4. pants

Atbilstoši Satversmes tiesas likuma

29. panta pirmās daļas 2. punktam tiesvedību lietā var

izbeigt līdz sprieduma pasludināšanai ar Satversmes tiesas

lēmumu, ja apstrīdētā tiesību norma (akts) ir zaudējusi

spēku.

Interpretējot Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās

daļas 2. punktu, jāņem vērā, ka šī norma ir vērsta uz

to, lai nodrošinātu Satversmes tiesas procesa ekonomiju un

Satversmes tiesai nebūtu jātaisa spriedums lietās, kurās strīds

vairs nepastāv (sk., piemēram, Satversmes tiesas

2008. gada 12. februāra sprieduma lietā

Nr. 2007-15-01 4. punktu). Ja strīds vairs

nepastāv, zūd Satversmes tiesas procesa jēga

(sk. Satversmes tiesas 2010. gada 29. marta

lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2010-68-01

8. punktu).

Pieteikuma iesniedzējs ir apstrīdējis Civilprocesa likuma

363.28 panta devīto daļu redakcijā, kas bija

spēkā līdz 2012. gada 1. jūlijam, jo tā aizliedza

pārsūdzēt tiesas lēmumu, ar kuru Pieteikuma iesniedzējs ticis

atcelts no administratora pienākumu veikšanas. Atbilstoši

2012. gada 21. jūnija grozījumiem Civilprocesa likuma

363.28 panta devītajā daļā tiesas lēmums par

administratora atcelšanu uz Maksātnespējas likuma 22. panta

otrās daļas

1., 2., 3., 4. vai 7. punkta pamata

kopš 2012. gada 1. jūlija ir pārsūdzams, iesniedzot

blakus sūdzību.

Līdz ar to Saeima ir novērsusi

apstākļus, kas bija par pamatu konstitucionālās sūdzības

iesniegšanai.