5. pants

Lieta ir ierosināta arī par Maksātnespējas

likuma 17. panta pirmās daļas 6. punkta atbilstību

Satversmes 92. un 106. pantam. No pieteikuma izriet, ka

Maksātnespējas likuma 17. panta pirmās daļas 6. punkts

nosaka nepārsūdzama pirmās instances tiesas lēmuma obligātas

sekas.

Maksātnespējas likuma 17. panta pirmās daļas

6. punkts nevar tikt vērtēts atrauti no Civilprocesa likuma

363.28 panta devītās daļas. Lēmumā par lietas

ierosināšanu Satversmes tiesas kolēģija norādījusi, ka abas šīs

normas ir savstarpēji saistītas un izvērtējamas kopsakarā.

Tādējādi lieta šajā daļā tika ierosināta, lai noskaidrotu, vai

Maksātnespējas likuma 17. panta pirmās daļas 6. punktā

noteiktās tiesiskās sekas var tikt piemērotas, pamatojoties uz

nepārsūdzamu pirmās instances tiesas lēmumu.

Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās

daļas 6. punktam tiesvedību lietā var izbeigt līdz sprieduma

pasludināšanai ar Satversmes tiesas lēmumu arī citos gadījumos,

kad tiesvedības turpināšana lietā nav iespējama.

Satversmes tiesa jau secināja, ka Civilprocesa likuma spēkā

esošā redakcija ļauj administratoram pārsūdzēt tiesas lēmumu, ar

kuru tas ticis atcelts no pienākumu pildīšanas. Tādējādi

Maksātnespējas likuma 17. panta pirmās daļas 6. punkta

piemērošana nebalstās tikai uz nepārsūdzamu pirmās instances

tiesas nolēmumu.

Līdz ar to tiesvedības turpināšana

lietā daļā par Maksātnespējas likuma 17. panta pirmās daļas

6. punkta atbilstību Satversmes 92. un 106. pantam nav

iespējama.