7. pants

Lieta ir ierosināta par apstrīdēto normu atbilstību

Satversmes 92. pantam. Proti, par Kodeksa 279. panta

pirmās daļas un 288. panta pirmās daļas redakciju, kas bija

spēkā līdz 2015. gada 10. martam, tiktāl, ciktāl tā

neparedzēja personai, kura nav saukta pie administratīvās

atbildības un nav cietušais, bet kuras manta ir izņemta

administratīvā pārkāpuma lietā, tiesības pārsūdzēt administratīvā

pārkāpuma lietā pieņemto institūcijas lēmumu par mantas

izņemšanu.

Pieņemot grozījumus Kodeksā, tā 279. panta pirmā daļa

tika izteikta jaunā redakcijā, bet 288. panta pirmā daļa

papildināta. Tas nozīmē, ka apstrīdētās normas formāli atzīstamas

par spēku zaudējušām. Tātad minētais apstāklis varētu būt par

Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas

2. punktā minēto tiesvedības izbeigšanas pamatu.

Tomēr Satversmes tiesa atzinusi, ka gadījumos, kad ir grozīts

normatīvā regulējuma saturs, bet apstrīdētās normas teksts no

regulējuma nav izslēgts, Satversmes tiesai jānoskaidro veikto

izmaiņu apjoms, lai secinātu, ka tiesību normas saturs pēc

būtības ir mainījies (sk. Satversmes tiesas

2014. gada 3. aprīļa lēmuma par tiesvedības izbeigšanu

lietā Nr. 2013-11-01 10.1. punktu).

Saskaņā ar Kodeksa 279. panta pirmo daļu un

288. panta pirmo daļu to spēkā esošajā redakcijā

administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu ir tiesīgi

pārsūdzēt ne vien persona, kura saukta pie administratīvās

atbildības, un cietušais, bet arī aizskartais mantas īpašnieks -

daļā par savu mantu. Turklāt Saeima ir papildinājusi Kodeksa

divdesmit pirmo nodaļu "Personas, kas piedalās

administratīvo pārkāpumu lietu lietvedībā" ar

262.2 pantu šādā redakcijā: "Ja procesuālo

darbību rezultātā ir nepamatoti ierobežotas vai atņemtas

īpašnieka vai likumīgā valdītāja tiesības rīkoties ar mantu un ja

šis īpašnieks vai likumīgais valdītājs nav administratīvā

pārkāpuma izdarītājs, šīs mantas īpašniekam vai likumīgajam

valdītājam (aizskartais mantas īpašnieks) personiski vai ar

pārstāvja starpniecību ir tiesības iesniegt pieteikumus vai

sūdzības par amatpersonu rīcību vai lēmumiem attiecībā uz

mantu." Tas nozīmē, ka persona, kuras manta izņemta, ir

tiesīga pārsūdzēt ne vien administratīvā pārkāpuma lietā

pieņemtos lēmumus attiecībā uz tās mantu, bet arī amatpersonu

rīcību attiecībā uz mantu. No minētā izriet, ka ar grozījumiem

Kodeksā personai, kuras manta izņemta administratīvā pārkāpuma

lietā, ir noteiktas tiesības uz piekļuvi tiesai.

Tādējādi tiesību normu saturs ir mainījies pēc būtības.