2. pants

Pieteikuma iesniedzējs - akciju

sabiedrība "Pilsētas zemes dienests" (turpmāk -

Pieteikuma iesniedzējs) - norāda, ka apstrīdētā norma

neatbilst Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme)

91. un 105. pantam.

2.1. Pieteikumā norādīts, ka Pieteikuma

iesniedzējs ir zemes gabala kopīpašnieks. Uz šā zemes gabala

atrodoties savrupmāja, kas piederot fiziskajai personai.

Pieteikuma iesniedzēju ar ēkas īpašnieci uz likuma pamata saistot

piespiedu nomas tiesiskās attiecības, tomēr zemes nomas līgumu

puses neesot noslēgušas.

Apstrīdētā norma esot saistīta ar īpašuma reformas

īstenošanu. Tās leģitīmais mērķis esot pasargāt savrupmāju

īpašniekus no nesamērīgi augstiem mājas uzturēšanas izdevumiem,

proti, citu cilvēku tiesību aizsardzība. Tomēr apstrīdētās normas

dēļ zemes īpašnieki nesaņemot pilnīgu atlīdzību par zemes

lietošanu.

Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka apstrīdētā norma

neļauj tam gūt samērīgu mantisko labumu no īpašuma. Apstrīdētā

norma paredzot nomas maksas apmēra ierobežojumus, tāpēc

samazinoties zemes gabala ekonomiskā vērtība. Pieteikuma

iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētajā normā noteiktais nomas

maksas apmērs nenodrošina tam atbilstošu atlīdzību par zemes

lietošanu, proti, nepilda nomas līgumam raksturīgo atlīdzības

funkciju.

2.2. Pieteikuma iesniedzējs uzsver, ka

saskaņā ar apstrīdēto normu tam esot tiesības uz mazāku nomas

maksu nekā tiem zemes īpašniekiem, uz kuru zemes atrodas likuma

"Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās"

12. panta pirmās daļas 3. punktā minētie objekti,

proti, daudzdzīvokļu mājas, valstij vai pašvaldībām piederoši

ūdensapgādes, siltumapgādes un energoapgādes objekti. Ja zemes

īpašnieki nevarot vienoties ar daudzdzīvokļu māju vai minēto

objektu īpašniekiem, tad zemes nomas maksas apmērs esot

6 procenti gadā no zemes kadastrālās vērtības. Turklāt

papildus nomas maksai nomniekam esot jākompensē iznomātājam

nekustamā īpašuma nodokļa par zemi maksājums. Līdz ar to

apstrīdētā norma pretēji vienlīdzības principam paredzot

atšķirīgu attieksmi pret Pieteikuma iesniedzēju, uz kuram

piederošā zemes gabala atrodas savrupmāja.

Piespiedu nomas tiesisko attiecību regulējumam, kurš

atšķiras atkarībā no tā, cik liela dzīvojamā māja atrodas uz

zemes gabala, neesot objektīva un saprātīga pamatojuma.

Likumdevējs esot varējis izmantot līdzekļus, kas mazāk ierobežotu

Pieteikuma iesniedzēja tiesības. Ja uz zemes gabala atrodas citai

personai piederoša savrupmāja, būtu jāļauj pusēm rakstveidā

vienoties par zemes nomas maksu. Ja puses nevienotos, nomas

maksas apmērs būtu 6 procenti gadā no zemes kadastrālās vērtības.

Papildus nomas maksai nomniekam būtu arī jākompensē iznomātājam

nekustamā īpašuma nodokļa par zemi maksājums. Taču likumdevējs

neesot apsvēris to, vai šāds regulējums nebūtu attiecināms arī uz

savrupmājām.