10. pants

Ar 2012. gada 18. oktobra

grozījumiem Saeima Atlīdzināšanas likuma 17. pantu

papildināja ar otro daļu. Tā noteic, ka privātpersonas, kuras

nokavējušas apstrīdētajā normā noteiktos termiņus, var lūgt, lai

iestāde, tiesa vai tiesnesis tos atjauno, ja nokavēšanas iemeslu

atzīst par attaisnojamu.

Turklāt Atlīdzināšanas likuma pārejas noteikumu 4. punktā

Saeima noteikusi, ka privātpersonas līdz 2013. gada

31. jūlijam var iesniegt atkārtotu iesniegumu par zaudējuma

atlīdzinājumu, lūdzot atjaunot nokavēto procesuālo termiņu. Šādas

tiesības ir personām, kuru iesniegumi par zaudējuma atlīdzinājumu

nav pieņemti tāpēc, ka iesniegti pēc apstrīdētajā normā noteikto

termiņu beigām.

Tādējādi Saeima, papildinot Atlīdzināšanas likuma

17. pantu ar otro daļu, ir paredzējusi personai tiesības

lūgt iestādi, tiesu vai tiesnesi atjaunot apstrīdētajā normā

noteiktos termiņus gan pirms, gan pēc 2012. gada

18. oktobra grozījumu spēkā stāšanās, ja:

1) privātpersonas iesniegums par zaudējuma atlīdzinājumu

nav pieņemts, jo tas iesniegts pēc apstrīdētajā normā noteikto

termiņu beigām;

2) iestāde, tiesa vai tiesnesis atzīst nokavēšanas

iemeslu par attaisnojošu.

Satversmes tiesa secina, ka iesnieguma apmierināšanas

rezultātā personai ir tiesības prasīt ar prettiesisku

administratīvo aktu vai faktisko rīcību nodarīta zaudējuma

atlīdzinājumu.

Grozījumi Atlīdzināšanas likuma 17. pantā atspoguļo

likumdevēja nepārprotami pausto gribu apstrīdētajā normā

noteiktajiem termiņiem piešķirt tādu raksturu, kas ļauj tos

atsevišķos gadījumos atjaunot. Šāds regulējums nodrošina personas

tiesību aizsardzību gadījumā, kad tā attaisnojošu iemeslu dēļ nav

varējusi ievērot termiņus, kādi noteikti iesnieguma par zaudējuma

atlīdzinājuma iesniegšanai, tostarp Pieteikuma iesniedzēja

apstrīdēto piecu gadu termiņu.

Līdz ar to Saeima, grozot

Atlīdzināšanas likuma 17. pantu, ir novērsusi apstākļus, kas

bija par pamatu pieteikuma iesniegšanai.