speciālo tiesību normu, tātad

neesot piemērojama un liedzot personai tiesības saņemt atlīdzību

par juridiskās palīdzības izmaksām.

Pašreizējā situācijā vienlaikus ir spēkā divas tiesību normas,

kas administratīvajā procesā regulē atlīdzības izmaksāšanu par

sniegto juridisko palīdzību (sk. Ministru kabineta vēstuli

lietas materiālu 1. sēj. 104. lpp.). Ja administratīvā tiesa

nepiemēro Atlīdzināšanas likuma 7. panta trešo daļu, var rasties

personas pamattiesību aizskārums.

Lai noteiktu, vai ir pamats izvērtēt apstrīdētās normas

atbilstību Satversmei, visupirms nepieciešams noskaidrot tās

patieso jēgu (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2010. gada 20.

janvāra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2009-14-01 7.

punktu). Apstrīdēto normu pamatā piemēro administratīvās

tiesas. Savukārt vispārējās jurisdikcijas tiesu veiktās tiesību

normu interpretācijas, piemērošanas vai pierādījumu pārbaudes

pārvērtēšana saskaņā ar Satversmes 85. pantu un Satversmes tiesas

likuma 1. un 16. pantu nav Satversmes tiesas kompetencē.

Satversmes tiesai atbilstoši Satversmē un Satversmes tiesas

likumā noteiktajai kompetencei nav paredzētas tiesības izvērtēt

vispārējās jurisdikcijas tiesu nolēmumu tiesiskumu (sk.

Satversmes tiesas 2009. gada 3. jūnija sprieduma lietā Nr.

2008-43-0106 12. punktu). Principiālus tiesību normu

interpretācijas jautājumus izlemj kasācijas instances tiesa, kas

arī nodrošina tiesību normu vienveidīgu piemērošanu (sk.

Satversmes tiesas 2005. gada 4. janvāra sprieduma lietā Nr.

2004-16-01 16. punktu).

Satversmes tiesa kāda tiesību jautājuma izlemšanā var

iesaistīties tad, ja nepastāv vai jau ir pilnībā izmantoti visi

citi pieejamie līdzekļi, lai atrisinātu konkrētu tiesisko strīdu.

Satversmes tiesa konkrētās tiesību normas kontroles ietvaros ir

atzīstama vienīgi par galīgo tiesību aizsardzības instanci. Par

minētajiem līdzekļiem ir uzskatāma arī tāda tiesību normu

interpretācija un piemērošana, kas novērš radušos vai iespējamo

kādas tiesību normas neatbilstību augstāka juridiskā spēka

tiesību normām. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka tālab, lai

panāktu Satversmes 92. pantam atbilstošāko, taisnīgāko un

lietderīgāko rezultātu, tiesību normas piemērotājam ir piešķirtas

tiesības noteikt piemērojamo tiesību normu. Satversmei atbilstoša

tiesību normu piemērošana ietver sevī pareizās tiesību normas

atrašanu un atbilstošu interpretēšanu, intertemporālās un

hierarhiskās piemērojamības izvērtēšanu, atbilstošās judikatūras

izmantošanu, kā arī tiesību tālākveidošanu (sk. Satversmes

tiesas 2005. gada 4. janvāra sprieduma lietā Nr. 2004-16-01 17.

punktu).

Līdz ar to Satversmes tiesai savas kompetences robežās ir

jānoskaidro apstrīdētās normas un ar to cieši saistīto citu

tiesību normu mērķis un patiesā jēga.