Par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr.2012-10-01

4. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - Latvijas Republikas

tiesībsargs (turpmāk - Tiesībsargs) - norāda, ka

apstrīdētās normas vārdi "bet ne vēlāk kā piecu gadu laikā

no iestādes prettiesiskā administratīvā akta spēkā stāšanās vai

prettiesiskas faktiskās rīcības veikšanas dienas" neatbilst

Satversmes 92. pantam.

4.1. Apstrīdētajā normā minētie termiņi esot

vērtējami kopsakarā, nevis šķirti. Tiesībsargs uzskata, ka tie ir

materiāltiesiski prekluzīvi termiņi, kuriem no seku viedokļa ir

izšķirošs un absolūts raksturs, kas nodrošina tiesiskās

noteiktības un citu leģitīmo mērķu sasniegšanu. Līdz ar to

apstrīdētajā normā noteiktie termiņi neesot atjaunojami.

Tiesībsargs, atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas

praksi, norāda, ka tiesiskā noteiktība un citi leģitīmi mērķi

neizslēdz tiesas pienākumu apsvērt, vai kādu personas

cilvēktiesību ievērošana neņem virsroku pār materiālajā tiesību

normā noteiktas procesuālās kārtības ievērošanu. Izskatāmās

lietas ietvaros šāds izvērtējums esot veikts.

Interpretējot apstrīdēto normu tādējādi, ka tajā ietvertie

termiņi izņēmuma gadījumos būtu pagarināmi vai atjaunojami,

netiktu sasniegts likumdevēja izvirzītais mērķis - tiesiskā

noteiktība un stabilitāte.

Lai tiktu ievērots tiesiskās noteiktības princips,

likumdevējam būtu skaidri jāpauž savs viedoklis par to, vai

apstrīdētajā normā ietvertie termiņi ir pagarināmi vai

atjaunojami un, ja ir, tad kādos gadījumos. Pēc Tiesībsarga

ieskata, tiesiskā noteiktība tiktu nodrošināta arī tad, ja

apstrīdētajā normā būtu noteikti garāki termiņi.

4.2. Tiesībsargs uzskata, ka apstrīdētajā normā

noteiktie termiņi nav samērīgi, jo tiem vajag būt tādiem, lai

indivīda tiesības būtu efektīvi īstenojamas. Praksē varot rasties

situācijas, kad indivīds objektīvu apstākļu dēļ nevar ievērot

apstrīdētajā normā noteiktos zaudējuma atlīdzinājuma

pieprasīšanas termiņus. Tiesvedības ieilgšanas gadījumos personas

varot prezumēt, ka ir nokavējušas apstrīdētajā normā noteiktos

termiņus un vairs nevar īstenot savas tiesības uz

atlīdzinājumu.