3. pants

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto

aktu, - Saeima - nepiekrīt Pieteikuma iesniedzēja

viedoklim un uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 91.

un 105. pantam.

3.1. Piespiedu nomas jautājumā likumdevēja

rīcība esot bijusi vērsta uz to, lai līdzsvaroti aizsargātu abu

īpašnieku tiesības. Īpašuma tiesību ierobežojumu radot nevis

piespiedu nomas attiecības, bet gan zemes īpašuma tiesību

atjaunošanas un privatizācijas procesā pieļautā situācija, proti,

tas, ka zemei un ēkām ir dažādi īpašnieki.

Izvēloties atjaunot īpašuma tiesības uz tādu zemes

gabalu, uz kura atrodas citam īpašniekam piederošas ēkas, zemes

īpašnieks netieši esot piekritis nomas attiecībām ar visām no tām

izrietošajām tiesībām un pienākumiem. Zemes īpašniekam esot

bijusi iespēja izvēlēties arī kompensāciju vai līdzvērtīgu zemi.

Tātad Pieteikuma iesniedzējs nevarot aizbildināties ar to, ka

neesot zinājis par īpašuma lietošanas tiesību

aprobežojumu.

3.2. Apstrīdētās normas leģitīmais mērķis

esot citu cilvēku tiesību aizsardzība. Ar apstrīdētās normas

palīdzību likumdevējs esot mēģinājis panākt pēc iespējas

taisnīgāku līdzsvaru starp zemes īpašnieku un viendzīvokļa vai

mazdzīvokļa māju (savrupmāju) īpašnieku interesēm.

Saeima uzskata, ka apstrīdētajā normā paredzētais

mehānisms ir piemērots leģitīmā mērķa sasniegšanai. Attiecīgais

regulējums esot pieņemts zemes reformas ietvaros, kas per

se paredzot fundamentālu privātīpašuma sistēmas un ar to

saistīto civiltiesisko attiecību pārkārtošanu. Piespiedu nomas

attiecību tiesiskā regulējuma trūkumi esot apzināti, un tiekot

meklēti tiesībpolitiski risinājumi.

Iesniegtajos papildu paskaidrojumos Saeima norāda, ka

apstrīdētā norma ir grozīta, un lūdz izbeigt tiesvedību

lietā.

Satversmes tiesa

s e c i n ā j a: