9. pants

Lietā nav strīda par to, ka apstrīdētajā normā

noteiktie termiņi vērtējami kopsakarā, kā arī par to, ka

likumdevējs tos noteicis, lai nodrošinātu tiesisko stabilitāti,

kas ir tiesiskas valsts principa būtiska sastāvdaļa. Taču lietas

dalībnieki un pieaicinātās personas atšķirīgi interpretē

apstrīdētajā normā noteikto termiņu raksturu.

Pēc Pieteikuma iesniedzēja ieskata, apstrīdētās normas

neatbilstība Satversmes 92. panta trešajam teikumam izpaužas

tādējādi, ka tajā ietvertie termiņi ir materiāltiesiski

prekluzīvi, proti, nav atjaunojami vai pagarināmi

(sk. lietas materiālu 3. lpp.). Savukārt Saeima

norāda, ka apstrīdētajā normā noteikti procesuāli termiņi (sk.

lietas materiālu 39. lpp.).

Tiesas tiesības vērsties konstitucionālajā tiesā, ja lietas

izskatīšanas gaitā rodas pamatotas šaubas par lietā piemērojamās

tiesību normas atbilstību augstāka juridiskā spēka tiesību

normām, jeb tā sauktā konkrētā kontrole nav prejudiciālais

jautājums par lietā piemērojamās tiesību normas interpretāciju

(sk. Satversmes tiesas 2010. gada 13.oktobra lēmuma

par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2010-09-01

12. punktu). Principiālus tiesību normu interpretācijas

jautājumus izlemj kasācijas instances tiesa, kas arī nodrošina

tiesību normu vienveidīgu piemērošanu (sk. Satversmes

tiesas 2005. gada 4. janvāra sprieduma lietā

Nr. 2004-16-01 16. punktu).

Saskaņā ar Satversmes 85. pantu un Satversmes tiesas

likuma 1. un 16. pantu tiesību normu interpretācijas un

piemērošanas, kā arī vispārējās jurisdikcijas tiesu nolēmumu

tiesiskuma kontrole nav Satversmes tiesas kompetencē. Tās

kompetencē citastarp neietilpst konkrētas administratīvās lietas

faktisko apstākļu izvērtēšana. Tiesu varas uzdevums ir gādāt,

lai, izskatot katru konkrēto lietu, tiktu garantēta Satversmes

normu, likumu un citu normatīvo aktu īstenošana, vispārējo

tiesību principu ievērošana, kā arī aizsargātas cilvēka tiesības

un brīvības. Tiesiskā valstī tieši vispārējās jurisdikcijas

tiesas ir atzīstamas par efektīvāko mehānismu, kas, izvērtējot

katru gadījumu individuāli, var konstatēt, vai ir ievērots

saprātīgs līdzsvars starp konkrētās personas tiesībām un

sabiedrības interesēm (sk. Satversmes tiesas

2010. gada 13.oktobra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu

lietā Nr. 2010-09-01 12. punktu).

Satversmes tiesa secina, ka Pieteikuma iesniedzējs būtībā lūdz

izvērtēt apstrīdētās normas piemērošanu un interpretāciju

atbilstoši normas mērķim un likumdevēja paustajai gribai. Taču

šis jautājums nav Satversmes tiesas kompetencē.