7. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes Juridiskās

fakultātes profesore Dr. iur. Kristīne Strada‑Rozenberga -

uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 92. panta

pirmajam teikumam.

K. Strada-Rozenberga norāda, ka apstrīdētā norma aizdomās

turētās vai apsūdzētās personas tiesības iepazīties ar konkrētiem

procesuālajiem dokumentiem, ar kuriem pamatota drošības līdzekļa

izvēle, esot aizstājusi ar procesa virzītāja pienākumu izsniegt

ierosinājuma par apcietinājuma piemērošanu kopiju. Tāpēc, lai

nodrošinātu personai, kurai piemēro apcietinājumu, tiesības uz

aizstāvību, tai būtu izsniedzams tāds drošības līdzekļa

piemērošanas ierosinājums, kurā maksimāli detalizēti norādīti

procesuālie dokumenti un tajos iekļautās ziņas, ar ko šis

ierosinājums ir pamatots. Taču apstrīdētās normas piemērošanas

praksē esot bijušas būtiskas nepilnības tieši attiecībā uz

ierosinājumā iekļauto pamatojumu. Turklāt šādos gadījumos

personām neesot bijusi nodrošināta pieeja tiem lietas

materiāliem, ar kuriem pamatota apcietinājuma piemērošana tām.

Šāda pieeja neatbilstot arī ECT praksei. Apcietinājuma

piemērošanas procesam esot jānodrošina sacīkstes princips [pušu

līdzvērtīgu iespēju princips] starp procesa virzītāju un

aizstāvību. Šis princips esot pārkāpts, ja aizstāvībai liegta

pieeja tiem izmeklēšanas dokumentiem, kas satur ziņas, uz kuru

pamata tiek lemts par apcietinājuma piemērošanu vai

pagarināšanu.

Pietiekami precīzas un pilnīgas informācijas par piespiedu

līdzekļa piemērošanas pamatojumu trūkums esot vērtējams kā

efektīvas aizstāvības šķērslis. Tāpēc, lai nodrošinātu personai

reālas iespējas atspēkot argumentus par apcietinājuma

nepieciešamību, tai vajagot būt informētai par tiem faktiem, uz

kuru pamata izdarīts secinājums par piespiedu līdzekļa

piemērošanas pamata esamību.

KPL 2013. gada 23. maija grozījumi varot veicināt personu,

kurām ir tiesības uz aizstāvību, tiesību aizsardzību pirmstiesas

kriminālprocesā un uzlabot situāciju attiecībā uz apstrīdētās

normas jaunās redakcijas atbilstību Satversmes 92. panta pirmajam

teikumam. Tomēr apstrīdētās normas jaunajā redakcijā ietvertie

vārdi "ierosinājuma kopiju, kurā norādīts konkrētā drošības

līdzekļa izvēles pamatojums ar konkrētiem, uz lietas materiāliem

balstītiem apsvērumiem", kā arī KPL 60.2 panta

trešās daļas 1. punktā ietvertā atruna "ciktāl šāda piekļuve

neapdraud citu personu pamattiesības, sabiedrības intereses un

netraucē kriminālprocesa mērķa sasniegšanu" tiesību

piemērošanas praksē nenodrošināšot atbilstību Konvencijas un

Satversmes prasībām. Turklāt KPL regulējumā vispār neesot

ietvertas nekādas prasības attiecībā uz tiesas kontroles

nepieciešamību gadījumos, kad personai pirmstiesas

kriminālprocesā tiek ierobežotas tiesības iepazīties ar lietas

materiāliem. Proti, personai neesot tiesību šādu lēmumu apstrīdēt

vai pārsūdzēt.

Vērtējot apstrīdētās normas jauno redakciju, K.

Strada-Rozenberga pauž viedokli, ka Direktīva 2012/13/ES Latvijas

normatīvajos aktos ir ieviesta nepilnīgi un neatbilstoši tās

prasībām.