5. pants

Pieaicinātā persona - Tieslietu

ministrija - norāda, ka apstrīdētās normas atbilst

Satversmes 1. pantam un 106. panta pirmajam teikumam.

Apstrīdēto normu mērķis esot nodrošināt administratora darbības

neitralitāti un neatkarību. Interešu konflikta novēršanas likums

neliedzot administratoriem vienlaikus pildīt arī sertificēta

nodokļu (finanšu) konsultanta vai kapitālsabiedrības valdes

locekļa pienākumus.

5.1. Viens no būtiskākajiem administratoru

darbības regulējuma trūkumiem esot tas, ka administratoriem ar

likumu ir piešķirtas plašas pilnvaras, taču netiek nodrošināts

pienācīgs kontroles mehānisms, kas garantētu administratoru

darbības neitralitāti un neatkarību.

Apstrīdētās normas nemainot administratoram Maksātnespējas

likumā noteikto funkciju būtību, kā arī neparedzot administratora

vietu valsts dienestā. Ar apstrīdētajām normām tikšot

pastiprināta administratoru darbības uzraudzība un kontrole,

tostarp sabiedrības kontroles funkcija, kuru sabiedrība varot

īstenot, ievērojot valsts amatpersonām noteikto valsts

amatpersonas deklarācijas iesniegšanas pienākumu un šo

deklarāciju publisku pieejamību. Ar apstrīdētajām normām tikšot

stimulēta administratora tiesiska rīcība, novērsta personiskās

vai mantiskās ieinteresētības ietekme uz administratora darbību,

kā arī veicināta sabiedrības uzticēšanās administratoram.

Pienākums iesniegt valsts amatpersonas deklarāciju nodrošinot

kontrolējošajām institūcijām iespēju pārbaudīt, vai deklarācijā

norādītās ziņas neliecina par Interešu konflikta novēršanas

likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu. Interešu konflikta

novēršanas likuma regulējumam esot preventīva nozīme interešu

konflikta situāciju novēršanā.

5.2. Administratori varot būt valsts amatpersonas,

jo esot konstatējama būtiska publiska interese par maksātnespējas

procesa tiesiskumu, kā arī parādnieku, kreditoru un trešo personu

interešu taisnīgu aizsardzību. Diezgan bieži vienīgais kreditors

esot valsts, tāpēc prioritāra esot tās interese ekonomiski

pamatoti un saimnieciski rīkoties ar parādnieka līdzekļiem, lai

varētu tikt segtas saistības pret valsti.

Apstrīdētajās normās ietvertajam ierobežojumam esot leģitīms

mērķis, proti, citu cilvēku tiesību, demokrātiskas valsts

iekārtas un sabiedrības labklājības aizsardzība. Apstrīdētās

normas esot piemērotas leģitīmā mērķa sasniegšanai, un šo mērķi

nevarētu sasniegt ar citiem, personas tiesības un likumiskās

intereses mazāk ierobežojošiem līdzekļiem.

5.3. Apstrīdētās normas atbilstot Satversmes

1. pantā ietvertajam tiesiskās paļāvības principam. Ar

apstrīdētajām normām neesot ieviestas būtiskas izmaiņas

administratora darbības regulējumā, kā arī neesot noteikti tādi

jauni pienākumi, kuru izpildei būtu nepieciešams ilgs pārejas

periods. Paredzētais pārejas periods esot pietiekams, lai

Pieteikuma iesniedzēji varētu sagatavoties viņiem normatīvajos

tiesību aktos noteikto pienākumu izpildei.