2. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Pieteikuma iesniedzējs - akciju
sabiedrība "Pilsētas zemes dienests" (turpmāk -
Pieteikuma iesniedzējs) - norāda, ka apstrīdētā norma
neatbilst Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme)
91. un 105. pantam.
2.1. Pieteikumā norādīts, ka Pieteikuma
iesniedzējs ir zemes gabala kopīpašnieks. Uz šā zemes gabala
atrodoties savrupmāja, kas piederot fiziskajai personai.
Pieteikuma iesniedzēju ar ēkas īpašnieci uz likuma pamata saistot
piespiedu nomas tiesiskās attiecības, tomēr zemes nomas līgumu
puses neesot noslēgušas.
Apstrīdētā norma esot saistīta ar īpašuma reformas
īstenošanu. Tās leģitīmais mērķis esot pasargāt savrupmāju
īpašniekus no nesamērīgi augstiem mājas uzturēšanas izdevumiem,
proti, citu cilvēku tiesību aizsardzība. Tomēr apstrīdētās normas
dēļ zemes īpašnieki nesaņemot pilnīgu atlīdzību par zemes
lietošanu.
Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka apstrīdētā norma
neļauj tam gūt samērīgu mantisko labumu no īpašuma. Apstrīdētā
norma paredzot nomas maksas apmēra ierobežojumus, tāpēc
samazinoties zemes gabala ekonomiskā vērtība. Pieteikuma
iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētajā normā noteiktais nomas
maksas apmērs nenodrošina tam atbilstošu atlīdzību par zemes
lietošanu, proti, nepilda nomas līgumam raksturīgo atlīdzības
funkciju.
2.2. Pieteikuma iesniedzējs uzsver, ka
saskaņā ar apstrīdēto normu tam esot tiesības uz mazāku nomas
maksu nekā tiem zemes īpašniekiem, uz kuru zemes atrodas likuma
"Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"
12. panta pirmās daļas 3. punktā minētie objekti,
proti, daudzdzīvokļu mājas, valstij vai pašvaldībām piederoši
ūdensapgādes, siltumapgādes un energoapgādes objekti. Ja zemes
īpašnieki nevarot vienoties ar daudzdzīvokļu māju vai minēto
objektu īpašniekiem, tad zemes nomas maksas apmērs esot
6 procenti gadā no zemes kadastrālās vērtības. Turklāt
papildus nomas maksai nomniekam esot jākompensē iznomātājam
nekustamā īpašuma nodokļa par zemi maksājums. Līdz ar to
apstrīdētā norma pretēji vienlīdzības principam paredzot
atšķirīgu attieksmi pret Pieteikuma iesniedzēju, uz kuram
piederošā zemes gabala atrodas savrupmāja.
Piespiedu nomas tiesisko attiecību regulējumam, kurš
atšķiras atkarībā no tā, cik liela dzīvojamā māja atrodas uz
zemes gabala, neesot objektīva un saprātīga pamatojuma.
Likumdevējs esot varējis izmantot līdzekļus, kas mazāk ierobežotu
Pieteikuma iesniedzēja tiesības. Ja uz zemes gabala atrodas citai
personai piederoša savrupmāja, būtu jāļauj pusēm rakstveidā
vienoties par zemes nomas maksu. Ja puses nevienotos, nomas
maksas apmērs būtu 6 procenti gadā no zemes kadastrālās vērtības.
Papildus nomas maksai nomniekam būtu arī jākompensē iznomātājam
nekustamā īpašuma nodokļa par zemi maksājums. Taču likumdevējs
neesot apsvēris to, vai šāds regulējums nebūtu attiecināms arī uz
savrupmājām.