4. pants

Saeima 2011. gada 22. septembrī

pieņēma likumu "Grozījumi likumā "Par zemes reformu

Latvijas Republikas pilsētās"", aizstājot

12. panta pirmās daļas 1. un 2. punkta piezīmē vārdus

"zemes nomas maksa gadā nedrīkst pārsniegt 5 procentus

no zemes kadastrālās vērtības" ar vārdiem "zemes nomas

maksu nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties. Ja puses nevar

vienoties, zemes nomas maksa nosakāma 6 procenti gadā no

zemes kadastrālās vērtības. Papildus nomas maksai nomnieks

kompensē iznomātājam nekustamā īpašuma nodokļa par zemi

maksājumu".

Pēc minētā grozījuma spēkā stāšanās likuma "Par

zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 12. panta

pirmās daļas 1. un 2. punkta piezīme nosaka: "Ja šā

panta pirmās daļas 1. un 2. punktā minētajos gadījumos ēkas

īpašnieks nevēlas saņemt zemi īpašumā par maksu vai viņam nav

tiesību iegūt zemi īpašumā, zeme paliek tās fiziskās personas,

viņas mantinieku vai juridiskās personas īpašumā, kurai tā

piederēja līdz 1940. gada 21. jūlijam un kura šo zemi

ir pieprasījusi, bet ēkas īpašniekam ir garantētas zemes nomas

tiesības tādā platībā, kādā šī zeme ir viņa likumīgā lietošanā

(apbūvei), un zemes nomas maksu nosaka, pusēm rakstveidā

vienojoties. Ja puses nevar vienoties, zemes nomas maksa nosakāma

6 procenti gadā no zemes kadastrālās vērtības. Papildus nomas

maksai nomnieks kompensē iznomātājam nekustamā īpašuma nodokļa

par zemi maksājumu."

Likums "Grozījumi likumā "Par zemes reformu

Latvijas Republikas pilsētās"" 2011. gada

5. oktobrī publicēts laikrakstā "Latvijas

Vēstnesis" un stājās spēkā 2011. gada

19. oktobrī.