78. pantsvispār neregulē. Tā kā apstrīdētās normas neparedz

vispār neregulē. Tā kā apstrīdētās normas neparedz

1valsts institūciju rīcību gadījumos, kad ar vēlētāju iesniegtu

2likumprojektu tiek piedāvāts grozīt valsts pamatus, tās

3neatbilstot arī Satversmes 78. pantam.

4Tiesas sēdē Pieteikuma iesniedzēja pārstāvis zvērināts

5advokāts Jānis Kārkliņš papildus norādīja, ka saskaņā ar

6Satversmes 78. pantu tautas iniciētam Satversmes grozījumu

7projektam vai likumprojektam jābūt pilnīgi izstrādātam. Šīs

8Satversmes normas piemērošanas praksē jēdziens "pilnīgi

9izstrādāts" tiekot saprasts tādējādi, ka ir jāvērtē, vai

10tautas iesniegtais likumprojekts nav pretrunā ar Satversmi un

11tautas pašnoteikšanās būtību. Satversmes 78. pantā lietotie

12vārdi "pilnīgi izstrādāts" esot ģenerālklauzula, kuras

13saturs praksē vēl neesot pietiekami atklāts. Turklāt

14apstrīdētajās normās šis jēdziens neesot ietverts.

15J. Kārkliņš nepiekrita Saeimas atbildes rakstā

16izklāstītajiem tiesvedības izbeigšanas pamatiem un norādīja, ka

17tādā gadījumā, ja Satversmes tiesa nolemtu izbeigt tiesvedību

18lietā daļā par apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 77. un

1978. pantam, tomēr vēl būtu izvērtējama apstrīdēto normu

20atbilstība Satversmes 1. pantam, kurā esot ietverta prasība

21pēc tiesiskās noteiktības arī vēlētāju likumdošanas iniciatīvas

22tiesību normatīvajā regulējumā.

233. Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

24Saeima - nepiekrīt Pieteikuma iesniedzēja viedoklim un

25uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 1. pantam,

26bet apstrīdēto normu atbilstība Satversmes 77. un

2778. pantam neesot vērtējama.

28Saeima apgalvo, ka apstrīdētās normas vispār neskar Satversmes

2977. pantu, jo esot jānošķir divas dažādas procedūras.

30Satversmes 77. pantā esot paredzēts

31t.s. obligatoriskais referendums gadījumā, kad Satversmes

321., 2., 3., 4., 6. vai 77. panta grozījumu iniciators

33ir Saeima. Savukārt Satversmes 78. pantā un apstrīdētajās

34normās esot paredzēts t.s. automātiskais referendums, kura

35procedūra esot piemērojama arī Satversmes grozījumu gadījumā, ja

36tos ierosinājusi ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju.

37Saeima norāda, ka apstrīdēto normu teksts faktiski dublē

38Satversmes 78. pantu, un uzskata, ka Pieteikuma iesniedzējs

39pēc būtības ir apstrīdējis Satversmes 78. panta formulējuma

40iespējamās nepilnības. Tiesas sēdē Saeimas pārstāvis

41Gunārs Kusiņš apgalvoja: ja Satversmes regulējums tiek

42dublēts likumā, tas nenozīmē, ka šādai tiesību normai ir tikai

43likuma juridiskais spēks. Ja Satversmes norma ir pārrakstīta

44likumā, tad attiecīgais regulējums joprojām saglabājot savu

45konstitucionālo rangu.

46Satversmes 78. pants pieprasot, lai vēlētāji, īstenojot

47savas likumdošanas iniciatīvas tiesības, iesniegtu pilnīgi

48izstrādātu Satversmes grozījumu projektu vai likumprojektu. Šāda

49prasība uzliekot par pienākumu attiecīgo likumprojektu noformēt

50atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām, kā arī izvērtēt tā

51atbilstību Satversmei un Latvijas starptautiskajām saistībām.

52Gadījumos, kad vēlētāji ir iesnieguši likumprojektu, kas

53neatbilst minētajām prasībām, Satversmes 1. pants un no tā

54izrietošais tiesiskuma princips, Satversmes 78. pants,

55Tautas nobalsošanas likums un citi normatīvie akti paredzot

56vairākas institūcijas, kurām esot pienākums attiecīgu izvērtējumu

57veikt.

58Pirmkārt, vēlētāju iesniegta likumprojekta izvērtēšana

59ietilpstot Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk arī - CVK)

60kompetencē, kas esot definēta vairākās likuma "Par Centrālo

61vēlēšanu komisiju" normās. Turklāt tiesas sēdē

62G. Kusiņš norādīja, ka CVK pati esot tiesīga izvēlēties

63vēlētāju iesniegta likumprojekta izvērtēšanas procedūru. Otrkārt,

64vienas desmitās daļas vēlētāju ierosināts Satversmes grozījumu

65projekts vai likumprojekts tiek iesniegts Valsts prezidentam,

66kurš to nodod izskatīšanai Saeimā. Gadījumā, kad CVK pieļāvusi

67Satversmei neatbilstoša likumprojekta tālākvirzību, Valsts

68prezidents, ja viņš šādu faktu konstatē, nemaz neesot tiesīgs

69šādu likumprojektu virzīt tālāk. Proti, Satversmes 78. panta

70prasībām neatbilstošu likumprojektu Valsts prezidents Saeimai

71vispār nedrīkstot iesniegt.

72Saeima uzsver: apstāklis, ka Satversmes 78. pantā vai

73apstrīdētajās normās nav iekļauts Pieteikuma iesniedzējam vēlams

74regulējums, vēl nenozīmē, ka tiesību sistēmā nav atbilstoša

75regulējuma. Arī tas, ka apstrīdētajās normās expressis

76verbis nav norādīts, ka vēlētāju iesniegtam likumprojektam

77jābūt pilnīgi izstrādātam, vēl nenozīmējot, ka Tautas

78nobalsošanas likums šādu prasību neizvirza - tā esot iekļauta šā

79likuma 22. pantā. Savukārt iespējama apstrīdēto vai citu

80normu nepareiza piemērošana konkrētos gadījumos būtu jāpārbauda

81vispārējās jurisdikcijas tiesām, vērtējot konkrētā lietā

82pieņemtus lēmumus, nevis vēršoties ar pieteikumu Satversmes

83tiesā. Turklāt Satversmes tiesas likums neparedzot vienāda

84juridiskā spēka tiesību normu savstarpējas atbilstības vērtēšanu.

85Tāpēc Saeima lūdz izbeigt tiesvedību lietā.

864. Pieaicinātās personas - Saeimas Juridiskās

87komisijas (turpmāk - Juridiskā komisija) - pārstāvis

88Juridiskās komisijas loceklis deputāts Gaidis Bērziņš tiesas sēdē

89norādīja, ka CVK ir pienākums vērtēt, vai vēlētāju iesniegtais

90likumprojekts ir atzīstams par pilnīgi izstrādātu, taču norādīja

91arī uz CVK atšķirīgo praksi šajā ziņā. Pēc Juridiskās komisijas

92ieskata, līdzīgas tiesības vērtēt šāda likumprojekta atbilstību

93Satversmei būtu atzīstamas arī Valsts prezidentam.

94G. Bērziņš atzina, ka Juridiskajā komisijā nav apsvērtas

95minēto institūciju lomas konkretizēšanas iespējas. Tomēr CVK un

96Valsts prezidentam būtu atzīstamas līdzīgas pilnvaras, turklāt